ak-nabaga-jūtīgie-vīrieši :) saudzēt viņus, ievietot stikla kastē, lai nejauši kāds puteklītis neuzkrīt, jo ja nu viņi pēkšņi sajūtas neērti un negrib vairs neko dāvināt, ak un jā, kāpēc vispār runāt par dāvanām, nevajag neko dāvināt, tas rada tik bīstamu situāciju - tik ļoti bail, ka viņš sajutīsies neērti un nākamreiz vairs neatnāks, un ko tad es, nabaga sieviete, darīšu, ja Ak Jūtīgais Vīrietis neatnāks? Būs laikam pašai jāiet pie viņa ar puķēm un smaržkastītēm, un jāatvainojas, ka viņa puķes bija novītušas un konfekškārba pusizēsta, un labi steidzīgi jāizmazgā netīrās zeķes, kas sakrājušās veļas bļodā, un plauktiņš arī jāsalabo,
ziniet, es nevaru atļauties viņu zaudēt, es esmu tik vāja, es bez viņa esmu kā pazudusi...

;)

tev DĀVINA jeb PĒRK kaut ko no tevis?

zini, ļoti bieži pērk.
savu jušanos-kā-vīrietim, savu krutuma apziņu, savu apziņu, ka nav man neko parādā, savu cerību, ka kaut ko dabūs pretī, un aizvainojumu, ja es viņu nenovērtēju :)

lai arī nē, meloju. pēdējā laikā dāvina. tāpēc, ka es neesmu Vientuļa Sieviete un neizturos kā tāda.