-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2016-10-04 22:00:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es esmu pieradusi pie tā, ka mans bērns traumējas. ne stipri, bet regulāri. viņa krīt, gāžas un sitas kopš sāka slieties kājās. sākumā ikreiz pārdzīvoju, bet tad.. pieradu. mierināju, ja redzēju, ka tiešām sāp. ikdienas kritieni, nobrāzumi un sasitumi nešķiet nekas traģisks vai briesmīgs. krist un sisties pierada arī viņa. nokrītot, ja vien patiešām nesāp, viņa ceļas un iet tālāk.
bet šodien. šodien viņa paslīdēja un nokrita atsitoties ar pakausi pret grīdu. ilgi raudāja un tad kādu pusstundu bija galīgi jocīga. iepriekš tā nebija bijis. mierīgi sēdēja, neko negribēja.
pēc tam atdzīvojās. bet vienu brīdi bija jocīgi.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]virginia_rabbit
2016-10-04 22:18 (saite)
auuu

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-04 22:23 (saite)
tad kad pēc izraudāšanās viņa nolika man galvu klēpī un teju aizmiga, es gandrīz pa īstam nobijos. bet klasisko satricinājuma pazīmju nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-10-04 22:27 (saite)
nu, dies dod. tas noteikti bija ļoti nepatīkami un bija ko pārdomāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-04 22:29 (saite)
tādas lietas nekad nav patīkamas, jā. bet nu ko lai dara. tik straujš cilvēks nespēj nesisties. vismaz ne šis konkrētais. bet pēc tam tiešām viss likās ok. gan paspēlējāmies, gan sastrīdējāmies, gan salabām, viss kā parasti :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-10-04 22:39 (saite)
pat mans čamma ir kļuvis straujāks, tāds vecums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-04 22:43 (saite)
a. ir strauja kopš.. kopš spēj tik ātri pakustēties :D
bet tad atkal. es arī kustos ātri un nevaru tur neko izdarīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]str
2016-10-04 22:28 (saite)
bet dienas trīs vēl pieskati gan

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-04 22:33 (saite)
tik ilgi var slēpties, ja?
sanāk, jāskatās galvassāpes un slikta dūša?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]str
2016-10-04 22:37 (saite)
mhm, arī miegainība
galvasgriešanās

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-04 22:41 (saite)
ok, paldies :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]shelly
2016-10-04 23:25 (saite)
Un samaņas zaudēšana.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-04 23:25 (saite)
aha

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]usne
2016-10-04 22:28 (saite)
Hm.. man gribētos kā nočekot, tik nav skaidrs vai no tā ir kāda jēga

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-04 22:35 (saite)
manas māsas vidējam dēlam vecumā no 1,5-3,5g bija ļoti izteikta tendence smagi sasist galvu. viņš ir n reizes kritis no liela augstuma ar galvu pa priekšu, dabūjis pa galvu ar lielu akmeni utt utt utt.
lai vai kā, viņi dabūja diezgan daudz reižu braukt uz ātro pieņemšanu, čekot vai nav trīce. un tur apguva dažus vienkāršos paņēmienus kā skatās.
ne vien sāpes un sliktā dūša, bet arī liek izbāzt mēli, vai tā ir simetriska/nav uz kādu pusi un liek sekot ar acīm pirkstam, vai acis vienādi seko. ja tas viss ir ok, bērns mundrs un možs, tad ātrajos saka, ka viss ok.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2016-10-04 22:45 (saite)
Jo jaunāks bērns jo labāk amortizēts galvaskauss dēļ avotiņa, kurš pilnīgi saaugot un sacietējot 21 gada vecumā. Cik zinu mamma vienu manu smadzeņsatricinājumu pusotra gada vecumā esot noignorējusi, nevaru saprast vai tam ir kādas sekas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-04 22:52 (saite)
skatīšu simptomus. pateiksim bd lai arī skatās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]usne
2016-10-04 22:56 (saite)
Turēšu īkšķus

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-05 00:25 (saite)
paldies :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]shelly
2016-10-04 23:23 (saite)
Veselību, lai tas būtu tikai viegls šoks un lai viss kārtībā!
Es noteikti savu pieredzi ar divgadnieku, kas nokrita no dīvāna un izvēmās, jau stāstīju. Mēs nonācām arī slimnīcā, bet beigās dakteris neieteica taisīt nekādus izmeklējumus, jo tik mazam bērnam tie būtu jātaisa ar narkozi, kas pati par sevi ir drusku riskanta. Un galvenais, viņš teica, esot uzvedība - bērns nevar notēlot, ka viss kārtībā. Ja bērns uzvedas tā, it kā viss būtu labi, tad viss ir labi.
Turklāt, pie smadzeņu satricinājuma jau tāpat galvenais ir gultas režīms - un ja tas bērns ir ierasti rosīgs, to jau nemaz nevar nodrošināt, nesiesi taču pie gultas...

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-04 23:27 (saite)
jā, kaut kā tā arī jūtos. ka kamēr uzvedas normāli, tikmēr nav jēgas baigi stresot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ninona
2016-10-05 09:22 (saite)
Kad es ar P nolikos uz asfalta pagāšnedēļ, apdomāju došanos uz traumpunktu, bet ātri sapratu, ka nav jēgas. Pat, ja vaiga kauls būs aplauzts (nolikās ar vaigu, zilums un skrāpe kaula rajonā), tak salabot to nevarēs, tātad no rtg nav jēgas. Bet pašsajūtu novērot varu arī pati un pie ārsta vest, ja ir kādas satricinājuma pazīmes. Jutās labi, sprands nesāpēja (arī viena no pazīmēm, st.citu, īpaši, ja trieciens pa pakausi), acis uz gaismu un kustību reaģēja normāli.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?