ievads.
kā zināms, uz kino es eju reti un arī tad strādāt, nevis izklaidēties. nepaslinkoju un ieskatījos arhīvos - uz ķinīti skatīties pēdējoreiz biju akurāt pirms pusotra gada.

iztirzājums.
lūk, na dņah aizgāju uz lielisko humorkino hot fuzz (must-see visiem britu joku cienītājiem!) un piedzīvoju sekundes desmitdaļu dziļu šausmu - brīdī, kad beidzas reklāmas, nodziest visas visas gaismas un uz ekrāna sāk iezīmēties filmas ražotāju logo, ar ausīm un smadzeņu šausmu daivu sajutu, ka austiņu ta uz ausīm man nav! kur manas ausis, kur mans mikrofons?!

nobeigums.
sirmus matus šitā var dabūt. profesionālais kretīnisms at its best.