ak-nabaga-jūtīgie-vīrieši :) saudzēt viņus, ievietot stikla kastē, lai nejauši kāds puteklītis neuzkrīt, jo ja nu viņi pēkšņi sajūtas neērti un negrib vairs neko dāvināt, ak un jā, kāpēc vispār runāt par dāvanām, nevajag neko dāvināt, tas rada tik bīstamu situāciju - tik ļoti bail, ka viņš sajutīsies neērti un nākamreiz vairs neatnāks, un ko tad es, nabaga sieviete, darīšu, ja Ak Jūtīgais Vīrietis neatnāks? Būs laikam pašai jāiet pie viņa ar puķēm un smaržkastītēm, un jāatvainojas, ka viņa puķes bija novītušas un konfekškārba pusizēsta, un labi steidzīgi jāizmazgā netīrās zeķes, kas sakrājušās veļas bļodā, un plauktiņš arī jāsalabo,
ziniet, es nevaru atļauties viņu zaudēt, es esmu tik vāja, es bez viņa esmu kā pazudusi...

;)

tev DĀVINA jeb PĒRK kaut ko no tevis?

zini, ļoti bieži pērk.
savu jušanos-kā-vīrietim, savu krutuma apziņu, savu apziņu, ka nav man neko parādā, savu cerību, ka kaut ko dabūs pretī, un aizvainojumu, ja es viņu nenovērtēju :)

lai arī nē, meloju. pēdējā laikā dāvina. tāpēc, ka es neesmu Vientuļa Sieviete un neizturos kā tāda.

Prieku vajag izteikt jebkurā gadījumā.
Citādāk - atnāku es pie sava vīrieša ar lielisku dāvanu, kurai nekas nav aplūzis, nekas nav nolocījies vai saburzījies, turklāt viss it kā pirkts, ievērojot mīļā apdāvināmā gaumi, pretenzijas un prasības, bet rezultāta - nekāda. Obidno.

Un galu galā - manu teoriju par vīriešu lutināšanu tu zini :)).
Tā kā - gaidu tevi ar puķēm un smaržām :P

- Kā sagādāt mīļotajai sievietei pārsteigumu?
- Uzdāviniet viņai kabatlakatiņu, lai gan viņa cerējusi uz briljanta kaklarotu.

es jau to saprotu. viss aprakstiitais nemaz nav tik slikti. bet es gruuti notureet meeli aiz zobiem ja uzdaavinaas kautko idiotisku. kaadu negliitu suveniiru, bezgaumiigu rotaslietu, popsiigu disku, smarzhas kas nav manaa gaumee. tad labaak neko. labaak lai pa purnu iedod.

tāpēc jau nevajag prasīt lai dāvina. vajag pašai nopirkt un šķelmīgi smaidot teikt vīrietim "skat ko es sev nopirku, smuki vai ne?". un vīrietis priecāsies līdz un atviegloti padomās, ka nu jau kādu 1/2 gadu varēs atkal nesaspringt uz jaunām dāvanām un jutīsies tā, it kā pats to būtu dāvinājis :))
bet patiesībā brīnos cik dažādi [manuprāt pašironisko] šo pukstu dažādas dāmas intepretēja. un vīriešu dzimtes cibiņi neko. klusēšana- piekrišana :))

taapeec ka paareejie tavu draugi cibinji viirieshi veel nav paspeejushi aizdomaaties liidz tam ka vajadzeetu domaat par to ko daavina vai pat vispaar daavinaat un par to ka daavinaashanai ir jaabuut simetriskam procesam..drusku sapinos, bet varbuut ka saprati ko es domaaju.