jā, šie vārdi ir it kā notrulināti un tāpēc šķiet neīsti. bet ir citi veidi, citas frāzes (kas radušās kopā-būšanā), kas pasaka to pašu, tikai varbūt personiskāk un skaistāk - ar to pašu nozīmi. i'm sure you know all this already, tikai gribēju pateikt, ka piekrītu, tieši tas 'es tevi mīlu' var būt robotisks

jā, ir daudz citu vārdu, tāpēc es parasti runāju riņķī un apkārt un daudz vairāk PARĀDU savu mīlestību, nekā pasaku ar šiem vārdiem, bet tomēr ir sajūta, ka vajag arī tieši tos. es gan galīgi neteiktu, ka man tie ir notrulinātu, tieši otrādi, pārāk spēcīgi, lai vispār lietotu, tas ir kā uzlikt plaukstu uz plīts, paļaujoties, ka tā nebūs karsta, vienmēr gaidot, ka tūliņ būšu sakropļojoši apdedzinājusi roku. manā gadījumā tas robotiskums ir aizsargreakcija, es ceru, ka ar laiku tas pāries. jo es gribu, lai varu brīvi lietot jebkurus vārdus.

jā, lietot brīvi (un pa īstam) jebkurus vārdus ir lieliski. es domāju par šo visu un man tagad šķiet, ka ir savā ziņā mazliet muļķīgi, ka domu/sajūtu 'es tevi mīlu' ir jāietver un jāpasaka šajā vārdu secībā, kā ideālajā formulā - tā ir sava veida valodas spēle, tradīcija. bet tai [pēc idejas] nevajadzētu aizēnot un falsificēt jūtas - ja tu neesi pateicis/pateikusi, ka mīli - tātad nemīli.

un otrādi - ja pateici, ka mīli, tātad mīli..? tur tas saturs apakšā ir pārāk bagāts un vārdi tikai staigā pa virspusi.

nu šis, protams, pašsaprotami, cilvēki var melot un kļūdīties, vārdi var būt ar lielāku vai mazāku segumu. man jau arī justies mīlētai daudz vairāk palīdz nevis tas, ka tā saka, bet reālas rīcības, bet liekas, ka ideālā variantā komunikācija ir maksimāli holistiska, izmantojot visus kanālus un iespējas, lai nodotu vēstījumu

[sorz pa spamu], bet es iedomājos par šo jaut. vecāku-bērnu aspektā. es nezinu kā patlaban ir lv, bet šeit vecāki atvadoties no bērniem ļoti bieži apskaujas un saka to 'love you, bye!' kas ir pilnīgi ok, pat kkas ikdienišķi pašsaprotams un man tas arī šķiet pašssaprotams. bet - vismaz mana bērnība tāda nebija, es neatceros nekādus 'mīlu' un apskāvienus uz atvadām. vienīgi viena vecmāmiņa izrādīja tādas jūtas, ne ar tiem vārdiem, bet mīļumu. varbūt kulturālas atšķirības? (lai gan - kā jau teicu, nezinu kā latvijā ir tagad)

piekrītu! bet tomēr, ir jau tā, ka vārdi paredzēti, lai kodētu fenomenus, līdz ar to liekas diezgan likumsakarīgi, ka jūtot pret citu to, kas tiek raksturots ar vārdu "mīlestība", it kā noderētu varēt to tā arī izteikt :D

jā..jā..tas tā ir. man, piem, mēdz paveikties, jo es to reizēm izsaku guži nejauši - ne tieši 'es tevi mīlu' - bet pasaku kko mīļu, kas cilvēku aizkustina un līdz ar to tas ir izteikts [un nav vajadzīgi citi pierādījumi]. nespēju sevi iedomāties nokrekšķinoties-sagatavojoties-un tad sacīt - ... .

man reāli galvenokārt ir tā, ka, jo spēcīgāk es to sajūtu, jo grūtāk ir pateikt jebko, jo sevišķi tieši to, ko esmu nodomājusi, tas ir, ka mīlu, un tad es sāku panikot un sevi nosodīt, ha, haha, hahahahahaha

In order to love someone, you need to be ready to destroy yourself. If not, you have no right to love. Because it's soul against a soul, you can't weigh it on a human scale. It's too heavy. You can't lightly say: "I love you". It's so heavy.
šis sen aizķērās iz viena video. šis citāts tik apputējis putekļiem, tik ilgi stāvējis, nevienam nerādīts. tagad pati sev par pārsteigumu to izraku. re. varbūt nedaudz par smagu?

