rūsganais sprakšķis

šitas video

kā Tev šķiet? vai tā ir paša cilvēka atbildība/saklātā gulta/veiksmes un kļūdas,kamdēļ pie viņa vecumdienās bērni brauc vai nebrauc?

es nerunāju par to,cik reizes mēnesī, bet tieši,lūk, Ziemassvētkos. (bet katrs var ielikt sev nozīmīgu svētku dienu,ne visiem Ziemassvētki ir tradīcijas laikam)

uzreiz,pirms kāds atvēzējas,- jā,man nav bērnu un most probably nebūs, suņi vienmēr dzīvos kopā ar mani, vienkārši nepiedienīgi interesējos. jo,ja neskaita tos pāris gadus,kad ar māti bijām uz nažiem, man prātā neienāktu svinēt Ziemassvētkus (un dz.d. ja kas arī) bez viņas. Savukārt, ja viņa atkal sāktu izpildīties kā toreiz, tad viņa sēdētu viena.

ir tikai piektais decembris.
ļ.patīkama sajūta,ka man jau ir z.sv dāvanas, smuki papīri un bantītes.
this is a first.


p.s. nu,labi,labi,man jau ar vajag tikai mammai un vīram. kaifoju tālabad,ka dēļ lietus iedomājos - varētu aizbraukt uz alfu, jo vienu specifisku lietu pa apģērbu veikaliem jāatron. padsmit minūtes pavadīju iestrēgusi stāvvietas meklējumos un laidos prom,neatskatoties. murgskaukāds,kas tur notiek,nu.

1) mammai un Tārkajam teātra biļetes nopirktas
2) Tārkā vecākiem arī teātra biļetes
3) bērnam jānopērk soma, bet tā arī neesmu izdomājusi kādu un kur, bet laiks sāk smelties mutē
4) mammai gribu vēl arī sudraba auskarus kādus, bet nav ne jausmas,kur kāds veikals skrien virsū

pa lielam,nav skaidrs,kas tur sanāks, mūsu šaurībā un pirmoreiz salaižot vecākus kopā, pie kam viņu ģimenē nekas cits bez ēšanas un dāvanām nava,kamēr mums galvenais vienmēr bijis visu grāmatu cauri izdziedāt.

negribas domāt.