![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nav ne pms, ne pilnmēness, bet man ir ieslēdzies kaut kāds superjūtelīgums, vakar jau pusdienu noņuņņājos, jo suns slikts, šodien knapi valdos.
vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.
Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.
Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.
2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.
Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.
Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.
2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
mani suņi ir uz "virtuālās"pavadas, tāpēc es esmu pavadījusi neskaitāmas stundas apmācībā gan pie instruktora, gan mājās, tāpēc es apmeklēju seminārus par apmācību, tāpēc man ir treniņi 3x nedēļā, lai es varētu savus suņus kontrolēt bez striķa.
pilsētvidē es pāreju ielai otrā pusē, ja pretī nāk cilvēks vai Mežaparkā pasaucu suņus sev blakus, ja redzu, ka baidās, paņemu aiz kaklasiksnas, lai izskatās drošāk, bet Rumbulas milzu pļavās, kur nav cilvēku es tiešām nejūtos, ka traucētu kādam, tā pirmā tante reāli gaidīja, kamēr es beigšu bildēt putniņus pļavā un iznākšu uz nedaudz platāka celiņa, lai mani nostrostētu.
un otrā tante - ja man suņi būtu pie pavadas un es brutāli ietu uz priekšu pa to 3metrus plato eju, kādas tur ir, jo tad man būtu likumiskā taisnība, viņas izmukušās 10 vistas būtu pa visu mazdārziņu šķērslīnijām. mani nelikumīgi bezpavadainie suņi sēdēja blakus un gaidīja, kamēr viņa tos putnus savāks.
virtuālā pavada ir, ka suns nāk pie manis, kad es saucu, un enivej nav tālāk par metriem pieciem no manis. Suns apstājas, pirms krustot ielu un dara to pēc manas komandas.
Vecajai kazai ir 10 un sāk iestāties biš vecuma demence un kurlums, tā, ka nāksies pa ielām iet tikai pie pavadas.
es apzinos, ka cilvēki no suņiem baidās. daudzus gadus agrāk es biju pofigistiskāka un man likās, ka pietiek ka mans suns ir drošs, tagad es cenšos max ņemt vērā, ka jebkurš pretīmnācējs nepriecājas par manu suni.
Man šo laika grūtāk saprast, jo pārzinu suņu psiholoģiju un mani katrā ziņā mazāk baida suns, kas iet blakus saimniekam BEZ pavadas nekā liels suns, kas iet starp diviem cilvēkiem, un kuru no katras puses ar savu pavadu tur divi sievišķi (jo es zinu, kāpēc).
Kā arī tie, kas uzskata, ka viņa suns ar tekstu "viņš tikai grib paostīt, viņš neko nedara, viņš nekož" laiž savu pavadā esošo suni mierīgi klāt manam bērnam. Un tādu netrūkst! Un galvenais, ka netrūkst starp praktiski visa izmēra suņu saimniekiem.
Es tieši tāpat kā mufs agrāk staigājot ar savu vilku suni pārkāpu likumu, jo suni nesēju saitē. Bet man tieši tāpat kā mufam bija pārliecība, ka mans suns neskries pakaļ gar priekšu skrejošai izmukušai vistai, kaķim, un neskries klāt apostīt pretimnācēju vai tml. Un tieši tāpat, ja es redzēju, ka nāk cilvēki pretī, gāju tā, lai nesanāktu viņiem iet tuvumā. Toreiz, kad mācīju sunim iet blakus, tieši mācīju iet labajā nevis kreisajā pusē, jo tā vieglāk uz šaurām ietvēm izmainīties ar pretimnācējiem, lai viņiem nerastos sajūta, ka suns nāk virsū. Arī tāpat - pieturēju.
