-- ([info]ripp) rakstīja,
@ 2016-10-04 22:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
es esmu pieradusi pie tā, ka mans bērns traumējas. ne stipri, bet regulāri. viņa krīt, gāžas un sitas kopš sāka slieties kājās. sākumā ikreiz pārdzīvoju, bet tad.. pieradu. mierināju, ja redzēju, ka tiešām sāp. ikdienas kritieni, nobrāzumi un sasitumi nešķiet nekas traģisks vai briesmīgs. krist un sisties pierada arī viņa. nokrītot, ja vien patiešām nesāp, viņa ceļas un iet tālāk.
bet šodien. šodien viņa paslīdēja un nokrita atsitoties ar pakausi pret grīdu. ilgi raudāja un tad kādu pusstundu bija galīgi jocīga. iepriekš tā nebija bijis. mierīgi sēdēja, neko negribēja.
pēc tam atdzīvojās. bet vienu brīdi bija jocīgi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ripp
2016-10-04 22:29 (saite)
tādas lietas nekad nav patīkamas, jā. bet nu ko lai dara. tik straujš cilvēks nespēj nesisties. vismaz ne šis konkrētais. bet pēc tam tiešām viss likās ok. gan paspēlējāmies, gan sastrīdējāmies, gan salabām, viss kā parasti :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-10-04 22:39 (saite)
pat mans čamma ir kļuvis straujāks, tāds vecums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ripp
2016-10-04 22:43 (saite)
a. ir strauja kopš.. kopš spēj tik ātri pakustēties :D
bet tad atkal. es arī kustos ātri un nevaru tur neko izdarīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?