![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
nav ne pms, ne pilnmēness, bet man ir ieslēdzies kaut kāds superjūtelīgums, vakar jau pusdienu noņuņņājos, jo suns slikts, šodien knapi valdos.
vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.
Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.
Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.
2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.
Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.
Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.
2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
virtuālā pavada ir, ka suns nāk pie manis, kad es saucu, un enivej nav tālāk par metriem pieciem no manis. Suns apstājas, pirms krustot ielu un dara to pēc manas komandas.
Vecajai kazai ir 10 un sāk iestāties biš vecuma demence un kurlums, tā, ka nāksies pa ielām iet tikai pie pavadas.
es apzinos, ka cilvēki no suņiem baidās. daudzus gadus agrāk es biju pofigistiskāka un man likās, ka pietiek ka mans suns ir drošs, tagad es cenšos max ņemt vērā, ka jebkurš pretīmnācējs nepriecājas par manu suni.
Man šo laika grūtāk saprast, jo pārzinu suņu psiholoģiju un mani katrā ziņā mazāk baida suns, kas iet blakus saimniekam BEZ pavadas nekā liels suns, kas iet starp diviem cilvēkiem, un kuru no katras puses ar savu pavadu tur divi sievišķi (jo es zinu, kāpēc).
Kā arī tie, kas uzskata, ka viņa suns ar tekstu "viņš tikai grib paostīt, viņš neko nedara, viņš nekož" laiž savu pavadā esošo suni mierīgi klāt manam bērnam. Un tādu netrūkst! Un galvenais, ka netrūkst starp praktiski visa izmēra suņu saimniekiem.
Es tieši tāpat kā mufs agrāk staigājot ar savu vilku suni pārkāpu likumu, jo suni nesēju saitē. Bet man tieši tāpat kā mufam bija pārliecība, ka mans suns neskries pakaļ gar priekšu skrejošai izmukušai vistai, kaķim, un neskries klāt apostīt pretimnācēju vai tml. Un tieši tāpat, ja es redzēju, ka nāk cilvēki pretī, gāju tā, lai nesanāktu viņiem iet tuvumā. Toreiz, kad mācīju sunim iet blakus, tieši mācīju iet labajā nevis kreisajā pusē, jo tā vieglāk uz šaurām ietvēm izmainīties ar pretimnācējiem, lai viņiem nerastos sajūta, ka suns nāk virsū. Arī tāpat - pieturēju.
Skaidrs, ka bailes īpaši nepakontrolēsi. Redzu, kā mans bērns baidās no suņiem (mainly dēļ saimniekiem, kuri laiž savējos kas ir bērna augumā klat - tikai apostīt, utt..) Bet nu arī suņu nepārzinātājs var jau kaut kā mēģināt skatīties, kā izskatās, vai saimnieks to suni kontrolē, vai suns klausa. Ja saimnieks tik bļaustās riņķī un suns būtībā dara ko grib - no tādiem jāuzmanās, neatkarīgi no pavadas. Bet, ja suns pareizi iet blakus bez siksnas, tas jau vien nozīmē, ka ir mācīts un visticamāk ir mācīts pietiekami, lai bez iemesla ikurāt klāt neskrietu un kājā nekostu katram pretimnācējam.
un man nav ne jausmas, kā tos cilvēkus padarīt saprātīgākus, jo es esmu n reizes muti sausu izrunājusi, bet neklausās - vai tas ir, kur/kad/kāpēc ņemt kucēnu vai par pamācīšanu - kliedz pret vēju, beztolks.
Diemžēl es neredzu ka situācija uzlabosies bez skarbiem sodiem, ja policija būs ieinteresēta iekasēt. Un pašai man laikam nebūs, ja māja būs Rīgā vai tml
kā entelekts rakstīja, kādi viņiem tur Bavārijā noteikumi pat uz mikro suņiem, nu kāpēc tā nevar
testu, kas NAV viegli, sagatavoties un nokārtot,
testu, kas prasa nejau 10 reiz aiziet grupā paluņoties, bet tiešām darbu ar suni.
man regulāri Mežaparkā, Biķerniekos, dajebkur, kur es ar saviem suņiem aizbraucu staigāt, uzrodas sveši suņi, kam es pat neredzu saimnieku. Man ir totāli iebildumi pret tādiem. Un uz ielas visādi kvanķšķi un arī lieli teļi, kas karājas pavadās - man arī IR bail.
es negribu tikai kādu superizņēmumu sev, es gribu, lai globāli cilvēku attieksme mainās.
līdz tam, es staigāšu ar saviem suņiem bez pavadas (tiem, kas ir līdz tam izauguši/ nav no tā aizdemencējušies) un, redzot nākam pretī cilvēkus, suņus savākšu. īpaši cilvēkus ar bērniem, jo mana vecā kaza mīl bučot bērnus
Teorijā var, bet praksē mums arī sarkanās kakla siksnas+pavadas+uzpurņi nestrādā
man te ir daži suņi, kurus pie apvāršņa pamanot, mūku, jo es fiziski nevaru nosargāt divus savējos.
un par pavadu - arī tievās var redzēt pēc suņa paša gaitas.
bet manā ierakstā es nekādi nevienu neapdraudēju, ja es esmu daudzdesmit metrus no Tevis, tad tomēr nav jāsatraucas, manuprāt.
man veco kazu jaunībā tieši labradori vairākreiz sakoda. jo cilvēkiem liekas, ka tie jau tādi chappy toas jau nav jāmāca.
Nav nevienas šķirnes, kas būtu 100% garants
Plus PAVADA arī negarantē NEKO. Sorrī - negribu iedvest vēl lielākas bailes, bet tā tievā pavada, tas nav nekas baigi labs un baigi drošs. Pietiekami stiprs suns un/vai pietiekami gara pavada nemācītam sunim komplektā ar stulbu saimnieku un tev var uzbrukt jebkurš suns. Arī pavadā. Kā jau rakstīju - zinu, ka bailes nav racionālas, tās vnk ir, bet nu tu esi pieaugusi, vari mēģināt censties tās kkā saprast/pārvarēt. Protams, to visu būtu krietni vieglāk pārvarēt, ja mums būtu audzināti suņu saimnieki, kas saprot,ka NEVAR zināt svešs cilvēks, kuram nav pašam nekādas saistības bijušas ar suņu dresūru, ka reku "suns tak tikai grib pieiet klāt, paostīt". Un plus, pat, ja nebaidāsun zina, ka tikai paostīt - nu bļin - jebkuram cilvēkam ir tiesības, lai viņam uz ielas nenāk klāt un neosta viņu sveši suņi! Un es nezinu, kā šo pamattiesību ieborēt lielas daļas suņu saimnieku galvās :(