Recent Entries

6/25/17 02:22 am

Love is a joint experience between two persons — but the fact that it is a joint experience does not mean that it is a similar experience to the two people involved. There are the lover and the beloved, but these two come from different countries. Often the beloved is only a stimulus for all the stored-up love which had lain quiet within the lover for a long time hitherto. And somehow every lover knows this. He feels in his soul that his love is a solitary thing. He comes to know a new, strange loneliness and it is this knowledge which makes him suffer. So there is only one thing for the lover to do. He must house his love within himself as best he can; he must create for himself a whole new inward world — a world intense and strange, complete in himself.
A most mediocre person can be the object of a love which is wild, extravagant, and beautiful as the poison lilies of the swamp. A good man may be the stimulus for a love both violent and debased, or a jabbering madman may bring about in the soul of someone a tender and simple idyll. Therefore, the value and quality of any love is determined solely by the lover himself.

It is for this reason that most of us would rather love than be loved. Almost everyone wants to be the lover. And the curt truth is that, in a deep secret way, the state of being beloved is intolerable to many. The beloved fears and hates the lover, and with the best of reasons. For the lover is forever trying to strip bare his beloved. The lover craves any possible relation with the beloved, even if this experience can cause him only pain.

6/24/17 10:12 pm

I had to philosophize. Otherwise, I could not live in this world. (Edmund Husserl)

Joprojām mēģinu atrast foršākos idols un jaunas sakritības un kādu kurš manā vietā pasaka, ko domāju. Un atradu William James. Sāku klausīties vienu viņa lecture summary book un vairākkārt attinu šo fragmentu, kurš man likās akūti svarīgs. Laikam tāpēc, ka tas ieliek kategorijās idejas, kas man kādreiz likās līdzīgas vai vienādas, un iezīmē to, kas saskan ar manu šī brīža domu, ka there is meaning and hope un nevis tāpēc ka eksistē liels totality equals void (idealistic absolutism), bet gan tāpēc, ka eksistē daudz mazi particles of meaningful actions (pluralism) that interact and give rise to some direction and evolution.

Philosophy comes in two parts. The first is vision. The second is method. A man's vision is the greatest contribution he gives to the world. One's philosophy is a reflection of his internal environment. The systems of philosophy can be reduced to types, and the selection of these types is a matter of preference of philosopher and a reflection of their vision.

1) Those with a cynical attitude favour materialistic view. In this view the soul is seen as an alien passenger in a foreign universe of matter.

2) On the other hand, the sympathetic perspective lends itself to a spiritualistic philosophy. The spiritual philosophy can be divided by degrees of intimacy and distance from the essence of spirit. In each spiritual view we create an order in the world to make room for all aspects of the experience.

-- 2.1) The orthodox spiritual philosophy is dualistic in nature perceiving god as sort of magnified non-natural man separate from men and unaffected by his activities. This is the more distanced view of the deity.

-- 2.2) The more intimate view is expressed by pantheism and monism. In this view we form one continuous body with god.

----- 2.2.1) The philosophy of idealistic absolutism is the current academic conception of monism. All things when taken together form a divine unity which extends beyond comprehension and in which all things are perfect and ordered. God is intimate with the soul and reason prevails in the universe. The philosophy of monism gives rise to the absolute which stands as one all inclusive fact throughout time and space. The absolute is the sum of all knowledge and the universe is the sum of all substance.

----- 2.2.2) Pluralism stands as a middle ground between these perspectives and can be expressed by radical empiricism. In the perspective of pluralism our actions become vitally important to the function and destiny of the universe and the divine is connected to each of us in a unique and personal fashion. Pluralistic universe favours object-oriented knowledge which undeniably rises when our comprehension selects certain aspects of the world and highlights them for our understanding.

