rūsganais sprakšķis

padodiet ožamo sāli, es ģībstu!

rūsganais sprakšķis

padodiet ožamo sāli, es ģībstu!

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
nav ne pms, ne pilnmēness, bet man ir ieslēdzies kaut kāds superjūtelīgums, vakar jau pusdienu noņuņņājos, jo suns slikts, šodien knapi valdos.

vispirms mani milzu pļavas vidu izlamāja tante, kam bija iebildumi gan pret maniem suņiem, kas sēdēja uz taciņas un gaidīja, gan pret to, ka es fotografēju putnus. godīgi atbildēju, ka zinu, ka pārkāpju likumu un, jā, viņa var mani nofotografēt ar telefonu, kas esot kabatā, ja grib. Nosauca mani par nekauņu.

Kontemplēju šo nākamo pusstundu, jutos slikti, līdz vienā no bezgalgarajām mazdārziņu ejām priekšā pamanīju baru ar vistām. Izskrēja cilvēku sugas būtne, kliedza uz mani krieviski. Jā, kad mani sveši cilvēki uzrunā krieviski, es atbildu ar "Ko, lūdzu?". un,ja viņi turpina krieviski, saku, ka nesaprotu.
šī būtne tikai kliedza ot kuda ti vzjalasj s svoimi sabakami, es stāvēju un gaidīju, kad viņa savas vistas sadzīs atpakaļ teritorijā; diemžēl vistas negribēja sadzīties un būtne palika arvien niknāka, kiedza uz mani vēl, es atbildēju, ka nesaprotu, uz ko saņēmu pa krieviski ne? da skoro tut vsja budjet rosiija.

Turpināju gaidīt, diezgan nožēlojot, ka man ir paklausīgi ganu suņi, kas sēž blakus (neba viņiem nebija vēlmes iesaistīties), jo "nedrīkst", varēja tak man būt kāds medību suns un mēs paķertu vienu vistu līdzi vakariņām.

2 stundas vēlāk man vēlarvien ir milzu smagums pakrūtē, gribas raudāt un jūtos itkā man kāds būtu uzlaidis Atprātotājus. Jo viss prieks šai pasaulē ir pazudis.
  • funny, izlasot Tavu komentāru sapratu, ka ne Tev, ne man nav jēgas to visu rakstīt, jo kamēr vidējais aritmētiskais suņa saimnieks LV nepaliks saprātīgāks, cilvēku bailes no mūsu suņiem ir totāli legit.

    un man nav ne jausmas, kā tos cilvēkus padarīt saprātīgākus, jo es esmu n reizes muti sausu izrunājusi, bet neklausās - vai tas ir, kur/kad/kāpēc ņemt kucēnu vai par pamācīšanu - kliedz pret vēju, beztolks.
    • Jā, tā diemžēl tas ir. Man tās striķa pavadas uz atsperes konkrēti besī, jo tādu neredz un viegli sapīties, īpaši cilvēkiem augumā zem metra. Man viens bērns pamatoti baidās no svešiem suņiem, arī mazajiem un man lielākoties viņi visi besī, jo nav patoloģiski jāuzmanās no viena bomža suņa un dažiem pēc skata dienesta vilkiem, visi citi labi audzinātie ir izstāžu un vienmēr pie pavadas.

      Diemžēl es neredzu ka situācija uzlabosies bez skarbiem sodiem, ja policija būs ieinteresēta iekasēt. Un pašai man laikam nebūs, ja māja būs Rīgā vai tml
      • es jau ceru, ka manas dzīves laikā (lol) varētu ieviesties kāds likums, kas nosaka, ka suņi nokārtojuši BH (or whatever) drīkst staigāt bez pavadām, jonu, tas ir tik nav godīgi, ka nav iespējas aBzinīgiem izņēmumiem

        kā entelekts rakstīja, kādi viņiem tur Bavārijā noteikumi pat uz mikro suņiem, nu kāpēc tā nevar

        • bet zini kā, tā bailes cilvēkiem jau nerodas no labajiem suņiem, bet no sliktajiem, un tas, ka būs ar likumu atļauts iet bez pavadas, mani mierīgāku nepadara. jo man nepatīk neviens suns bez pavadas. jo Neko Nevar Zināt, vai ir saimnieks apzinīgs vai nē.
          • nene, es nerunāju par to, ka ar likumu būs atļauts bla bla, es runāju par likumu, kad suņi, kas ir nokārtojuši temperamenta un paklausības testu, drīkstēs iet bez pavadas.
            testu, kas NAV viegli, sagatavoties un nokārtot,
            testu, kas prasa nejau 10 reiz aiziet grupā paluņoties, bet tiešām darbu ar suni.
            • jā, es saprotu, bet kā es ejot pa ielu un redzot suni bez pavadas varēšu zināt, ka viņš drīkst iet bez-pavadā, jo ir mācīts un gudrs?
              • jo es runāju par tāltālā nākotnē?

                man regulāri Mežaparkā, Biķerniekos, dajebkur, kur es ar saviem suņiem aizbraucu staigāt, uzrodas sveši suņi, kam es pat neredzu saimnieku. Man ir totāli iebildumi pret tādiem. Un uz ielas visādi kvanķšķi un arī lieli teļi, kas karājas pavadās - man arī IR bail.

                es negribu tikai kādu superizņēmumu sev, es gribu, lai globāli cilvēku attieksme mainās.

                līdz tam, es staigāšu ar saviem suņiem bez pavadas (tiem, kas ir līdz tam izauguši/ nav no tā aizdemencējušies) un, redzot nākam pretī cilvēkus, suņus savākšu. īpaši cilvēkus ar bērniem, jo mana vecā kaza mīl bučot bērnus
              • Nu, ja pie pavadas ietu tikai tādi. Ja ir konkrētas krāsas kaklasiksna, kurā drīkst bez pavadas. Ja saimniekam ir, nezinu, veste vai sunim kāds apzīmējums.
                Teorijā var, bet praksē mums arī sarkanās kakla siksnas+pavadas+uzpurņi nestrādā
                • kādas pavadas, kādi uzpurņi, ja saimnieks uz manu kliegšanu, kad tas suns nāk zobus atņirdzis virsū, smejas.
                  man te ir daži suņi, kurus pie apvāršņa pamanot, mūku, jo es fiziski nevaru nosargāt divus savējos.
            • Ai, nu kamēr ir problēmas apzīmēt un nevairot agresīvos un visi tik ļoti pret ķēdēm, par ko tādu var vispār nesapņot. Nemaz nerunājot par to upcycling kas notiek (un kā)
        • Nu nezinu, pat to noteikumu, kuri ir labi un derīgi, kaut kā nevedas, neesmu baigi cerīga. Ir labas lietas, lokāli progresi, semināri par labturību, bet nu nez. Kamēr vienīgie entuziasti, kas izglīto sabiedrību ir gaisā pasisti neredzu straujas izmaiņas, bet nu es pa lielam tev piekrītu, pa mazam lielai daļai suņus atņemtu un daļu pat ne kastrētu (suņu), bet midzinātu. Tā kā labi, ka man nav teikšanas :D
          • jā, es arī nepārstāvu uķipuķi, tā, ka nekautrējies
Powered by Sviesta Ciba