jā, sajūta ir, ka pārāk smagi

piekrītu par nemētāšanos viegli ar šiem vārdiem. bet arī nespēju nekad piekrist tādām mīlestības definīcijām, kur runa par kaut kādu cīņas veida pretestību, iznīcību. manuprāt, mīlestība ir neizbēgami tieši pretējais, tikai es nezinu, kāds būs īstais vārds. ne radoša, ne nurturing, vienkārši the opposite of destructive. labvēlīga. un viss tas pārejais, iznīcināšanas kārais, varbūt tā ir kaisle, apsēstība, iekāre, pieķeršanās, iemīlēšanās, bet mīlestība, tā, manuprāt, nevar būt iznīcinoša.
jā, ok, skaidrs, ka domājot par to satuvināšanos, tas var būt kā saplūšana, iespējams, kāds procesā jūtas tā, ka zaudē sevi - jo, padarot sevi tik ievainojamu, tur tiek atdota liela daļa savas varas, bet, manuprāt, fundamentāli tā nav iznīcība, tā ir vienkārši līdzīga lieta kā ar visām tām right brain experiences, kad apzinies sevi kā daļu no pasaules, kāda kopuma, tas patiesībā neatņem no sevis, vienkārši pavērš plašāku kontekstu