Comments: |
Akna, vai? Nu, tipa cukurs.
akna labajā pusē, dūrējs kreisajā
citādi varētu pavilkties uz šito: A more complicated explanation put forth by some researchers is that a side stitch is caused by stretching the ligaments that extend from the diaphragm to the internal organs, particularly the liver. The jarring motion of running while breathing in and out stretches these ligaments. Runners tend to exhale every two or four steps. Most people exhale as the left foot hits the ground, but some people exhale when the right foot hits the ground. It is the later group who seem more prone to get side stitches.
Exhaling when the right foot hits the ground causes greater forces on the liver (which is on the right side just below the rib cage). So just as the liver is dropping down the diaphragm raises for the exhalation. It is believed this repeated stretching leads to spasms in the diaphragm.
| From: | torch |
Date: | July 18th, 2013 - 01:27 pm |
---|
| | | (Link) |
|
vienkārši nepareiza elpošana? pārēšanās pirms skriešanas?
elpoju kā parasti un reliģiozi ievēroju ~4h pauzi starp ēšanu un sportu
Vispārliecinošākais skaidrojums, ko es esmu dzirdējis, ir "ej nu sazini, kas tas īsti ir, bet tas pāriet un no tā nemirst."
Akna kaputt. Karoče jau par vēlu uz Boržomiem pāriet. :P
Esmu dzirdējis, ka vaina tiešām ir aknā, un sāp "ne tā puse" dēļ tā, ka pašā aknā neesot nervu galu un ja liekas, kas sāp citur, nav teikts, ka vainīga nebūs akna.
Akna ir cukura (ātrās enerģijas) galvenā noliktava, no kuras viņš tiek tērēts skrienot (no šejienes arī teiciens "tam nu gan ir akna!";), un viens skaidrojums bija, ka dūrējs sānā ir dēļ asiņu pastiprinātas pieplūdes aknā un uztukuma.
nezinu iemeslu, bet emsu dzirdeejusi no daudziem skreejeejiem un arii pati praksee izmeginaajusi 'pirmo paliidziibu" darbojas, briidii, kad saakt durt vajag turet presi loti sasprindzinaatu cik var un elpot uz aaru cik sanaka biezhi, viena 1ieelpa, pret 3 mazaam izelpaam
| From: | starro |
Date: | July 18th, 2013 - 03:10 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jūnija beigās trīs dienas pēc kārtas skrēju mačos ap 8 km pa purviem, mellenājiem, smilšainām kāpām un viss bija labi. tad caur vienu dienu izgāju uzskriet tādu atjaunošanās riksīti. sāka durt kā traks paribē jau no pirmajiem metriem. un tempa jau no sākuma nebija nekāda. ar dziļajām izelpām un vēl tempa samazināšanu izdevās daskriet 2km, lai tad prātīgi grieztos atpakaļ.
kopš tā laika skriet neesmu bijis.
| From: | puce |
Date: | July 18th, 2013 - 08:43 pm |
---|
| | | (Link) |
|
| From: | hekate |
Date: | July 18th, 2013 - 10:42 pm |
---|
| | | (Link) |
|
pievienojos žēlabu pulciņam. vēl pavisam nesen bez piepūles skrēju 6-7 km, gadiem igli nav bijis ne durēju, nekā tamlīdzīga, jo elpoju, kā pienākas. tagad pavisam pēkšni nevaru noskriet ne 100 metrus, sāp kā traks. arī kreisajā pusē, bet nevis paribē, bet gurna augstumā. šoien sapratu, jau , ka nevaru pat paskriet, lai paspētu uz zaļo gaismu pie luksofora. Vienīgā atšķirība manā dzīvesveidā ir tā, ka šajās nedēļās man ir vairāk, ko darīt un paātrinājies dzīves ritms, maz laika gulēšanai un ēšanai. vai dūrējs var piemesties no vispārīga stresa? | |