Sun, Jan. 9th, 2011, 12:17 am
studiju alternatīvas
Cibiņu sestdienas tuss mazliet pieklusis, tagad es paklabināšu savā nodabā. Sekojot laipnam norādījumam no zāles, centīšos nerakstīt par to, kā es rakstu par to, kā es rakstu, pastāstīšu es kaut ko interesantu, ko es vēl neesmu izdomājis, bet tikmēr turpinu klabināt pa taustiņiem un vienlaikus domāt, bet nekas nenāk prātā. O, man ir apmēram divi jauni tusiņa komentāri, lieku pauzi rakstīšanai. Pēc pauzes esmu piestūķējis sevi ar auzu pārslu cepumiem, atšķaidītiem ar vīnu, un tagad man sāk rosīties idejas, ko rakstīt. Man jau labu laiku (ja ne gadiem vai gadu desmitiem) pamazām rodas alternatīvais dzīves plāns. Kādreiz, kad biju jauns un dumjš (šeit pienāktos ievietot atrunu, ka tagad esmu tikai jauns smuks), man pietika ar tikai dažiem iespējamiem studiju virzieniem. Turklāt tā iegadījās, ka es ar pirmo mēģinājumusu tiku savā augstskolā ar pirmo "drafta" numuru, un pēc šiem lieliskajiem jaunumiem vairs nemēģināju nevienu pašu citu virzienu. Pat ne ģeogrāfiju, kas man jau tolaik, īstenībā VISU skolas laiku bija bijusi tuva tēma, bet skolotāja vidusskolā neaizrāva. Neaizgāju es arī uz visu iecienītajiem ekonomistiem (fui, pē) vai juristiem (ok, tur es aizgāju astoņus gadus vēlāk, varbūt būtu bijis labi aiziet uzreiz pēc vidusskolas, bet uzreiz pēc vidusskolas man bija dumpiniecisks noskaņojums pret visu, kas ir meinstrīms). Lūk, un pa šiem gadiem esmu nonācis pie neliela saraksta, ko es būtu varējis studēt (bet, piem., nebūtu varējis Latvijā atrast piemērotu studiju programmu). Tagad domāju, ko ar to sarakstu darīt. Laiku pa laikam lepni aplūkot? Cik reizes dzīvē es (un jūs, dārgie lasītāji) esam gatavi krasi mainīt darbošanās jomu?
Sun, Jan. 9th, 2011, 12:37 am
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) diana
Pirms 20 minūtēm izgāju cauri Latvijas augstskolu piedāvājumam. Dažas programmas mani pat ieinteresēja, bet a) neadekvāti daudz laika aizņem (pilna laika klātiene, phe, kam tad tāds sviests mūsdienās der), b) ir ļoti tālu, c) neadekvāti dārgi.
Principā man gribētos, lai būtu tādi pusgada kursi atsevišķos akadēmiskajos priekšmetos, kur pastudēt, bet ne tiecoties pēc grāda. Visvairāk sakārojās klasisko filoloģiju, bezmaz tā, ka ļoti sagribējās, bet Pilna! Laika! Klātiene! Gadiem! Ilgi! Jūs ko! Un par 3600 latiem! Ņiužta uz tādu programmu tiešām rinda stāv?
Par pēdējo jautājumu - esmu ļoti adaptīva, varētu mainīt jomas uz velna paraušanu, ja citās godīgās jomās maksātu tikpat labi. Sun, Jan. 9th, 2011, 12:44 am
pzrk
Aha, un ja vēl pa tādiem atsevišķajiem akadēmiskajiem priekšmetiem varētu kopā dabūt arī kādu kvalifikāciju vai grādu, būtu burvīgi. Tā gribējās man saules lēkta, bet kas tad muļķim tādu dos? Sun, Jan. 9th, 2011, 08:03 am
duuduupiipii
Var jau mācīties atsevišķus preikšmetus, tikai tur par katru kredītpunktu kādus 5 gadus atpakaļ bija jāmaksā 40 Ls - parasti viens priekšmets 2 kp (tagad droši vien dārgāk). Sun, Jan. 9th, 2011, 01:13 am
zvirbuleens
Es katru dienu vai vismaz dažas reizes nedēļā krasi mainu darbošanās jomu ;) Bet nu tādā izpratnē, kā Tu raksti, es neesmu gatavs, kaut arī esmu mainījis ne gluži pēc pilnībā apzinātas un brīvprātīgas izvēles. Principā varētu mainīt, kad būšu gatavs. Sun, Jan. 9th, 2011, 01:29 am
pzrk
Jā, es esmu manījis norādes, ka esi savulaik krasi mainījis nodarbošanās jomu. Un kā? Esi apmierināts ar pārmaiņām? Kāpēc mainīji, ja nav noslēpums? Sun, Jan. 9th, 2011, 01:55 am
zvirbuleens
Kopumā esmu apmierināts, kaut arī, protams, ir lietas, par ko neesmu sajūsmā. Bet tā jau ir visur. Daudz kas atkarīgs no manis paša, arī iespēju radīšana, lai sāktu darīt ko citu. Vai arī nesāktu. Kāpēc mainīju? Tas, man šķiet, ir tik plašs jautājums, ka uz to var atbildēt visvisādi, bet atbilde tad būtu pārāk gara un rezultātā nevienam nesaprotama. Īsā versija: vajadzēja atrast kaut ko, par ko maksā un var eksistēt. Otra: ir lietas, kas vienkārši notiek tā, kā notiek. Varbūt pat pilnīgi visas lietas. Sun, Jan. 9th, 2011, 01:38 am
sii
izstudēju vienu lietu, īsti neinteresēja, izstudēju otru lietu un kodu pirkstos, ka vajadzēja otrādi - vispirms to otro, un tad, ja kādreiz rastos nepieciešamība, to pirmo varētu paspēt vienmēr. rezultātā ir sanācis tāds ne cepts, ne vārīts, tā nu sēžu un prātoju, ko ar to visu lai iesāk :) Sun, Jan. 9th, 2011, 02:45 am
sissy
Pastāvīgi. :) Turklāt ne tikai gatava, bet pat jūtu nepieciešamību kaut ko krasi mainīt. Tas, cik veiksmīgi man izdodas īstenot savus mērķus, ir atkal cits jautājums.
