kā man patīk krievu forumi, kur bezročus, nespējošus uz 0.līmeņa pašpalīdzību (paguglēt, tātad), laipni sagaida ar "afftar, f poisk" :)

nesen lasīju, ka pavisam nesen cilvēki esot pretestējuši pret vārdu "veikals" ierastās "tirgotavas" vietā. nudie, ko ta īsti nozīmē "veikals" - nekādu asociāciju ar mantas-naudas apmaiņas procesu. laikam jau "veikals" ir mūsdienu specifiku iemiesojošs šīs vietas nosaukums, jo tirgotavā varēja ja ne gluži tirgoties (man jau liekas ka žīdu bodēs tas bija obligāts un neizlaižams pasākums) tad veikt kvalitatīvas komunikācijas - patērgāt ar pārdevēju un citiem pircējiem, apmainīties jaunumiem, pamēļot, pabaumot, patrīt mēli, paklačoties. Interesanti, ka visas šīs darbības zemtekstā paredz aktīvu mīmiku, kuras deficīts ir asi izjūtams mūsdienu veikalos. Iesaku pavērot cik nekustīgas sejas ir lielveikalu personālam un apmeklētājiem - pārgurums, emocionālā noslēgšanās da i fpizdu jūs visus. Vot tā, mani saldie.

lai cik labs iespaids man rastos par šo komentāru, kura autors mēģina sākotnējā tēmā norādīt uz dziļāku problemātiku, acīmredzot cenšoties aizsākt pamata tēmai nedaudz pakārtotu tēmu (par kuru teorētiski ir ir iespējams plašāk, vairāk argumentēti un sakarīgi izteikties - ja vien ir vēlēšanās, protams), tomēr nevēlos piekrist par mūsdienu veikalu komunikācijas trūkumu. veikalos, kuros es iepērkos (un tie nav nekādi parastie vai neparastie veikali), pārdevējas pie kases parasti atsmaida, ja smaidu es, pirkumu saņemot. vairāk iniciatīvas, biedri.