Sviesta Ciba |

-- (

ripp) rakstīja,
@ 2013-06-13 12:12:00

šodien man jau ir izdevies diezgan nopietni sastrīdēties ar vīramāti. jo man nepatīk ka bērns tiek staidzināts, bet viņu aizskar, ka es viņai aizrādu. kautkā būs jāpaska viņai ka tomēr manas izvēles sakarā ar manu bērnu ir tās, kurām jāseko. ne otrādi.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

honeybee
2013-06-13 12:55 (saite)

Ja tas laiks, ko viņi pavada kopā, ir daudz, tad noteikti saki
Ar Tomu, kurš arī ar bērnu visādi izpildās, kaut cik strādā metode "ārsts teica, ka bērnam šobrīd ir jāmācās xxxx, ja tu gribi ar viņu kaut ko darīt, dari to", un "ja tev kaut kas nepatīk, pats ej pie ārsta" :)
Nu vārdsakot arguments "šis ir mans lēmums un tev būs to respektēt" nestrādās, jo viņa padomās "nafig šitai te jaunajai mātei lai būtu lielākas tiesības pieņemt lēmumus nekā gudrākiem cilvēkiem", bet ja tu saki "ārsts teica tā un tā/ārsts mūs sabāra, ka bērniņš vēl nerāpo :(/bijām pie ķirurga, ķirurgs teica, ka jānostiprina mugurkauls rāpojot, pat pieaugušiem cilvēkiem liek rāpot, lai nostiprinātu mugurkaulu", tad jūs varat kopīgi papukstēt par stulbajiem ārstiem, bet bērns tiks drīzāk likts rāpot

Nu tbš ja pēc 15 gadiem man Džonatana beibe atļautos kaut ko ļečīt par viņas lēmumiem manu mazbērnu audzināšanā (pfff!!! tie ir MANI mazbērni, nevis viņējie!), es droši vien taktiski paķiķinātu un darītu pa savam, bet, ja Bērnkopības Zinātne būtu veikusi Jaunus Atklājumus, tad varbūt arī paklausītu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2013-06-13 13:02 (saite)
	diemžēl arguments "visi ārsti un speciālisti ar ko par to esmu runājusi kategoriski neiesaka bērnu staidzināt, jo... (te seko iemesli)" nestrādā. pretī saņemu "tu klausies tajā ko kkādi ārsti saka, bet mans dēls nerāpoja un redzkur taču nav kroplis". (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

viipsna
2013-06-13 13:42 (saite)

nu bet saproti pati - norādot, ka viņai nav taisnība, tu netieši saki, ka viņa darījusi nepareizi, tipa bijusi slikta māte (kas, protams, nav taisnība, tajā laikā viss bija savādāk). tāpēc arī apvainojas.
arguments: "es darīju tā, bet par kropli nav izaudzis" ir stulbs, un to mēs visi zinām. gribas pat paironizēt, bet nevar jau. tā paša iepriekšminētā iemesla dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2013-06-13 15:31 (saite)
	bet ja pieaugušajai mazajai a., piemēram, būs problēmas ar muguru, tā būs bijusi mana atbildība, nevis viņējā. un tad man visi (vai kāds) varēs teikt - ko tad tu kādu klausīji, Tu taču esi māte. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	jim 2013-06-13 15:34 (saite)
	exactly (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2013-06-13 15:53 (saite)
	tādēļ jau es kcik spirinos. jo mans bērns ir MANA atbildība. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	degeneralis 2013-06-13 16:31 (saite)
	Ja viņai būs problēmas ar muguru, tā, visticamāk, būs ne tikai tava atbildība, bet lielā mērā pašas mazās A. atbildība, un ja kāds būs gana debils, lai teiktu ka "viņas problēmas ir dēļ ta, ka Tu zīdainībā nespēji novērst bērna staigāšanu/staidzināšanu", tad tai personai centišos atcerēties iedot pa muti :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	rasbainieks 2013-06-13 17:02 (saite)
	pastāv iespēja, ka tev nāksies dot pa muti savai sievai :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	degeneralis 2013-06-13 18:12 (saite)
	Gan jau, ka šo solījumu pēc 30 gadiem būšu aizmirsis :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

honeybee
2013-06-13 14:26 (saite)

Hm. A mēģinājums pieiet no "protams, ka reku jūsu dēls ir lielisks, bet es ļoti uztraucos, ja bērniņu staidzina" puses drošvien nepalīdz?