Skaidrs, ka bailes īpaši nepakontrolēsi. Redzu, kā mans bērns baidās no suņiem (mainly dēļ saimniekiem, kuri laiž savējos kas ir bērna augumā klat - tikai apostīt, utt..) Bet nu arī suņu nepārzinātājs var jau kaut kā mēģināt skatīties, kā izskatās, vai saimnieks to suni kontrolē, vai suns klausa. Ja saimnieks tik bļaustās riņķī un suns būtībā dara ko grib - no tādiem jāuzmanās, neatkarīgi no pavadas. Bet, ja suns pareizi iet blakus bez siksnas, tas jau vien nozīmē, ka ir mācīts un visticamāk ir mācīts pietiekami, lai bez iemesla ikurāt klāt neskrietu un kājā nekostu katram pretimnācējam.
un man nav ne jausmas, kā tos cilvēkus padarīt saprātīgākus, jo es esmu n reizes muti sausu izrunājusi, bet neklausās - vai tas ir, kur/kad/kāpēc ņemt kucēnu vai par pamācīšanu - kliedz pret vēju, beztolks.
Diemžēl es neredzu ka situācija uzlabosies bez skarbiem sodiem, ja policija būs ieinteresēta iekasēt. Un pašai man laikam nebūs, ja māja būs Rīgā vai tml
kā entelekts rakstīja, kādi viņiem tur Bavārijā noteikumi pat uz mikro suņiem, nu kāpēc tā nevar
testu, kas NAV viegli, sagatavoties un nokārtot,
testu, kas prasa nejau 10 reiz aiziet grupā paluņoties, bet tiešām darbu ar suni.
man regulāri Mežaparkā, Biķerniekos, dajebkur, kur es ar saviem suņiem aizbraucu staigāt, uzrodas sveši suņi, kam es pat neredzu saimnieku. Man ir totāli iebildumi pret tādiem. Un uz ielas visādi kvanķšķi un arī lieli teļi, kas karājas pavadās - man arī IR bail.
es negribu tikai kādu superizņēmumu sev, es gribu, lai globāli cilvēku attieksme mainās.
līdz tam, es staigāšu ar saviem suņiem bez pavadas (tiem, kas ir līdz tam izauguši/ nav no tā aizdemencējušies) un, redzot nākam pretī cilvēkus, suņus savākšu. īpaši cilvēkus ar bērniem, jo mana vecā kaza mīl bučot bērnus
Teorijā var, bet praksē mums arī sarkanās kakla siksnas+pavadas+uzpurņi nestrādā
man te ir daži suņi, kurus pie apvāršņa pamanot, mūku, jo es fiziski nevaru nosargāt divus savējos.
un par pavadu - arī tievās var redzēt pēc suņa paša gaitas.
bet manā ierakstā es nekādi nevienu neapdraudēju, ja es esmu daudzdesmit metrus no Tevis, tad tomēr nav jāsatraucas, manuprāt.
man veco kazu jaunībā tieši labradori vairākreiz sakoda. jo cilvēkiem liekas, ka tie jau tādi chappy toas jau nav jāmāca.
Nav nevienas šķirnes, kas būtu 100% garants
Plus PAVADA arī negarantē NEKO. Sorrī - negribu iedvest vēl lielākas bailes, bet tā tievā pavada, tas nav nekas baigi labs un baigi drošs. Pietiekami stiprs suns un/vai pietiekami gara pavada nemācītam sunim komplektā ar stulbu saimnieku un tev var uzbrukt jebkurš suns. Arī pavadā. Kā jau rakstīju - zinu, ka bailes nav racionālas, tās vnk ir, bet nu tu esi pieaugusi, vari mēģināt censties tās kkā saprast/pārvarēt. Protams, to visu būtu krietni vieglāk pārvarēt, ja mums būtu audzināti suņu saimnieki, kas saprot,ka NEVAR zināt svešs cilvēks, kuram nav pašam nekādas saistības bijušas ar suņu dresūru, ka reku "suns tak tikai grib pieiet klāt, paostīt". Un plus, pat, ja nebaidāsun zina, ka tikai paostīt - nu bļin - jebkuram cilvēkam ir tiesības, lai viņam uz ielas nenāk klāt un neosta viņu sveši suņi! Un es nezinu, kā šo pamattiesību ieborēt lielas daļas suņu saimnieku galvās :(
skaidrs ir tas, ka man nekādai trešajai acij nav jābūt un likums ir likums. tad jau varētu teikt, ka ja nomaļā vietā pie sarkanās gaismas ir formula 1 braucējs (tātad labi apmācīts!) iekš ferrari mašīnas (tātad laba izcelsme!), tad jau viņam arī nav jāapstājas, jo viņš taču situāciju saprot tik labi. bet taču stājas visi pie sarkanās gaismas un ja neapstājas, tad saprot, ka policista kungs saprotoši neattaisnos.
jezus, ja paņem suni pilsētā, tad taču saproti, kādi ir ierobežojumi - pavadas un kaku maisiņi - ja nespēj tos pildīt tad neņem suni.