6/24/17 09:28 pm

I am not one of those who neglect the body in order to make of it a sacrificial offering for the soul, since my soul would thoroughly dislike being served in such a fashion. All the soarings of my mind begin in my blood, for which reason I precede my work, through a pure and simple way of life that is free from irritants and stimulants, as with an introductory prelude, so that I cannot be deceived over the true spiritual joy that consists in a concord, happy and as if transfigured, with the whole of Nature. (Rilke)

Es arī gribētu būt one of those tho doesn't neglect the body, I don't want to make any sacrificial offering to the soul or spirit or mind, bet lielākoties tomēr tā sanāk. Es esmu tik freakin diskonektēta no ķermeņa, īpaši no kakla uz leju. Vienu dienu pirms trīs nedēļām vai vairāk aizgāju uz lēno jogu piektdienas vakarā. Tā laikam bija nesenākā reize, kad es jutos fully corporeally connected and it was magical. Visu laiku domāju, ka to mainīšu, bet atkal mainu tikai prātā.

6/13/17 08:05 pm

Probably the most interesting ability is her ability to learn. Having natural difficulties with her understanding, miegamaasa tends to compensate for this with an impressive amount of reading, watching and listening. The more you know the more you'll be able to understand, right? But what if you can't connect the dots? Then someone will do it for you. That's why miegamaasa is quite easy to brainwash. Whether it is a commercial or political bullshit, miegamaasa often goes around repeating it using exact words and phrases like a brainless zomby, making her a perfect puppet in the hands of a skilful puppeteer.

As far as other people are concerned, miegamaasa can be very productive, making her a good social worker, musician, entertainer, media, etc. In contrast, miegamaasa's ability to think logically is circumstantial and limited to memorised examples, which makes her a poor expert in technological fields, especially when the situation requires non-ordinary solutions. This, however, does not stop miegamaasa from becoming a sloppy engineer, sloppy mechanic, sloppy programmer, sloppy you name it.

Sloppy you name it. I'm owning my sloppiness.

6/10/17 05:36 pm

The need to have a secret became a fundamental element in Jung’s philosophy. “Like the initiate of a secret society that has broken free from the undifferentiated collectivity,” Jung wrote, “the individual on his lonely path needs a secret which for various reasons he may not or cannot reveal. Such a secret reinforces him in the isolation of his individual aims.” Without this secret, Jung argues, we too easily fall into the herd-mind of the mass and lose our individuality.

;__; i know i'm not supposed to worship the scaffolding, but the scaffolding is so nice and out of this world, sublime

6/6/17 11:12 pm

terapeiti ir dvēseles inženieri (JBP)

tres cool but after all these years i'm still a shadow artist perhaps better geared for soul science (vs soul engineering) with the occasional backyard poking around playfully. i can't engineer a damn thing. but my whiteboard scribbles are extending to infinity.

6/6/17 11:03 pm

Mystic is principally concerted with reaching the divine using the most direct path. Everything else is a mere distraction.

The esotericist on the other hand while also seeking the ultimate union with the divine wants to learn about the landscape that appears along the way.

The occultist or magician wants not only to view the landscape but to interact with it as well.

izklausās, ka magician is the ultimate dude bet nē, šis ir tikai miniatūrs fragments no Richard Smoley's Hidden Wisdom rietumu inner traditions

šamaņi ir ekstāzes inženieri

6/6/17 10:50 pm

Rīta cēlienā steidzīgs sentimentāls atonement with the biological father. Vakarā hello netherworld un slaying dragons un atonement with the allegorical father or is this the road of trials or merely the belly of the whale although i think i've been blessed with meeting the divine goddess already. Ja man būtu fertile divergent imagination es uzzīmētu pati savu karti un tas būtu face #1002X∞IA469INFJ4W3G7X0X0. t.i. viena no pēdējā laika grāmatām ir Joseph Campbell's The Hero With A Thousand Faces.

Humour is the touchstone of the truly mythological as distinct from the more literal-minded and sentimental theological mood. The gods as icons are not ends in themselves. Their entertaining myths transport the mind and spirit, not up to but past them, into the yonder void; from which perspective the more heavily freighted theological dogmas then appear to have been only pedagogical lures: their function, to cart the unadroit intellect away from its concrete clutter of facts and events to a comparatively rarefied zone, where, as a final boon, all existence–whether heavenly, earthly, or internal–may at last be seen transmuted into the semblance of a lightly passing, recurrent, mere childhood dream of bliss and freight.