kad man bija 16, es gribeju izglītību, ar ko pelnīt naudu, tapēc iestajos juvilieros, kad tos pabeidzu, gribēju kautko priekš sirds ka tads aristokrātu berns, un iestājos LU tealogos. Tagad man ir ...(lasīt "daudz"), un es esmu darījusi visu, izņemot to, kur man iegūti gradi:)O.K. pastradāju par socialo pedagogu, ko var aiz ausīm pievilt pie tealoģijas izglītības, un reklamas aģentūra pagrozījos, ko var attiecinat uz "māklsla":) Sun, Jan. 9th, 2011, 07:51 am
kuminjsh
Esmu to darījusi (tb krasi mainījusi darbošanās jomu) jau 4 reizes;) Sun, Jan. 9th, 2011, 08:54 am
ib
Ieraksti postu, kur cibiņš var pastāstīt par sevi un komentāri garantēti. Bet atšķirībā no visiem augstāk minētajiem, es uz savu profesiju esmu gājusi mērķtiecīgi kā tanks no pašas bērnības - gan izglītības izvēlē, gan darba. Protams, tagad, kad neko citu nemāku, ik pa brīdim uznāk alkas darīt kaut ko diametrāli pretēju - kaut ko radošu, kaut ko atraisītāku. Bet visticamākais - arī atmetīšos kā grāmatvedis :) Sun, Jan. 9th, 2011, 10:57 am
paliec
nu darbošanās jomu mainīt netaisos un arī netaisīšos. tā man jau tā pat regulāri pespēlē visādas krasas pārmaiņas dzīvē. būtu izvēlējies kaut ko garlaicīgāku un vienveidīgāku, tad jau gan, ka ienāktu prātā kaut kāda vēlēšanās uz pārmaiņām. tagad gan brīžam sakārojas būt pensijā un mierīgi sēdēt mājās un neko nedarīt... bet nu līdz kam tādam man vēl ir jānodzīvo... Sun, Jan. 9th, 2011, 12:23 pm
duuduupiipii
Tur jau tā lieta - kam stabilitāte, tie grib pārmaiņas, kam nav stabilitāte, tie gribētu kaut ko stabilu, bez pārmaiņām. Es jau jutu, ka no 9. klases nevarēšu izdomāt, ko darīt ar savu izglītību, darba iespējām; tā arī vēl īsti nezinu, lai gan it kā daudz maz ar savu patreizējo darbu kaut cik esmu nostabilizējusies, lai gan tas ir tikai uz kādiem 4-5 gadiem. (Jau tagad domāju, ko darīšu, kad izmācīšos un pastrādāšu pāris gadus tur vēl, un tad jau domāju par iešanu prom (baigais darbinieks-izmantotājs sajutos).) Ir jau arī tā, ka ik pa brīdim ieraugu kaut ko foršu, ko varētu darīt, pasapņoju un aizmirstu. Dažreiz ilgāk pasapņoju. Bet tāpēc jau cilvēki ir ar savu intelektu, lai sapņotu un domātu kā būtu, ja būtu. Sun, Jan. 9th, 2011, 02:27 pm
crescendo
Studijās iestājos negaidīti netīšām noliekot eksāmenus kaut kur, kur likās, ka gribētos, bet 'nekad taču netikšu. 4g nostudēju, sāku strādāt tēmā, gribējās pastrādāt vairāk pirms diplomdarba. Vēl pēc pāris gadiem ienāca piedāvājums jomu mainīt radikāli (yeah, uz to kur domāju, ka stājos, jo eksāmenu taču nenolikšu). Jā. Apmierināta. Bet nevaru saņemties pastudēt. Tue, Jan. 11th, 2011, 01:40 am
helvetica
esmu gatava mainīt darbošanās jomu katru reizi kā skatos TV un tur rāda sporta sacensības, īpaši tādas kā daiļslidošana, dejošana u.tml. vai arī visādus baletus un modernās dejas. reāli! (lieki teikt, ka ar sportu es nodarbojos tikai sapņos un vecums arī nav lokano locītavu padsmit:D ) Wed, Jan. 12th, 2011, 11:01 am
puuce
Man ir pasniedzējs, kura pirmais grāds ir angļu literatūrā, pats viņš ir zvaigzne intelektuālā īpašuma aizsardzībā (doktora grāds tieslietās, maizīti pelna, pasniedzot), kamēr es pie viņa mācījos viņš gatavojās savam bakalaura eksāmenam mūzikā (spēlēja flautu), šogad viņam ir gala eksāmeni, lai iegūtu bakalaura grādu teleoloģijā. Ar nepacietību gaidām, ko viņš grasās mācīties nākamgad. Manā sarakstā ir grāds fizikā un grāds klasiskajā filoloģijā vai sinoloģijā. Tāpat kā PhD tieslietās, kura norisi man nedaudz apturēja meitas ierašanās:) Ceru pēc 15 gadiem pensionēties un nodarboties ar izglītošanos. Wed, Jan. 12th, 2011, 11:02 am
pzrk
Ļoti iedvesmojoši! :) |
Links
- Cibas lietas
- ciba
- par mani
|