man vienk ir grūti iedomāties mīlestību, kurā manis nebūtu(manis iznīcība) - es vienmēr esmu un tā mīlestība, kura mani visvairāk silda, ir tā, kurā es jūtos harmoniski - ja ne vienmēr, tad vismaz kkad - un tieši tie kopīgās harmonijas mirkļi ir vissiltākie, like - tāpēc tā vispār pastāv. pat tad, ja pēc tam seko ilga disharmonija un atsvešinātība - tā tiek paciesta tikai šo kopības mirkļu dēļ.