šī iemesla dēļ līdzi vienmēr nēsāju piparu gāzi, ko diemžēl ir nācies visādiem goodbois izmantot un pēc tam teju izmantot uz ārprātīgi dusmīgajiem saimniekiem, kuriem pirms tam ir bijis pilnīgi pohuj par to kā jūtos es.
Ar FCI Obedience sporta līmenī Latvijā nenodarbojas pat 100 cilvēki, es nevaru sagaidīt, ka to kāds sapratīs, ko es esmu ieguldījusi tais lopos un kā viņi funkcionē.
vēlreiz atkārtoju, es tiešām cenšos izvairīties no cilvēkiem un nepakļaut bailēm.
un jums visiem citiem arī turpmāk jācenšas izvairīties no svešiem suņiem.
situācijā, kādu tu aprakstīji es arī nejustos droši un ja vēl tā lecīgi pateiktu, ka saproti, ka pārkāp likumu, bet tāpat neko nedari, nu tad sorry, man jāpiekrīt, ka nekauņa.
man ir divreiz sakoduši suņi. vienu reizi kaimiņu vilku suns, kas norāvās no ķēdes un pamatīgi sakoda, plus kaimiņi vēl nebija savakcinējuši, kas nozīmēja trakumsērgas potes man. otrajā reizē arī iekoda vilku suns tieši vienlaicīgi brīdī, kad saimniece bļāva 'viņš nekož'.
sorry, bet ticība suņu saimniekiem par spējām kontrolēt savus suņus un ja vēl bez pavadas man ir ļooooti zema.
bet es nekādi neredzu, ka Tu esi izlasījusi manu situāciju
es neko neteicu lecīgi.
ja pļavā, kas ir tuvu lidostas skrejceļa izmēriem man piesienas par to, ka mani suņi sēž uz taciņas un gaida manu komandu iet tālāk - vai tiešām man ir jājūtas par ko vainīgai?
es zinu, ka es pārkāpju likumu, bet es zinu, ka tas likums neder, jo es - JĀ - esmu tā knipuciņitiņimā izņēmuma pārstāvis.
Mani suņi ir ne tikai apmācīti paklausībā, tie arī ir trenēti mīlēt cilvēkus, jo cilvēkus nemīloši suņi nemeklē mežos pazudušos. Jā, tā ir atsevišķa disciplīna - FCI IPO-R
vēlreiz atkārtoju - neuzticieties pretīm nākošam sunim.
vēlreiz atkārtoju - ja es nākšu jums pretī ar savu suni, es noteikti savākšu to sev blakus, lai cik ļoti viņas jums nepievērstu uzmanību
no vienas puses saki - neuzticies pretī nākošam sunim un saproti likumus, no otras puses domā, ka TAVI SUŅI ir iekrāsoti neona krāsā ar milzīgu izkārtni virs galvas un kori aiz muguras, kas pretim nākošajam paskaidro, ka TAVI SUŅI ir tie labie.
nu tu neesi ārpus likuma pat, ja tavi suņi ir Lesija vai Komisārs Reksis. liec viņus pie pavadas, ja esi normāls, citus cienošs cilvēks.
ja viņi hektāra platībā izdomā dirsties, jo svarīgs ir likums?
jā, man ir komisārs reksis, jā, es pāreju ielai otrā pusē, kad man nāk pretī.
