Abās pusēs ir sava taisnība. Bet labākā ir pa vidu.

Dabā ir tā, ka rūpīgi pievaktētiem un apčubinātiem mazuļiem lielāka izdzīvošanas (un tālāk vairošanās) iespēja. Zivis iznērš un apaugļo miljoniem ikru, bet par pieaugušiem īpatņiem, dzimtas turpinātājiem izaug niecīga daļa, jo vecāku loma beidzas līdz ar nārstošanu. Arī pilnībā savvaļā atstāti cilvēkbērni aug paaugstināta riska apstākļos.
Tai pat laikā pilnīgā tupēšana pie pakaļas un būtībā savas pieredzes gūšanas neļaušana rada apstākļiem nesagatavotu īpatni, kurš, palicis bez mātes rūpēm, ātri iet bojā.

Es savus bērnus vaktēju vairāk nekā Tu savu meitu. Brīžiem apčubinu par daudz. Bet par pareizu nespēju nosaukt ne savu ne Tavu pieeju :)Katriem vecākiem, katram bērnam, katriem apstākļiem sava pieeja.