The powers of the abyss are not to be challenged lightly. .. The incomparably useful function of the dogmatic symbol is that it protects a person from a direct experience of God as long as he does not mischievously expose himself. But if he leaves home and family, lives too long alone, and gazes too deeply into the dark mirror, then the awful event of the meeting may befall him. Yet even then the traditional symbol, come to full flower through the centuries, may operate like a healing draught and divert the fatal incursion of the living godhead into the hallowed spaces of the church.

(pretēji pulksteņa virzienam)

6/6/17 10:44 pm

*browsing in the mythical & mystical market place*

5/31/17 10:59 pm

Pārskatīju iemeslsus, kāpēc esmu tik ļoti aizrāvusies ar Jordan B. Peterson.

+ Viņš izklausās kā dīlotu visu laiku ar kādu metaphysical un humanistic un moral emergency, agrāk es būtu apburtām sirsniņām orbitējusi ap Ham Sarris dispassion and cool un viņa zen devil master debator masturbator skills and I still do I like Sam un es noklausījos Waking Up grāmatu pāris mēnešus atpakaļ kad man bija coping mechanism gym phase un sēdēju uz airu mašīnas, skatījos pelēkā matētas krāsas sienā, elpoju pelēku sasmakušu sporta zāles gaisu piektdienas vakarā un klausījos Sam balsī kā vismierpilnākajā nondual shining light šūpuļdziesmā.. bet gluži tā kā man patīk vai vismaz vēl nesen ļoti patika Leo Gura's skaldošie argumenti vai nesenā apsēstība Gabor Mate, kura fragmenti rāda maldīgi rāmu personāžu jo skumjas acis bet ieskatoties ciešāk jūtams tas pats wake of emergency stāvoklis bet Gaboram tas izpaudās kā wheels within wheels within wheels kas iekšā rotē mega ātri. (sajaucos palīgteikumos).. gluži tā pat kā Leo un Gabors (bet pretstatā Sam Harris) Jordan B.Peterson ir bezrūpīgs nemiernieks emocionālā izstarojuma ziņā un vienaldzīgi neiekļaujas debates kultūras labā toņa 999th percentile jo who even cares when you actually have something of value to say or your soul is alive and ablaze..

+ Viņš ir mans Ni-soul sister. Šķiet, ka viņš operē ar Introverted iNtuition, kas nozīmē forefront unconscious processing, pattern recognition, technician of meta-metaphors and laser beam zoning in on reality and beingness. Protams tikai salikumā ar viņa īpaši erudīto prātu tas kaut ko vispār nozīmē, nepārrautu corpus callosum, labās un kreisās puslodes integrāciju. Viņš ir gana artikulēts un konsekvents lai gan dažreiz liek vairāk uzsvaru uz piemēriem un datiem nevis uz smalki sastādītu argumentu lodīšu sekvences ekspozīciju.

+ I am eternally grateful to Jordan B.Peterson jo es biju pilnībā amputējusi morality kā personīgu vai intīmu ekspedīciju un vilinājumu, jo man likās ka transcendent morality is all there is un tas bija tik vienkārši to pieņemt, jo man nav conscious Fi un no seniem laikiem neesmu varējusi personificēt morality struggles.. but suddenly they are all here and it's beautiful.

+ Viņš teica ka pareizais dzīves partneris ir tāds, ar kuru kopā tu pilnveidojies un mācies un jūsu positive vs negative encounters ir proporcijās neatceros 15 : 1 (?) apmēram un ka relationships and life and cleaning up your room and everything matters a great deal and you just got to grow up and evolve and not become a stagnant infant.

+ Ja viņa sirdsdraugs ir Jungs un mans sirdsdraugs ir Jungs tad arī mēs ar Jordan B. Peterson varam būt sirdsdraugi un sēdēt kopā šķirstīt red book līdz tā iesūc vienu no mums kopā ar miniatūro bet neizslēdzamo gaismiņu tumšos apziņas buduāros un izģērbj kailu un ietērpj mītos un arhetipos.

+ Vēl nedaudz strange lingo. Viņš ir Graves 7, Wilber tier 2, pakāpies virs postmodernisma and I can't stress enough how important it is to make that leap, ja es saņemšos tad varbūt beidzot vārdiskošu kādreiz kas īsti notiek pasaulē un cilvēkā starp šiem diviem līmeņiem not that anyone should trust me or Clare Graves.