Tu tiešām domā, ka suns pie pavadas nevar iekost?
es nezinu par kādiem hektāriem iet runa un man taisnību sakot ir vienalga, bet skaidrs, ka tam otram cilvēkam tajos hektāros bija neomulīgi, bet tu izvēlējies šī cilvēka bailes ignorēt.
ja sunim ir zobi, tad viņš var iekost, bet ja ir pie pavadas tad absolūti lielākajā daļā gadījumu es varu atrasties tālāk nekā pavadas garums un ir ticība, ka saimnieks noturēs, pat ja suns rausies klāt. pavada arī liecina, ka saimnieks tomēr ir normāls cilvēks, kas ievēro likumus un rēķinās, ka citiem cilvēkiem viņu suņa klātbūtne nav priecīgs notikums.
atkārtoju - likums ir likums, tu neesi ārpus likuma pat ja esi supermens un suņi tev ir brīnumsuņi no marsa. liec pie pavadas un ja negribi to darīt, tad brauc uz mežu vai laukiem tur, kur tiešām ir atļauts iet bez pavadas.
Tu zini, kas ir hektārs?
es un tā pirmā tante bijām vienīgie cilvēki daudzdesmit hektāros. tā bij viņas izvēle nākt man virsū un dirsties
tā otrā tante bija pazaudējusi savas vistas. kāds man ar to sakars?! mani suņi tām nepiegāja pat 50 metrus tuvumā
Vai Tu iegūglēji FCI Obedience? video, protams, neparādis visus normatīvos noteiktos pret-agresiju punktus, bet vismaz to abnormālo darbu, kas suņos ieguldīts.
es nerunāju par 99,99% suņu LV šeit, es runāju par saviem FAKIN TRENĒTAJIEM.
ES ESMU IEGULDĪJUSI TŪKSTOŠUS EIRO, LAI ES BŪTU DROŠA, KA KONTROLĒJU SAVUS SUŅUS, KĀDĀ VĒL CAPS LOCK MAN TO UZRAKSTĪT?
es neesmu tipisks suņa saimnieks, es esmu Ūbermesnsh, jā, esmu. Un es respektēju līdzpilsoņus uz ielām
likums ļauj rīgā pēc 22 vai 23 staigāt ar suni bez pavadas. tāpat arī mežā, pat ja tas ir biķernieku, nav jābūt pie pavadas. par spilves pļavu nezinu, iespējams ar nemaz nav jābūt. tiem, kuriem bail, tie nestaigā vakaros apkārt? es kko mazliet nesaprotu.
kroč, izsaku līdzjūtību. ļoti pazīstama situācija. lai izvairītos no šādām situācijām, cenšos likt suni pie pavadas arī mežā, lai apkārtējiem mazāk stresa.
kamēr nebūs bargas prasības pret suņu saimniekiem, mums nāksies ciest.
Vai tiešām es esmu vienīgā, kas pārkāpj kādu likumu? Visi citi ir super godīgi vienmēr un visur?
Vai jūs visi šadas lekcijas lasiet tiem, kuri smēķē autobusu pieturās, neizsniedz čeku, met atkritumus uz zemes, brauc pa zaķi, you name it.
Es nesaprotu, kādiem vārdiem man jāuzraksta, ka es nevienam neeju virsū ar tiem suņiem.
Rīgas mežos (Mežaparks, Biķernieki, Šmerlis, Anniņmuiža, etc) sunim nav jābūt pie pavadas.
Teritorija, par kuru es runāju vispār ir pelēkā zona, jo tā nav ne apstādījumi, ne meži. Bet šajā diskusijā jau tam nebija nozīmes.
LV neaudzināti suņi ir nospiedošais vairākums. Staigājot pa Mežaparku man regulāri "uzrodas" dažnedažādākie pietusētāji, es nevarētu teikt,ka es esmu laimīga satiekot neviena nepiskatītu jebkāda izmēra suni - un, visbiežāk es tā arī saimnieku nepamanu, tam sunim apnīk un tas aiziet. Par laimi man ir bijušas tikai dažas skērī situācijas, esmu tikusi cauri ar nenormālu bļaušanu un agresīvais suns ir atkāpies.
Situācija, nenoliedzami, ir komplicēta, bet man nav ilūziju, ka manas dzīves laikā diži kas uzlabosies.
ja ir bezpavadas suņi, tad es cenšos no viņiem uzturēties pēc iespējas tālāk, bet pat ja ir mierīgi, man tāpat ir stress un bailes, kā arī dusmas, ka man tādas sajūtas jāpiedzīvo, tikai tāpēc, ka suņu saimnieki pārkāpj likumu.