Morāle - nekad neko nevajag nožēlot!:))

(Reply to this) (Thread)

Domāju, Tev noteikti nav, ko nožēlot :)

(Reply to this) (Parent)

Tas, kā apreibinājies cilvēks sevi parāda uz āru, ne vienmēr ir saistīts ar to, kāds viņš patiesībā ir iekšienē. Priekšstats, ka cilvēks šādi atklāj savu īsto es, ir balstīta uz pieņēmumu, ka apreibinoties paškontroles valgi atsvabinās un atklātībā nāk tas, ko šie valgi līdz šim ir turējuši. Taču piedzeroties jau manās arī prāts un emocijas, un domām, kas šajā brīdī prātā rodas, var nebūt īpaši daudz sakara ar to, kas tur notiek normālstāvoklī.

Citiem vārdiem, tas, kas tiek reibuma brīžos sarunāts, var nebūt kaut kas, kam cilvēks pats kaut vai tikai pie sevis skaidrā prātā tic.

(Reply to this) (Thread)

jā, paldies, uzķēru domu. un ko teiksi par dusmām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dusmas ir pavisam cits stāsts, jo, lai kādi būtu to iemesli, rodas no iekšienes nevis no ārpuses kā parastie reibumi. Un, ja cilvēks dusmās kaut ko sarunā, tad es nešaubos, ka *tajā* brīdī viņš tā arī domāja.

(Reply to this) (Parent)

dusmās mēdz vienkārši pārspīlēt, lai tikai ieriebtu/darītu sāpes

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jap. un ko tas liecina?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

to, ka varbūt to, ko pasaka, domā tikai mazuliet, bet jau pēc brīža nedomās, kad beidzot būs to savu nedomu ietērpis vārdos, vienkārši nemācēs atkāpties no saviem vārdiem?

(es spekulēju, es nezinu. es dusmās runāju ~10% to, ko patiesībā domāju, bet visādu random gadosķ, lai tikai otram arī sāp)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"domā mazuliet" - ir kādā brīdī SAdomājies, nevis domā

(Reply to this) (Parent)

To, ka kad atkal uznāks vēlme pārspīlēt, lai tikai ieriebtu/darītu sāpes, tas tiks darīts.

(Reply to this) (Parent)

Piekrītu "dzēruma koeficienta" esamībai, tomēr es to esmu gatavs piemērot tikai ļoti, ļoti retos gadījumos, ja 200%+ esmu pārliecināts par viņu.

(Reply to this) (Parent)

Drausmīga dzīve ikdienā tādā gadījumā - starp visām tām skaidrajām, bet neīstajām sejām.

(Reply to this) (Thread)

Ikdienai nav ne vainas, bet, iespējams, no malas labāk redzams...

Vai tiešām tikai tad, kad cilvēku sāk piemeklēt verbāla caureja, viņš kļūst īsts?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir cilvēki, kas dzērumā paliek skaidrāki, tb patiesāki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nedomāju vis, ka alkohols ir patiesības eliksīrs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt dažreiz ne patiesības, bet vairāk gan drosmes :)

(Reply to this) (Parent)

Nu, pēc tevis tā sanāk, ne?

(Reply to this) (Parent)

Ir cilvēki, kuri spēj ar savu uzvedību novest otru līdz katarsei. Tādu nav daudz, bet ir. Un man ir dzīvē krustojušies ceļi ar pāris tādiem demagogiem, kuriem esmu atļāvusies aizejot pateikt "Ej dirst". Jā, smalkas dāmas tā nedara. Tas galīgi nav diplomātiski un pat, ja vēlāk esmu nožēlojusi, ka esmu tajā brīdī bijusi novesta līdz tādam punktam, vismaz tajā mirklī, pasakot tos divus vārdus, esmu spriedzi sevī samazinājusi. Vēlāk analizējot, sevi mierināju, ka faktiski jau cūka nav tas, kurš neiztur, cūka ir tas, kurš otru noved līdz tam, ka otrs beigās neiztur. Nervu sistēma katram ir tāda kāda nu tā ir. Slikti ir, ka kāds sāk spekulēt/manipulēt ar otra nervu sistēmu it sevišķi, ja pozīcijas nav vienādas. Ceru, ka Tavs stāsts ir mazliet savādāks, jo katra konkrētā situācija ir atšķirīga, bet kopumā man patīk dzīvi cilvēki ne roboti - kuri smejās, raud, dusmojās, runā, kļūdās, analazē sevi, nebaidoties atzīt savas kļūdas un spēj/var pat atvainoties. Tas ir daudz foršāk un cilvēcīgāk nekā klusiņām negaidīti saņemt dunci mugurā no aukstasinīgi savaldīgas personas, kura nekad neko lieku nesarunā. ;)) Un jā ir teiciens - tie, kuri skaļi rej, nekad nekož. Mana pieredze šo apstiprina.