Jo man tiešām šķiet, ka šitai vēlmei kautko ar bērnu darīt pretēji vecāku viedoklim nāk no domas, ka neviens nenovērtē viņas lielisko audzināšanas prasmi un bailēm atzīt, ka varbūt esi darījis kko ne tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ripp
2013-06-13 15:43 (saite)

es vispār samērā bieži dzirdu no viņas (sakarā ar bērnu), ka "tu protams visu zini labāk", "es nekad neko nedaru tev pa prātam" un "tu izturies pret mani kā pret bērnu". tas ir, no vienas puses ir saprotami, viņa grib justies līdzvērtīga, bet no otras - varbūt tā arī ir problēma, ka viņa kā vecmamma nevar būt līdzvērtīga mātei.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2013-06-13 17:54 (saite)

a meibī tu vari atrast kaut kādas lietas, kuras viņa dara labi/tā, ka tev nav iebildumu, un superīgi saslavē par tām lietām, nu, esnezinu, "ar mani gan mazā Alise kotletes neēd, jūs ļoti garšīgi gatavojat!" :D vai tamlīdzīgi, nu tipa radīt viņai sajūtu, ka viņa ir TIK ideāla vecmāmiņa, ka var pat visžēlīgi piekāpties šajā vienā jautājumā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mirdzums 2013-06-13 14:26 (saite)
	pasaki, ka viņas bērnam paveicās. es nerāpoju un man ir deformēta mugura (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ripp 2013-06-13 15:45 (saite)
	viņas pašas pieredze viņai izsaka daudz vairāk. lai gan man jau liekas, ka to vai viņam ir viss ok ar muguru, vēl ir pāragri spriest. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mirdzums
2013-06-13 16:53 (saite)

šitas arguments "es daru tā un šitā un man/maniem bērniem viss ir ūber izcili" ir ļoti apšaubāms. es nepazīstu nevienu veselīgu cilvēku.

manā ģimenē gandrīz visiem ir liekais svars, nenormāli paaugstināts holesterīns, sirds slimības utt., bet viņi saka "visu mūžu esmu spaiņiem ēdis krējumu un locījis iekšās speķa blāķus un skat! ar mani viss ir kārtībā"

jā, un tava situācija nemaz nav jauka. žēl arī, ka nelielais Andrītis neatbalsta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	degeneralis 2013-06-13 18:13 (saite)
	Tas arguments principā ir fantastisks jebkurā dzīves jomā. Ja nemaldos, Kaspis Svaigēdājs kaut kad arī skaidroja, ka "kļūvu par svaigēdāju, atbrīvojos no ādas kaites". Loģiskais nākamis solis bija sākt pārtikt no saules gaismas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mirdzums 2013-06-13 22:12 (saite)
	Es patiesībā svaigēšanu atbalstu, bet atceros draudzenes stāstu.. viņa bomžojās kaut kur ārzemēs un ilgu laiku iztika bez pārtikas vai arī no ļoti ļoti minimāla pārtikas daudzuma. Viņai arī ļoti uzlabojās ādā, bet viņa to skaidroja ar to, ka organisms taupīja resursus un nepūlējās ar pumpu ražošanu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

pet
2013-06-14 00:07 (saite)

Attiecībās ar bērnu vecvecākiem ir ļoti svarīgi nonākt tieši pie "šis ir mans lēmums un tev būs to respektēt" principa - staidzināšana ir tikai viens īss un drīz pārejošs fragments; bērna audzināšana turpināsies vēl n gadus un ārsta piesaukšana staidzināšanai nerisinās globālo problēmu.

Un, btw, "taktiski paķiķinātu un darītu pa savam" ir ļoti pamatots iemesls pārtraukt jebkādus bērna kontaktus ar minēto vecvecāku izņemot pavisam ekstrēmus gadījumus. Bez jokiem, ir darīts. Negribas, bet vajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2013-06-14 06:13 (saite)

Tipa tas, ka tu pārtrauci jebkādus bērna kontaktus ar minēto vecvecāku, ir labs arguments visam pārējam, ko tu raksti?
Tas periods, kurā vecvecāku muļķības (nu, tur staidzināšana ripp gadījumā vai zīdaiņa bērna sabarošana ar zemenēm un medu manā gadījumā) var ieviest reālu kaitējumu bērnam ir, hmm, nu 3 gadi? Optimālā situācijā bērns ar vecvecāku būs pazīstams vismaz 30 gadus. 27 gadu dēļ, imo, ir pilnīgi un absolūti vērts ievilkt elpu, noskaitīt līdz desmit un pirmos trīs gadus vienkārši un diplomātiski to bērnu uzmanīt, papildus skaidrojot vecvecākiem tipa "oj, medus taču esot ļoti alerģisks, man šķiet, ka to līdz gada vecumam nevajadzētu dot... par tām zemenēm paskatīsimies".

Kad vecmāmiņa saprata, ka manas vēlmes bērna audzināšanā ir saprātīgas un pamatotas, nevis pusaudzisks izlēciens iz sērijas "ar manu bērnu drīkst apieties tikai tā, kā es saku, jo TAS IR MANS BĒRNS ES ESMU VIŅA MAMMA MANUS LĒMUMUS NEAPSPRIEŽ", ar nesaprātīgu rīcību nebija īpašu problēmu - vienreiz pasaka, ka nevajag, vienreiz recidīvs, un miers.

(Šobrīd ar vīra vecākiem attiecības ir tādas, ka viņi katru nedēļas nogali paši piesakās savākt lielos bērnus, ved viņus ekskursijās un māca ravēt dārzu, un visi ir laimīgi.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: