paga, kas tur bija teikts? | svarīgi, ja? | un kas notiks tālāk?
 
cukursēne
saccharomyces
31 October 2016 @ 08:56 pm
words don't come easy to me  
kad es saku "es tevi mīlu", man vienmēr šķiet, ka es mazliet izklausos pēc robota, jo, lai vispār izspiestu no sevis šo frāzi, man ir jāapvalda viss tas pārējais galvenokārt mokošo emociju mutulis un mudžeklis, kas ir šiem vārdiem dzīves laikā piekabinājies, un kam īstenībā nav nekāda sakara ar mīlestību, un es nespēju to teikt nekā citādi kā vien pēc iespējas mazāk izjusti vai it kā garāmejot
 
piešņauktā salvete | nošķaudīties
 
( Post a new comment )
[info]imago_dei on November 1st, 2016 - 12:33 am
jā, lietot brīvi (un pa īstam) jebkurus vārdus ir lieliski. es domāju par šo visu un man tagad šķiet, ka ir savā ziņā mazliet muļķīgi, ka domu/sajūtu 'es tevi mīlu' ir jāietver un jāpasaka šajā vārdu secībā, kā ideālajā formulā - tā ir sava veida valodas spēle, tradīcija. bet tai [pēc idejas] nevajadzētu aizēnot un falsificēt jūtas - ja tu neesi pateicis/pateikusi, ka mīli - tātad nemīli.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]imago_dei on November 1st, 2016 - 12:43 am
un otrādi - ja pateici, ka mīli, tātad mīli..? tur tas saturs apakšā ir pārāk bagāts un vārdi tikai staigā pa virspusi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on November 1st, 2016 - 12:53 am
nu šis, protams, pašsaprotami, cilvēki var melot un kļūdīties, vārdi var būt ar lielāku vai mazāku segumu. man jau arī justies mīlētai daudz vairāk palīdz nevis tas, ka tā saka, bet reālas rīcības, bet liekas, ka ideālā variantā komunikācija ir maksimāli holistiska, izmantojot visus kanālus un iespējas, lai nodotu vēstījumu
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]imago_dei on November 1st, 2016 - 01:14 am
[sorz pa spamu], bet es iedomājos par šo jaut. vecāku-bērnu aspektā. es nezinu kā patlaban ir lv, bet šeit vecāki atvadoties no bērniem ļoti bieži apskaujas un saka to 'love you, bye!' kas ir pilnīgi ok, pat kkas ikdienišķi pašsaprotams un man tas arī šķiet pašssaprotams. bet - vismaz mana bērnība tāda nebija, es neatceros nekādus 'mīlu' un apskāvienus uz atvadām. vienīgi viena vecmāmiņa izrādīja tādas jūtas, ne ar tiem vārdiem, bet mīļumu. varbūt kulturālas atšķirības? (lai gan - kā jau teicu, nezinu kā latvijā ir tagad)
(Reply) (Parent) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on November 1st, 2016 - 12:49 am
piekrītu! bet tomēr, ir jau tā, ka vārdi paredzēti, lai kodētu fenomenus, līdz ar to liekas diezgan likumsakarīgi, ka jūtot pret citu to, kas tiek raksturots ar vārdu "mīlestība", it kā noderētu varēt to tā arī izteikt :D
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]imago_dei on November 1st, 2016 - 12:57 am
jā..jā..tas tā ir. man, piem, mēdz paveikties, jo es to reizēm izsaku guži nejauši - ne tieši 'es tevi mīlu' - bet pasaku kko mīļu, kas cilvēku aizkustina un līdz ar to tas ir izteikts [un nav vajadzīgi citi pierādījumi]. nespēju sevi iedomāties nokrekšķinoties-sagatavojoties-un tad sacīt - ... .
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on November 1st, 2016 - 01:28 am
man reāli galvenokārt ir tā, ka, jo spēcīgāk es to sajūtu, jo grūtāk ir pateikt jebko, jo sevišķi tieši to, ko esmu nodomājusi, tas ir, ka mīlu, un tad es sāku panikot un sevi nosodīt, ha, haha, hahahahahaha
(Reply) (Parent) (Link)