Viņa runas maniere bija emotionally charged arī pirms gender pronoun wars jo viņa compassion ir Graves 7 compassion. Man ļoti patika kā viņš un Sam viens no otra atvadījās debates pēdējā minūtē, such humans. Something about him just hits home for me.

5/31/17 07:59 pm

you can't retire from the world and hear the call to adventure and transform your centre of gravity from within the pales of society to the unknown within and take up hero's journey unless you've actually been there (the world) and saturated yourself with everything it has to offer

5/28/17 05:37 pm

omg Jordan Peterson

week in summary

5/22/17 12:25 am - abstinence vs sobriety

Gatavojos mentāli attālināties no Gabora Matés... man viņš pietrūks... jo rīt no rīta savā ikdienas 2 x 45 min garajā commute jau klausīšos kāda cita autora audiogrāmatu vai kaut ko. domāju, ka esmu iepazinusi viņu ļoti tuvu un man laikam vienmēr viņš paliks mīļš un rezonēs ar saviem insights, pristine compassion and personal challenges and perceived deficiencies.

Resonance - intensification and prolongation by sympathetic vibration.

Pēc pāris dienu savas grūtsirdības un stresa valgiem kas saraujās un tad atslābst sapratu beidzot ko viņš domāja ar striving for sobriety vs abstinence. abstinence ir kad kādu nevēlamu vai neveselīgu ieradumu, kas nodara pāri dzīves pilnvērtībai cenšas izslēgt vai no tā apzināti izvairīties, pārvarēt ar noliegumu, bet sobriety nozīmē nevis noliegt nevēlamo bet radīt vēlamus, iedvesmojošus, vitalising ieradumus kas investē puķītes un mūžīgu pavasari esības kodolā.

Kamēr es cenšos atturēties no x y un z mana galva ir pilna ar negatīvu enerģiju trauksmi, uzmanības bumeranku un es praktizēju abstinence

Kamēr es līdz vēlai naktij aizraujos ar savas intereses objektu relentless izziņu mana galva ir pilna ar pozitīvu enerģiju līdzsvarotu uzmanību uz āru un iekšu un es izrādās praktizēju sobriety

Neatceros citu grāmatu autorus no kuriem likās tik smeldzīgi šķirties. daudzi gan ir bijuši nozīmīgi un ar saviem vēstījumiem inicializējuši pat radikālākus pavērsienus manā dzīvē nekā Maté but noone else moved me on such a humanistic level recently, agrāk tie bija dzejnieki. pataupīju When The Body Says No vēlākam laikam, kad man viņš varbūt sāks pietrūkt un gribēšu vēl kādu atkārtotu niansētu randiņu ar viņu. un vēl ir daudz runas un lekcijas.. i'm kinda happy he's so much out there. citiem autoriem pārāk liels informācijas avotu daudzums mani mulsinātu. un citreiz savukārt tieši priecē, ka vispār nav nekas klausāms vai skatāms, jo turot rokās grāmatu var ar flomasteriem un zīmuļiem un pildspalvām iekrāsot katru svarīgo rindu. bet Gabors Maté ir tāds ar kuru man vajadzēja sevi piesātināt līdz pilnīgam immersion, rosy inflammation un thought retention on a cellular level... it happened. <3

Vēl nedaudz vilcienos, pasperu soli, atskatos, lēni pagriežos un eju... atpakaļ iekšā daudzveidībā

