|
Oct. 16th, 2012|07:12 pm |
Ir cilvēki, kuri dzērumā, emociju katarsē vai kādos citos stāvokļos spēj sarunāt muļķības, par kurām pašiem jānožēlo.
Nu, nespēju pieņemt viņu atvainošanos ar argumentu, ka tas bija lielā stresa, promiļļu, sazin kādu iemeslu dēļ, jo uzskatu, ka cilvēks ir parādījis savu īsto seju.
Saprotu, man kosmosa kuģa komanda nev jākomplektē, negrasos izdzīvot uz vientuļas salas vai doties izlūkos uz frontes ugunslīniju ar mazu bariņu, bet tomēr nespēju uzticēties vairāk. Mēs varam iet blakus, draudzīgi pļāpāt, bet globāli mums nu nebūs pa ceļam.
Atvainojos, par šo mazo, emocinālo kaprīzi. Iespējams, manī tiešām asiņu vietā bremžu eļļa rit. |
|