rūsganais sprakšķis

kā Tu domā?

rūsganais sprakšķis

kā Tu domā?

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
šitas video

kā Tev šķiet? vai tā ir paša cilvēka atbildība/saklātā gulta/veiksmes un kļūdas,kamdēļ pie viņa vecumdienās bērni brauc vai nebrauc?

es nerunāju par to,cik reizes mēnesī, bet tieši,lūk, Ziemassvētkos. (bet katrs var ielikt sev nozīmīgu svētku dienu,ne visiem Ziemassvētki ir tradīcijas laikam)

uzreiz,pirms kāds atvēzējas,- jā,man nav bērnu un most probably nebūs, suņi vienmēr dzīvos kopā ar mani, vienkārši nepiedienīgi interesējos. jo,ja neskaita tos pāris gadus,kad ar māti bijām uz nažiem, man prātā neienāktu svinēt Ziemassvētkus (un dz.d. ja kas arī) bez viņas. Savukārt, ja viņa atkal sāktu izpildīties kā toreiz, tad viņa sēdētu viena.
  • es neizpildīšos:) Bet man būtu daudz ko teikt.
    • vispār jau es tieši par Tevi domāju, jo ieraksts Tapa izlasot Tavējo. domāju es par šo jau kādu laiku, bet Tev nudien būtu ko teikt. ja,protams,tas nesabojā Tev omu,tad nē.
      jo es zinu,ka man ir tieksme uzskatīt,ka man ir taisnība, bet tas nenozīmē,ka neesmu spējīga dzirdēt,ka nav.
  • It takes two to tango... Gadās visādi, man liekas.
  • Man mierīgi nāk prātā svinēt dajebkurus svētkus bez, lai arī uz dzimšanas dienām parasti ierodos.
  • Neesam uz nažiem, bet man kaut kā skaudri, ka tās dažas reizes, kad centos svinēt "ģimenes" svētkus, lai arī novērtēja (kā uzzināju vēlāk) palīdzēt, ta nepalīdzēja. Netaisos vairs "ģimeni kopā turèt", ja nav, tad nav. Aizbraukšu, kad būs laiks.
  • un kas ka nebūs bērnu? māte taču tev ir. so - viedoklis ir valīds man šķiet

    diezgan lielā mērā ir pašu vaina/atbildība, jā. un to tuvāko radinieku spēja piedot un vēlme sadarboties, kad tas vecais vairs nav adekvāts un nevar lūgt piedošanu, bet ir kašķīgs un grib pavadīt laiku kopā. tā man šķiet. mums laikam būs tradīcija visiem sabraukt pie maniem vecākiem. un uz 2.Zsv mēs parasti braucam ciemos pie manas krustmātes, tad redzēs kā šī tradīcija attīstīsies
  • Par video: es jau saprotu, ka reklāma, un tādēļ vēstījuma formāts tāds pārspīlēts, bet nu pirmā doma man tik vai tā ir - ja jau šamais ir tāds cilvēks, kuram mērķa sasniegšanai notēlot savu nāvi šķiet ok., tad nevajadzētu daudz brīnīties, ka radi nelabprāt ciemojas.
    • Man arī likās dīvaini, ka pēc šāda emocionāla sadisma visi tur uzreiz tā līksmo un svin un varen mīl to savu opīti.

      Kaut gan - visā visumā tā ir pote pret sērām reālas nāves gadījumā. Kad viņš nomirs pa īstam, radi vispirms cits citam apvaicāsies, vai ta vecais tiešām atstiepis kājas, vai tie ir kārtējie untumi.

      No bēru vainagiem droši vien sanāk visai oriģināla eglīte, ja tos sakrauj kaudzē.
  • man ir tāpat kā visiem citiem cilvēkiem - pati piedot nemāku, bet gribētu, lai man visu piedod [kad būs pienācis mans laiks būt vecai un besīgai] :)
  • izlasot arī citus komentus..

    nu es domāju, ka tā nav tikai audzināšana, u.tml.. Arī vismīļākajiem cilvēkiem dažkārt cilvēki neatrod laiku. Ne jau tāpēc, ka vispār negribētu satikt, tobrīd negribētu satikt, bet tīri tāpēc, ka šķiet, ka "aizbraukšu, kas būs laiks", "pateikšu, ka mīlu citu reizi", utt. Mok uz vienaudžiem tas mazāk attiecas, bet vecākiem tomēr tiešām noliks karoti agrāk. Un var tiešām sanākt, ka tas "vēlāk", "nākamgada", "citu reizi" var arī nepienākt.

    Protams, ja ir tā, ka tiešām reāls kašķis - uz nažiem, un tā, tas cits stāsts. Bet domāju, ka reklāma vairāk par to, ka nevajag atlikt uz nākamo gadu, to, ko gribas izdarīt šogad. Jo teiksim ir situācijas, kad darbs, utt. var pagaidīt, bet vecāki var arī nesagaidīt. Ja jau redz uz bērēm visi varēja atrast laiku, tad nu dzīvības / nāves gadījums tomēr nebija tā nebūšana ar tēti ziemassvētkos..

    Man māsīca, kurai tēvs jau ir miris, reiz teica - pie vecākiem jābrauc, kamēr viņi ir dzīvi. Pie tā arī pieturos. Ko dos krokodila asaras bērēs, ja nevar atrast laiku aizbraukt ar cilvēku parunāt, kamēr viņš spēj arī atbildēt. :)
Powered by Sviesta Ciba