In order to love someone, you need to be ready to destroy yourself. If not, you have no right to love. Because it's soul against a soul, you can't weigh it on a human scale. It's too heavy. You can't lightly say: "I love you". It's so heavy.
šis sen aizķērās iz viena video. šis citāts tik apputējis putekļiem, tik ilgi stāvējis, nevienam nerādīts. tagad pati sev par pārsteigumu to izraku. re. varbūt nedaudz par smagu?

to izrunā tāds nedaudz piņņains amerikāņu ķīnietis ar tievām metāla brillītēm, ap 35

kāpēc tev jābūt gatavam sevi iznīcināt, lai kādu mīlētu? kāpēc jābūt dvēselei 'pret' dvēseli? ja tu sevi iznīcini, tad tevis vairs nav, tad vairs nav tā, kurš mīlēs.

tas ir racionāli sacīts, bet ir tādi I<3U, kas nepakļaujas šai loģikai, don't you watch movies, don't you indulge, don't you feel your guts out of your skull and love's suddenly terrible

tad protams cilvēks pieaug, un nomierinās. nedaudz.

man vienk ir grūti iedomāties mīlestību, kurā manis nebūtu(manis iznīcība) - es vienmēr esmu un tā mīlestība, kura mani visvairāk silda, ir tā, kurā es jūtos harmoniski - ja ne vienmēr, tad vismaz kkad - un tieši tie kopīgās harmonijas mirkļi ir vissiltākie, like - tāpēc tā vispār pastāv. pat tad, ja pēc tam seko ilga disharmonija un atsvešinātība - tā tiek paciesta tikai šo kopības mirkļu dēļ.

jā, sajūta ir, ka pārāk smagi

piekrītu par nemētāšanos viegli ar šiem vārdiem. bet arī nespēju nekad piekrist tādām mīlestības definīcijām, kur runa par kaut kādu cīņas veida pretestību, iznīcību. manuprāt, mīlestība ir neizbēgami tieši pretējais, tikai es nezinu, kāds būs īstais vārds. ne radoša, ne nurturing, vienkārši the opposite of destructive. labvēlīga. un viss tas pārejais, iznīcināšanas kārais, varbūt tā ir kaisle, apsēstība, iekāre, pieķeršanās, iemīlēšanās, bet mīlestība, tā, manuprāt, nevar būt iznīcinoša.
jā, ok, skaidrs, ka domājot par to satuvināšanos, tas var būt kā saplūšana, iespējams, kāds procesā jūtas tā, ka zaudē sevi - jo, padarot sevi tik ievainojamu, tur tiek atdota liela daļa savas varas, bet, manuprāt, fundamentāli tā nav iznīcība, tā ir vienkārši līdzīga lieta kā ar visām tām right brain experiences, kad apzinies sevi kā daļu no pasaules, kāda kopuma, tas patiesībā neatņem no sevis, vienkārši pavērš plašāku kontekstu

vēl man ir problēma ar to formulējumu "you have no right to love", ko tas vispār nozīmē, hah. katrs taču var mīlēt, ko, kad, kā grib (jautājums, protams, par izpausmēm, nevar darīt citiem pāri, bet justies jau cilvēkiem neviens nekā nevar liegt)

bet, jāatzīst, esi uzkurinājusi interesi ar šo citātu - par to kontekstu, kurā šis ķīnietis to domā un saka

jā, nu labi, piekrītu visam, mīlestība ir kaut kas nurturing, tas ir labs vārds

object of desire (Freida leksika) ir destructive

un tomēr citāts bija par kaut ko citu, par to intensitāti, kas tiek izteikta ar you have no right to love, as if mīlestība ir kaut kas tik pārāks priekš šī cilvēka, kaut kas, kas viņu tik ļoti ir iespaidojis, ka viņs to ir vispārinājis tik kategoriski un pretdabiski mīlestībai.

anyway, I resign, tas bija tikai tāds momentārs noputējis citāts kā jau teicu, laikam noputējis for a reason, vairs nav aktuāls. love is nurturing.

mēģināšu atrast pirmavotu citātam

ai, susuriņ, piedod, nevajag resign, that's not what this is about! tieši tas jau ir diskusijās viens no pamata elementiem, definējam sarunas objektu.

es vienkārši pati aizgāju drusku tangensā ar to iebilšanu citātā ietvertajiem pamatpostulātiem un definīcijām, intensitātes apziņa un "smagums" bija spot on un lielā mērā tas, par ko rakstīju, vienkārši, kā jau sākotnējā ierakstā minēju, manuprāt, tam nav sakara ar pašu mīlestību.

tomēr ir interesanti, kā bieži vien uzstādījums ir tieši tāds, nu, ka mīlestība ir tas desire un kā destruktīvi elementi ir romantiski, skaisti, utt. ka mīlestība ir sāpes.

es tiešām esmu susuriņš, es nekā nesaprotu
>.