burkšķu te savā nēzdodziņā, jo ir.lv soctīklu plugini komentēšanai nestrādā, nevaru pokemontēt ablomiņu
http://www.ir.lv/2011/12/20/nepirkt-kaki-maisa
viss ir (nosacīti) jauki un skaisti līdz:
"Svarīgi, lai mūsu tulki pārzinātu nozari, zinātu specifiskus terminus, izcili prastu ne tikai svešvalodu, bet arī latviešu valodu un ieklausītos klientā un viņa vajadzībās."
es nez kā tiem Sertificētajiem un Nopietnajiem, bet mums dažos semestros tulkošanas teorijas brangi iemācīja, ka no tiesas vissvarīgā lieta ir prast mērķa valodu. baigā ekstra "arī prast mērķa valodu", man pat smiekli nenāk.

ā vot man te jums nopietns jau-tā-jums.
aizviņkadtur biju slavenajā pirmrindniecīgās tulkošanas iestādījumā, runājām mēs tur par dzīvi un vārdiem un burtiem, un viena no redaktorēm teica šitā: "runātā un rakstītā valoda ir dažādas, tās nemaz nedrīkst būt vienādas".
tagad es par to esmu padomājusi un secinu - es no tīras sirds, bez viltus un spaidiem domāju, ka mūsu stīvā un sakonservētā rakstu valoda ir tik vien nepanesami tālu no reālās valodas, ka mums visiem ir nekautrīgi jāpiestrādā pie to satuvināšanas.

visnotaļ kvalitatīvs īsais kurss "how not to get a job"
http://klab.lv/community/darbs/202942.html

briļants citāts, izrauts no konteksta un iepiļīts blociņā for future reference:
There are six billion people in the world, after all. How hard can it be to find three or four thousand unemployed bilinguals with degrees, PCs, basic computer skills, a credit card, good grammar, writing skills, attention to detail, knowledge of electrical engineering, low self-esteem, an infinite capacity to absorb abuse and a desperate need for the almighty (albeit shrinking) American dollar?

internacionālie viltus draugi ir viltīgi, viltīgi rupuči.
the winner of USSR state premium, the winner of different international song concourses...
http://www.imdb.com/name/nm0452795/

http://klab.lv/users/ieva/426039.html
sāpīga tēma pacelta.
mana atsevišķā sāpe lai stāv arī manā žurnālā:
lūk, svaigi pabeigts tulkojums ir ceļā pie korektora, lai viss būtu Pareizi. Pareizi, tas ir tā - vienu vārdu grupu boldēt, vienu kursivēt, vienu boldēt un kursivēt un pārējo "salikt pēdiņās", lai cilvēkiem būtu vieglāk lasīt un uztvert.

un pietiek vienas nakts, lai divi gadi citas dzīves un citu ieradumu izgaistu kā nebijuši.
viss ir pa vecam, es esmu pats sev saimnieks un palle viens pats pasaulē naktīs kad pat cibā neviens neraksta, darbi rātni rit uz priekšu, no rīta jūs modīsieties, es arī iešu ārā visādās darīšanās, bet gulēt iešu pēcpusdienā, kad jūs sāksiet posties piegdienai pilzētā.
un neko jau nemaina tas, ka kuldīgu ir nomainījusi rīga, ka es nevis nošķūrēju sniegu no rīta vai apskrienu apkārt mājai vasaras naktī, bet ik pa dažām stundām uztaisu presītes, ka matiolu smaržošanas vietā skatos un priecājos par klasiskajiem pilsētas lociņiem.
( pilsētas lociņi, apgrauzti un neapgrauzti )

visu šito diskusiju par tulkošanu un diskusiju par diskusijām sakarā es gribu teikt lūk ko -

ir skumji, ka daudzi nezina / ir aizmirsuši pašu pašu pamatprincipu: galvenais ir prasmīgi rīkoties ar mērķa valodu.

visi šitie 'ai es tik labi māku angliski, davai ka iztulkošu kaut ko' ir nolemti trashlation kategorijai, ja tulkotājam klibo tā valoda, uz kuru jātulko.
āmen.

pēdējo dienu labākā hohma - jau kuro reizi tulkošanas dievības mani saved kopā ar edgaru alanu po, un jau kuro reizi man mājās tieši tajā brīdī nav nodevīgās sirds krājuma latviešu izdevuma. lieki piebilst, ka visā pārējā laikā ir. vot tagad es arī ar vienu aci palaikam metu zaglīgus skatienus uz grāmatplauktu, a vdrug parādās.
labi, ka šoreiz nevajag tieši nodevīgās sirds tekstu, kā tas parasti bija multeņu festivālos.

