kāpēc tev jābūt gatavam sevi iznīcināt, lai kādu mīlētu? kāpēc jābūt dvēselei 'pret' dvēseli? ja tu sevi iznīcini, tad tevis vairs nav, tad vairs nav tā, kurš mīlēs.

tas ir racionāli sacīts, bet ir tādi I<3U, kas nepakļaujas šai loģikai, don't you watch movies, don't you indulge, don't you feel your guts out of your skull and love's suddenly terrible

tad protams cilvēks pieaug, un nomierinās. nedaudz.

man vienk ir grūti iedomāties mīlestību, kurā manis nebūtu(manis iznīcība) - es vienmēr esmu un tā mīlestība, kura mani visvairāk silda, ir tā, kurā es jūtos harmoniski - ja ne vienmēr, tad vismaz kkad - un tieši tie kopīgās harmonijas mirkļi ir vissiltākie, like - tāpēc tā vispār pastāv. pat tad, ja pēc tam seko ilga disharmonija un atsvešinātība - tā tiek paciesta tikai šo kopības mirkļu dēļ.