Ja tas laiks, ko viņi pavada kopā, ir daudz, tad noteikti saki
Ar Tomu, kurš arī ar bērnu visādi izpildās, kaut cik strādā metode "ārsts teica, ka bērnam šobrīd ir jāmācās xxxx, ja tu gribi ar viņu kaut ko darīt, dari to", un "ja tev kaut kas nepatīk, pats ej pie ārsta" :)
Nu vārdsakot arguments "šis ir mans lēmums un tev būs to respektēt" nestrādās, jo viņa padomās "nafig šitai te jaunajai mātei lai būtu lielākas tiesības pieņemt lēmumus nekā gudrākiem cilvēkiem", bet ja tu saki "ārsts teica tā un tā/ārsts mūs sabāra, ka bērniņš vēl nerāpo :(/bijām pie ķirurga, ķirurgs teica, ka jānostiprina mugurkauls rāpojot, pat pieaugušiem cilvēkiem liek rāpot, lai nostiprinātu mugurkaulu", tad jūs varat kopīgi papukstēt par stulbajiem ārstiem, bet bērns tiks drīzāk likts rāpot

Nu tbš ja pēc 15 gadiem man Džonatana beibe atļautos kaut ko ļečīt par viņas lēmumiem manu mazbērnu audzināšanā (pfff!!! tie ir MANI mazbērni, nevis viņējie!), es droši vien taktiski paķiķinātu un darītu pa savam, bet, ja Bērnkopības Zinātne būtu veikusi Jaunus Atklājumus, tad varbūt arī paklausītu