5/21/17 04:06 pm

Piektdien apritēja divas nedēļas kopš pārvācos uz citu darba galdu. iepriekšējam man apkārt sēdēja trīs klusi programmētāji - ziemeļos klusais rezervētais četrdesmitgadīgais intp Pīts kurš pārsvarā nerunā bet ir laipns bet ja sāk ar kādu runāt tad ievelk to cilvēku tādā kā zirnekļu tīklā un nelaiž vaļā, ziemeļrietumos klusā uzcītīgā intp Mrunāla ar pārsteidzoši miniatūru ego kaut arī viņa nāk no indiešu braminu ģimenes un rietumos klusā un biklā Kirana kuras moto ir wake me up when all decisions are made then i can do the work. Trīs Klusie. Jaunajā solā man no visām debespusēm, t.i. Z, ZR, R, DR, D, DA, A, ZA sēž samērā skaļi un asertīvi cilvēki, varbūt visi nav skaļi on their own bet viņi visi viens otru iedrošina un arī dabiski kautrīgie ir runīgi šajā terotorijā. Biju pavisam aizmirsusi ka i totally soak up all energies around me un viņu visu klātbūtne fiziski tik tuvā apkaimē ir par daudz un nodarbina un pārkarsē manus procesorus. Pirmajās dienās kad ievācos piedzīvoju gandrīz panicky feelings, ko nebiju jutusi ļoti ļoti sen un vairs neticēju ka tik undigestible sensitivities vēl manī eksistē bet nu re, tas laikam bija vajadzīgs lai nobrucinātu manu flipping attitude pret anxiety jo likās ka biju to pāraugusi. Pēcāk kļuva nedaudz vieglāk, bet joprojām jūtu viscerālu diskomfortu, lielākoties jūtu kortizolu asinīs, daudz svīstu, sarkstu kad kaut ko iestarpinu sarunās jo ierunāties nejūtas dabiski un es nespēju uzturēt savu ierasto stoisko toni un jūtu sevī pretestību vispār dot kaut ko iz sevis. I miss my own club. Secināju ka mans vecais galds bija pilnīga neitralitātes zona, mazā šveice. Es nepiederēju nevienai konfesijai un lielākoties bakstījos pati savā nodabā pusi laika ar darba lietām un bieži vien ar savām nodarbēm, man vienmēr bija atvērts kāds dokuments, kurā pierakstīju feely inner observations un thinky insights vai to-dos un vēlāk atsekojamus exciting discovieries un pavedienus un šad tad brīvi sarunājos web komunikatorā ar tiem kolēģiem kas man patīk un interesē ar ko man ir kāds genuine connection turot atvērtus sarunu lodziņus trešā displeja nostūrī. Tagad es esmu iedzīvojusies tādā kā barā, kur vienmēr kaut kas notiek un neesmu vēl izlēmusi kas notiks ar mana anklāva robežām reaģējot uz spiedienu. Darba kvalitātes ziņā ir labi, jo es pārdzirdu noderīgu informāciju un tas bija iemesls pārcelties in the first place un noteikti esmu produktīvāka un produktivitāte nozīmē kvalitāti un kvalitāte ir divine dedication to applying yourself in the moment un i'm all for quality and giving my best un thus laiks ārpus darba toties liekas vēl pilnvērtīgāki un nopelnīti mans. Bet jā tagad esmu pa vidu specifiskam social club, pat boys club, jo tie visi ir zēni, kas jocīgā kārtā ir galīgi nesvarīgi, neviens no viņiem nerada nekādu yin yang polaritāti vai neveiklību, neviens man konkrēti nesaista kā i wanna talk about life with you un still for some reason this seems to be my mission now to be there. I just hope this distress will pass and mellow out. Surely it will. Vakar nopirku stipro deoderantu, kas ir ļoti nedabisks un kaitīgs, but i just need something to tie me over. Piektdien man george uznesa milzu paciņu no reception un es tik ļoti sakaunējos ka ātri pagrūdu to zem galda un ejot mājās no tās izņēmu tikai vienu paku linsēklas ātri iemetu mugursomā lai nepievērstu sev uzmanību, mirkļa sakāpinātībā aizmirsu pat ka man tur bija hazelnut butter, kas būtu bijusi pirmā prioritāte pārnest mājās. Ah well.. patiesībā jau tagad jūtu ka laižu ārā steam un būs labi.

5/19/17 11:27 pm

There is something reassuring about bottoming out, a sense that you can’t fall any further.