to izrunā tāds nedaudz piņņains amerikāņu ķīnietis ar tievām metāla brillītēm, ap 35

kāpēc tev jābūt gatavam sevi iznīcināt, lai kādu mīlētu? kāpēc jābūt dvēselei 'pret' dvēseli? ja tu sevi iznīcini, tad tevis vairs nav, tad vairs nav tā, kurš mīlēs.

tas ir racionāli sacīts, bet ir tādi I<3U, kas nepakļaujas šai loģikai, don't you watch movies, don't you indulge, don't you feel your guts out of your skull and love's suddenly terrible

tad protams cilvēks pieaug, un nomierinās. nedaudz.

man vienk ir grūti iedomāties mīlestību, kurā manis nebūtu(manis iznīcība) - es vienmēr esmu un tā mīlestība, kura mani visvairāk silda, ir tā, kurā es jūtos harmoniski - ja ne vienmēr, tad vismaz kkad - un tieši tie kopīgās harmonijas mirkļi ir vissiltākie, like - tāpēc tā vispār pastāv. pat tad, ja pēc tam seko ilga disharmonija un atsvešinātība - tā tiek paciesta tikai šo kopības mirkļu dēļ.

jā, sajūta ir, ka pārāk smagi

piekrītu par nemētāšanos viegli ar šiem vārdiem. bet arī nespēju nekad piekrist tādām mīlestības definīcijām, kur runa par kaut kādu cīņas veida pretestību, iznīcību. manuprāt, mīlestība ir neizbēgami tieši pretējais, tikai es nezinu, kāds būs īstais vārds. ne radoša, ne nurturing, vienkārši the opposite of destructive. labvēlīga. un viss tas pārejais, iznīcināšanas kārais, varbūt tā ir kaisle, apsēstība, iekāre, pieķeršanās, iemīlēšanās, bet mīlestība, tā, manuprāt, nevar būt iznīcinoša.
jā, ok, skaidrs, ka domājot par to satuvināšanos, tas var būt kā saplūšana, iespējams, kāds procesā jūtas tā, ka zaudē sevi - jo, padarot sevi tik ievainojamu, tur tiek atdota liela daļa savas varas, bet, manuprāt, fundamentāli tā nav iznīcība, tā ir vienkārši līdzīga lieta kā ar visām tām right brain experiences, kad apzinies sevi kā daļu no pasaules, kāda kopuma, tas patiesībā neatņem no sevis, vienkārši pavērš plašāku kontekstu

vēl man ir problēma ar to formulējumu "you have no right to love", ko tas vispār nozīmē, hah. katrs taču var mīlēt, ko, kad, kā grib (jautājums, protams, par izpausmēm, nevar darīt citiem pāri, bet justies jau cilvēkiem neviens nekā nevar liegt)

bet, jāatzīst, esi uzkurinājusi interesi ar šo citātu - par to kontekstu, kurā šis ķīnietis to domā un saka

jā, nu labi, piekrītu visam, mīlestība ir kaut kas nurturing, tas ir labs vārds

object of desire (Freida leksika) ir destructive

un tomēr citāts bija par kaut ko citu, par to intensitāti, kas tiek izteikta ar you have no right to love, as if mīlestība ir kaut kas tik pārāks priekš šī cilvēka, kaut kas, kas viņu tik ļoti ir iespaidojis, ka viņs to ir vispārinājis tik kategoriski un pretdabiski mīlestībai.

anyway, I resign, tas bija tikai tāds momentārs noputējis citāts kā jau teicu, laikam noputējis for a reason, vairs nav aktuāls. love is nurturing.

mēģināšu atrast pirmavotu citātam

ai, susuriņ, piedod, nevajag resign, that's not what this is about! tieši tas jau ir diskusijās viens no pamata elementiem, definējam sarunas objektu.

es vienkārši pati aizgāju drusku tangensā ar to iebilšanu citātā ietvertajiem pamatpostulātiem un definīcijām, intensitātes apziņa un "smagums" bija spot on un lielā mērā tas, par ko rakstīju, vienkārši, kā jau sākotnējā ierakstā minēju, manuprāt, tam nav sakara ar pašu mīlestību.

tomēr ir interesanti, kā bieži vien uzstādījums ir tieši tāds, nu, ka mīlestība ir tas desire un kā destruktīvi elementi ir romantiski, skaisti, utt. ka mīlestība ir sāpes.

es tiešām esmu susuriņš, es nekā nesaprotu
>.

Man šķiet, tas ir ok, if anything, tā frāze sanāk robotiska tieši tāpēc, ka it means so much to you, ja tev īpaši nerūpētu, you would throw it around here and there and it would be easy to let it past your lips because it wouldn't be loaded with all the emotion you have inside.