31 October 2016 @ 08:56 pm
words don't come easy to me  
kad es saku "es tevi mīlu", man vienmēr šķiet, ka es mazliet izklausos pēc robota, jo, lai vispār izspiestu no sevis šo frāzi, man ir jāapvalda viss tas pārējais galvenokārt mokošo emociju mutulis un mudžeklis, kas ir šiem vārdiem dzīves laikā piekabinājies, un kam īstenībā nav nekāda sakara ar mīlestību, un es nespēju to teikt nekā citādi kā vien pēc iespējas mazāk izjusti vai it kā garāmejot
 
 
( Post a new comment )
cukursēne[info]saccharomyces on November 1st, 2016 - 12:25 am
jā, sajūta ir, ka pārāk smagi

piekrītu par nemētāšanos viegli ar šiem vārdiem. bet arī nespēju nekad piekrist tādām mīlestības definīcijām, kur runa par kaut kādu cīņas veida pretestību, iznīcību. manuprāt, mīlestība ir neizbēgami tieši pretējais, tikai es nezinu, kāds būs īstais vārds. ne radoša, ne nurturing, vienkārši the opposite of destructive. labvēlīga. un viss tas pārejais, iznīcināšanas kārais, varbūt tā ir kaisle, apsēstība, iekāre, pieķeršanās, iemīlēšanās, bet mīlestība, tā, manuprāt, nevar būt iznīcinoša.
jā, ok, skaidrs, ka domājot par to satuvināšanos, tas var būt kā saplūšana, iespējams, kāds procesā jūtas tā, ka zaudē sevi - jo, padarot sevi tik ievainojamu, tur tiek atdota liela daļa savas varas, bet, manuprāt, fundamentāli tā nav iznīcība, tā ir vienkārši līdzīga lieta kā ar visām tām right brain experiences, kad apzinies sevi kā daļu no pasaules, kāda kopuma, tas patiesībā neatņem no sevis, vienkārši pavērš plašāku kontekstu
(Reply) (Parent) (Link)