-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2014-08-10 22:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
par izvēlēm bērnaudzināšanā
šodien, tīrot māju un paralēli domājot, sapratu, ka nepiekrītu uzskatam, ka ļaušana bērnam pašam tikt galā potenciāli bīstamās situācijās (kamēr tās nav dzīvībai bīstamas) un nenākšana palīgā pie pirmās nepieciešamības, ir "tā ir vieglāk" un/vai "tā ir bezrūpīgāk".

man tā ir apzināta izvēle - uzticēties bērnam. ļaut tikt galā pašam. iepazīties ar koncepciju "bīsams" uz savas ādas, iemācīties pareizi krist un uzmanīties. jo nelielas fiziskas sāpes, manuprāt, nav liela maksa par patstāvību un gan savu spēku, gan pasaules izzināšanu.

man tā nav vieglāk. un tā nav bezrūpīgāk. vismaz ne šobrīd. jā, citreiz sanāk mazliet ilgāk pasēdēt, taču katru reizi tu esi spiests sevi bremzēt. vēlme glābt, pieturēt, palīdzēt, samīļot ir visu laiku. un nemitīgi nākas izvērtēt, vai tagad tai drīkst ļauties, jebšu tomēr sevi jāaptur un jāturās pretī bērna aizsardzības instinktiem. + vēl tā vietā lai aizliegtu, jo bīstami, tu esi spiests simtiem un simtiem reižu stāstīt - varbūt nevajag, tas ir bīstami, uzmanies, skaties, pieturies, apdomā. par katru situāciju. atkal un atkal.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelnufeja
2014-08-10 22:42 (saite)
man tieši liekas, ka vieglāk un bezrūpīgāk ir iet un bērnu "izcelt" no tādas potenciāli bīstamas situācijas, jo tajā brīdī tu izvairies gan no zilumiem, gan, iespējams, haja un bardaka. Vēl, man liekas, jābūt baigi drosmīgam un pārliecinātam par savu spēju izvērtēt situāciju, plus sevi visādi jāpārvar.

man šķiet, ka šādi mācīt bērnam patstāvību ir vareni, just, ka tev uzticas, ka tu pats varēsi un arī, ja nevarēsi, tad no tā kaut ko iemācīsies, ir ļoti ok, turklāt, ja bērns zina, ka tad, ja tiešām vajadzēs palīdzību, viņš to saņems, manuprāt, pilnīgi lieliska pieeja.

(Atbildēt uz šo)


[info]shelly
2014-08-10 23:02 (saite)
Jā, mēs audzinam bērnus, un bērni audzina mūs...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]shelly
2014-08-10 23:03 (saite)
Lai gan brīžiem arī man, lasot Tavu pēdējā laika cibu, uzkrīt, ka Tu centies kādu (sevi?) pārliecināt par savas bērnaudzināšanas pareizumu, un tas ir drusku nomācoši...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2014-08-10 23:13 (saite)
es nedomāju, ka kādu gribētu pārliecināt. bet taisnība arī ir, ka, izejot no tā, ko mana māte ir (labāko nodomu vadīta) izdarījusi ar mani, es tiešām baidos par to, kā nekaitēt bērnam izdosies man. un lai arī ļoti cenšos pieturēties pie tā, ko man saka loģika, mani arī nomoka bailes no (nozīmīgām) kļūdām (bailes, droši vien, ir proporcionālas pārcentībai, ko īsti nespēju kontrolēt).
līdz ar to, jā, es diezgan daudz par to domāju. nu un ja es par to rakstu, tas ir tādēļ, ka vēlos pati sev piefiksēt savas domas. galīgi neimplicējot ka visiem jādara kā man, vai ka man ir absolūtā taisnība. es neticu absolūtai taisnībai un pat ja tāda būtu, tā noteikti nebūtu "manējā". domāju, ka es priekš tās esmu pārāk sačakarēta un dumja :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]degeneralis
2014-08-10 23:14 (saite)
Absolūtā taisnība vienmēr ir man!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ripp
2014-08-10 23:17 (saite)
un man ir žēl, ja manas pārdomas Tevi nomāc. bet tas drīzāk ir tādēļ, ka Tev šķiet, ka es tiešām vēlos kādu pamācīt/pārliecināt. un tā nav taisnība. šī ir mana dienasgrāmata, nevis absolūtās patiesības rupors :>