5/19/17 11:17 pm

nesen mēs ar rr kādu laiku katru dienu meditatīvi pasēdējām katra savā istabā kādas piecpadsmit minūtes cerībā, ka tas kļūs par jaunu austošu ieradumu, bet tad tas pārtrūka kā zīda diedziņš. i still have hopes though it will happen es domāju un iekopēju citātu no kybalion par teorijas hordošanu un prakses vai virzīgas darbības ignorēšanu

5/14/17 03:54 pm

oh Maté.. tā šalle un acis un sprogas un rokas

tad, kad es redzu, ka cilvēks iet uz riņķi ar savām domām un teorijām es saprotu, ka viņam ir purpose, viņš kaut ko ir atradis un viņam ir kaut kāds svars dzīvē. un patiesībā tie nav riņķi, bet konusveida spirāle, kur katrs loks ir arvien lielāks un plašāks jo tāda ir cilvēka daba iet uz riņķi, bet arī uz augšu laikā un arī uz priekšu laikā, kas ir konussveida spriāles funkcija

5/14/17 02:57 pm

Pēdējās dienās klausos daudz Gabor Maté, viņa konferenču runas vids, intervijas un viņa grāmatu In the Realm Of Hungry Ghosts. Sākumā man viņš ieinteresēja, jo viņam ir exodvēsele un ir grūti to neredzēt un pirmais gabaliņš, ko par viņu uzzināju ieveda tālu / dziļi tīmeklī un katra doma aizveda pie nākamās un nākamās un nākamās un pat tad, kad tās sāka mest lokus man joprojām liekas, ka viņa domas man palīdz apgaismot kaut kādu daļiņu savu problēmu un iespējams pat palīdz saprast kā terapizēt līdzcilvēkus vismaz teorētiski. Liela daļa viņa darba ir bijis parādīt kā atkarības equals mierinājuma meklēšana emocionālām sāpēm. Viņa mantra ir it's not why the addiction but why the pain respektīvi all addiction being an attempt to soothe the pain. Tas man palīdz nedaudz saprast labāk sevi un savu hungry ghost stāvokli, kurš ir daļēji tik pat absurds kā Mates atkarība un no otras puses arī tik pat mainstream kā heroīns Eastside Downtown. Vēl viņš arī protams atzīst body-mind-spirit whole un to kā person gets disconnected from the self, ka būtībā kā bērns / zīdainis / gariņš tu ienāc pasaulē ar šo connectedness, bet tad rodas plaisa un cilvēks attālinās no sevis, no savas būtībās, un uzceļ savu ego, lai dīlotu ar distressing factors of life un protams cilvēkiem ar vislielākajām traumām ir vislielākās plaisas un diskonekcija but either way we all got it in one form or another. Tas protams ir tas pats stāsts, ko stāsta Enneagramma vai cilvēki, kas virza consciousness revolution. We're all a little or a huge lot disconnected from the self and possibly from the universe if you like to see it that way too. Bet pat tad, ja tajā neiesaista universe, arī visvienkāršākajā šeit un tagad konfigurācijā cilvēka problēmas ir viņa nespēja vienkārši un draudzīgi būt ar sevi un savu īsto būtību kas ir paslēpta apakšā zem tūkstoš paklājiem un neredz dienas gaismu, bet priecīgā ziņa ir tā, ka it's all still there accessible and makes for a beautiful journey of discovery.

Es iedomājos, ka beidzot kāds man pastāstīja, kā kļūt par zen terapeitu.

I don't spend a lot time with story of the past, the past is important only insofar as it illuminates what's happening in the presence. Other than that the past is of no importance. If i'm working with somebody my intention is to as quickly as possible have them see how they're not connected to themselves at that moment. What I call compassionate inquiry to somebody from outside may not seem compassionate because I'm interrupting people and I ask them to stop and check in with themselves and I will not make room for a lot of story and history telling and that may seem uncompassionate. But I'm very convinced that real compassion has nothing to do with making somebody feel good, but guiding them to truth. It's the truth that will liberate them. So the fundamental compassion has nothing to do with how good they feel in the moment, it has to do with are they here being helped along to the truth. Of course only when compassion is present will people allow to see the t&%@#. It's a fierce kind of compassion, so when I'm talking about compassionate inquiry I'm talking about compassion that is not afraid to guide people to some painful places not in the past but in the present. So really that's the first step. It's also pretty much the only step necessary.

5/14/17 02:52 pm

5/7/17 04:30 pm

if you don't do your inner work, your inner work will do you and that is called neurosis
Powered by Sviesta Ciba