tie ārpuszemes organismi, kas ieperinājušies dažos homosapienos un pārvērtuši tos par sihopātiskiem brīvšķēptulkiem™, nav nekur tālu no gremliniem gobliniem orkiem troļļiem. arī viņu smadzeņu sinapses aukstumā strādā labāk. tāpēc divreiz jāpadomā, pirms gulties uz strādāšanu uz vannas istabas grīdas vai piebāzt kājām tuvāk karstā gaisa pūtēju. tas gan man netraucē izvēlēties rumpja siltumu pār smadzeņu vēsumu un skatīties no malas, kā sevi pārsteigšu ar atlikušajām 27 lapām filmas teksta. taču vēsa aprēķina brīdis uznāca pat man - palikt tikai pie saviem darbiem un netesties mērkaķa ātrumā uz suni tulkot piecus jufita gabalus bez lapām, no auss. seansā, kurš jau sācies. ibo ņehuj sadirst visu, ja var mēģināt nesadirst līdz galam vismaz to, kas ir tīri uz paša atbildības. lai tā godkāre un 'paskatīsimies vai es šito varu' šoreizīt iet kuda podaļše.

šodien dabūju.

pagarinājumu grāmatai, kurai miroņlīnija bija janvāra beigās, un pašu grāmatu beidzot arīdzan. jā, es vēl nodarbojos arī ar TO. tagad sirdsapziņai nāksies uzvarēt mani, nevis otrādi, kā parasti.

lai padarītu interesantāku tuvošanos norvēģu jauno rakstnieku frustrācijas un mīlas storija galam, es spēlēju spēlīti "lati minūtē". interesantāk par "zīmes stundā" toč.

ievads.
kā zināms, uz kino es eju reti un arī tad strādāt, nevis izklaidēties. nepaslinkoju un ieskatījos arhīvos - uz ķinīti skatīties pēdējoreiz biju akurāt pirms pusotra gada.

iztirzājums.
lūk, na dņah aizgāju uz lielisko humorkino hot fuzz (must-see visiem britu joku cienītājiem!) un piedzīvoju sekundes desmitdaļu dziļu šausmu - brīdī, kad beidzas reklāmas, nodziest visas visas gaismas un uz ekrāna sāk iezīmēties filmas ražotāju logo, ar ausīm un smadzeņu šausmu daivu sajutu, ka austiņu ta uz ausīm man nav! kur manas ausis, kur mans mikrofons?!

nobeigums.
sirmus matus šitā var dabūt. profesionālais kretīnisms at its best.

baigā modes lieta tagad malu malās publicēt raksteļus no sērijas "bērnu drošība internetā". pieņemu, ka visi tulkošanas kantori ar tādas ievirzes materiāliem ir vienkārši appludināti. man, piemēram, gandrīz neko citu nepiedāvā tulkot. or is it just my luck..

es gandrīz apraudājos: jau otro gadu pēc kārtas animācijas festā bimini ir kāda multene pēc "nodevīgās sirds" motīviem. te var palasīt, kā man ar to gāja viņgad. tavu laimi, šogad ir cita multene ar citiem neskartiem teikumiem no oriģinālteksta. aleluja, iešu atkal padoties bibliotēkā, jo pa šo gadu grāmata tā arī nav atradusies.

un nemaz nejautājiet, ko es šogad atkal esmu pazaudējusi tajā sasodītajā festā. šoreiz vismaz solās būt vesela programma b-klases scifi multeņu seriālu epizožu.

krievu filmu skriptos zoom in un zoom out saucas наезд un отъезд.

man ir diezgan attīstīta fantāzija, bet nudien nebij ienācis prātā, ka "izcilus" tulkojumus var sasniegt ne tikai uzticot tekstu īpaši apdāvinātiem īpatņiem, bet arī normālam, parastam, ikdienas tulkam iedodot sīka sadzīves draņķa manuāli, kurš jātulko no čučmeku-angļu tulkojuma. šķība un greiza tulkojuma. bez zīlnieces gočpendel nav saprotams, kas tur ir domāts.

ieslēdzu teļļuku, tur rāda manā mūžā pirmo filmu, kuru tulkojusi esmu es, bet ierunājis kāds cits. secinājums viens - ierunātāji mani kaitina. nekāda līdzpārdzīvojuma, uzsvari nevietā un tizli intonatīvi aprāvumi. man labpatīk iedomāties, ka es vis tā nedarītu, es ierunātu labāk. bet tikai tāpēc, ka atšķirībā no štata ierunātājiem šo filmu esmu noskatījusies. (fui, kāda nīgrule)

ierunā savu filmu pats. dūitjōršelf.

man vajag kaut kādu voice recognition verķi, klabināšana ir krrrrietni par lēnu

un kad tu cilvēks pabeidz atkal to grāmatu, tad ir kalns nogāzts, un sajūta tāda, ka viss pasaulē tomēr ir iespējams, un liekas, ka to var darīt vēl un nemaz nav bijis tik traki, un vispār tajā visā kaut kas ir.

bet nu nekas, grāmatas man vairs drošvien nedos, un sākšu ka es tāpat jaunu un skaistu dzīvi. bet šovakar došos atpakaļ laikā par gadiem 10 jā gan.