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2014-08-10 23:46 (saite)
Tās mani nomāc tiešām ļ. drusku :/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2014-08-11 20:57 (saite)
bet vispār es gribēju ierakstīt (vakar vakarā) par to, ka man nešķiet, ka tā ir vieglāk, un ne mazākajā merā ne par to, kā būtu vai nebūtu pareizāk :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]augsne
2014-08-10 23:06 (saite)
Es vispār pie Tevis gribēju komentēt, ka laikam tiec pareizi audzināta. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ripp
2014-08-10 23:14 (saite)
tas par to mūsu audzināšu noteikti ir taisnība :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2014-08-10 23:52 (saite)
Šodien divreiz nācās redzēt 5-7 gadīgus zeperus, kuriem mammīte vai omīte aiz muguras skaļi kliedz "Uzmanīgi! Nokritīsi!", kaut bērns iet pa visnotaļ līdzenu ietvi un, novērtējot fiziskos parametrus, lielāka iespēja apvelties būtu viņām pašām.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2014-08-11 07:57 (saite)
un vēl bieži, ja tāds nokrīt, tad, lai arī vaina ir minimāla un vecums pieklājīgs, stāv un raud. jo tā ir pieradis. topošais vīrietis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]echoes
2014-08-11 08:16 (saite)
vīrieši nedrīkst raudāt? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2014-08-11 08:26 (saite)
tā es nu gan neteicu. es vairāk par gadījumiem, kur var pusnejauši ietriekt otru sienā un smieties, bet kad pašam mikroskrāpējums, raudāt un vaimanāt pusstundu. imho gan tas pats attiecas arī uz meitenēm, bet redzētās meitenes parasti pārdzīvo ja kādam sāp, atšķirībā no dažiem redzētiem puikām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]echoes
2014-08-11 08:45 (saite)
vienkārši nesapratu, kāpēc piebilde "topošais vīrietis"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ninona
2014-08-11 14:03 (saite)
Abās pusēs ir sava taisnība. Bet labākā ir pa vidu.

Dabā ir tā, ka rūpīgi pievaktētiem un apčubinātiem mazuļiem lielāka izdzīvošanas (un tālāk vairošanās) iespēja. Zivis iznērš un apaugļo miljoniem ikru, bet par pieaugušiem īpatņiem, dzimtas turpinātājiem izaug niecīga daļa, jo vecāku loma beidzas līdz ar nārstošanu. Arī pilnībā savvaļā atstāti cilvēkbērni aug paaugstināta riska apstākļos.
Tai pat laikā pilnīgā tupēšana pie pakaļas un būtībā savas pieredzes gūšanas neļaušana rada apstākļiem nesagatavotu īpatni, kurš, palicis bez mātes rūpēm, ātri iet bojā.

Es savus bērnus vaktēju vairāk nekā Tu savu meitu. Brīžiem apčubinu par daudz. Bet par pareizu nespēju nosaukt ne savu ne Tavu pieeju :)Katriem vecākiem, katram bērnam, katriem apstākļiem sava pieeja.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2014-08-11 20:56 (saite)
gribētu teikt, ka nedomāju, ka piederu pie otrās galējības. bet citādi Tev piekrītu. es nemaz nedomāju, ka pasaulē būtu tāds "pareizi". katram ir pareizi tā, kā viņam ir. kamēr runa neiet par īstām galējībām, kā 3gadnieks, kas nemāk kožļāt, jo vecāki baidās, ka nabadziņš aizrīsies, ja iedos ko cietāku par putriņu un kā vecāki, kas bērnam dod nažus gada vecumā un pēc iedošanas aiziet uz otru istabu.
man drīzāk ir iebildumi pret pašu "tā ir vieglāk" konceptu, ne pret to, ka kāds dara savādāk kā es :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?