Dārgie kolēģi

Filcs
Komplektā nākušais paliktnītis - baisa kaka. Izsmērē apakšas un tranzientus jebšu asos sitienus, jo slikti tur plati uz vietas, taisa nenormāli lielu statisko lādiņu - putekļu murgs, spalvainas plates. Vislētākais variants ~padsmit €. Nav tās naudas vērts, tīra plašu prieka čakarēšana.

Gumija
REMR/Radiotehnikas Ārija komplektētais gumijas - jau labāk. Stingri tur plati, tāpēc bass un asi sitieni iegūst. Ģenerē arī mazāku statisko lādiņu - mazāk spalvainas plates, patīkami. Dārgāks variants ~pārdesmit € vērtībā.

Korķkoks
Raksturā līdzīgs gumijas, tikai mazāk basa un asuma prieka. Mazāk arī statikas. Diezgan sabalansēts uzturs, bet arī pārcenots. Ir variants ar iestrādātiem gumijas gabaliņiem, apvienojot divu pasauļu labākās īpašības, taču tas jau kāpj uz 30€ sliekšņa - nav vērts, nav mehāniski izturīgs variants, jo sadalās ar laiku, krīt nost pa gabaliņam.

Liellopiņa āda
Visdārgākais un vislētākais, vislabākais variants. Ar pūkaino virsmu uz augšu nenormāli stingri notver plati un daiļo basu, asos bungu sitienus. Smuki sabalansē arī vidus un augšas. Bauda ausīm, acīm, taustei un nāsīm! Luksusa klases estētika. Ja pērk bodē gatavu, maksā ap 40€ un vairāk. Ja aiziet uz Rīgas ādu veikalu, nopērk izvēlēto gabalu un izgriež aplīti pats - par filca matracīša cenu iegūstam jau 2 paliktņus + skaistu materiālu citiem izstrādājumiem - DIY grāmatu vākiem, piemēram.
Neģenerē statisko lādiņu vispār - viegla kopšana un nekādu spalvainu plašu, kas nozīmē arī ilgāku stylus un plates dzīvības laiku. Šāds matracītis kalpos mūžu vai divus, nesadalās un ar gadiem tā skaistums tik pieaug. Le best variants, dabas resursa spēks.
Āda + Baerwald Arc galviņas pozīcija paceļ pat iepriekš neklausāmas plates jau klausāmā līmenī. Pat līdz tam, ka rodas dzinulis pielabot Sraiges Efektas albuma Tik Ejimas recenziju. No vilšanās pie tīkamas klausīšanās - to čista negaidīju. Var, tātad, pirkt arī citus viņu albumus, wow!
Paldies tev, gotiņ! Tu mums devi pienu, gaļu, apaviņu. Mētelīti, bungas, paliktnīti un tik daudz, kā cita. Noliecu galvu tavas virtuozitātes priekšā, pateicībā.

Ko diez par manu hiholoģiju pasaka fakts, ka veiktos uzlabojumus un izstrādes bieži vien atsakos uz karstām pēdām novērtēt, mērīt?
Vērtējot pašam - sargāju savus acīmredzami nodzītos nervus no liekas "vļē" un "fuj" kravas! Zema vilšanās tolerance - izsmelts resurss, cik tad var vilties bez sekām?! Baigi ilgi nevar - tas viss krājas un kādā brīdī trauks par mazu, smeļas pāri. Tad nu, kaut kas jādomā, kā to šmuci savākt un trauku atkal tukšu dabūt.

Vēl cits aspekts - ir sevī pamanīts un zināms, ka, rīkojoties uzreiz, varu aizšaut garām. Ka ir nepieciešams laiks lietām fermentēties līdz atveras jūtiņās visa buķete kā čilli piparam. Šis nav izņēmums. Diaprojektora labošana - nav izņēmums. Akustika - nav izņēmums. Filmiņu attīstīšana sarežģītajā diapozitīvu procesā, izmaiņu ieviešana tajā - nav izņēmums, Windows OS ravēšana ar skriptiem...
Fun fact - tas, kas, pārbaudot uzreiz, tiktu izbrāķēts, ar laiku iegūst cilvēcisku neperfektuma auru, kas ir pati perfekcija! Tāpēc, pazīstot sevi, speciāli pat šīs pauzes ievēroju - vienkārši pakāpjos maliņā un ļauju lietām marinēties dienu vai divas. Nedēļu vai mēnešus divus - vienalga. Galvenais tik sev nepārmest, neizdegt.

Lūk, vakar pabeidzu savas pirmās basa lamatas, kas ir otras* sarežģītākās, kādas basa savākšanai var taisīt, jo tev tā kaste/sistēma ir jānoskaņo precīzi uz problēmfrekvenci - skat Limp Mass Membrane Bass Trap. Aizšausi garām - nestrādās diapazonā, kuru gribi. Šodien es veikumu notestēju. Pieeju pie darinājuma ar Spectroid aplikāciju, uzšauju ar dūrīti maigi pa ļengano membrānu - *bum*
Ko apene rāda? Tā uzrāda perfektu 47Hz pīķi - es uz pakaļas! Iesācēja veiksme, Gemini datu atbilstība īstenībai, manas rokas aug no pareizās vietas, visu faktoru kopums? Protams, ka visu faktoru kopums un esmu priecīgs!

Iebīdu plašu/grāmatu skapīti/stealth lamatas stūrī un atliek tik jautājumi 2 - par cik dB un ar kādu Q faktoru problēma tiek risināta?

To, lūk, es nomērīšu citā dienā, jo konstruēju ar opciju membrānu viegli noņemt! ( ... tālāk ... )

Man tīri labi cepī Latvijas dzelzceļa sezonālās spoku multenītes tam tik piemērotajā veļu laikā - primitīvais un efektīvais animācijas stils, sūrie skaņdarbu vārdi ar vietām diezgan kvalitatīvu repiņu forša ritma pavadījumā, tas viss rada tādu interesantu noskaņu, kuru varu salīdzināt tikai ar kvalitatīvu Bad Trip ar forši disociatīvām un radošām pārejām! Prieks par LDz šādu melnā humora pasūtījumu, malači!

Pirmā sezona:
https://www.youtube.com/watch?v=-Os2U3x6uK0

Šobrīd pilnā sparā rit otrā sezona:
https://www.youtube.com/playlist?list=PLWDe6wuLbQTk


Kā ir dabā?
Precīzi kā multenītēs - neko pielikt, ne atņemt - cilvēki tik tiešām nerubī, kas ir dzelzceļš un kā tā tuvumā jāuzvedas. Vienā no sanatorijām, kurā pavadīju daļu savas bērnības, bija čoms ar pusi pēdas - atstāja uz dzelzceļa. Tagad tā droši vien spokojas kādā konkrētā posmā. Uz sūriem, reālistiskiem notikumiem balstīta baiļrade.

Vislielākais kustības dalībnieku skaits būs vietā, kas iespējo attiecīgo kustību. Mežu var audzēt, cirst un pārdot tikai tur, kur meži dabiski aug. Sniegavīrus var būvēt tikai tur, kur ir ziemas. Kūdru var iegūt tikai tur, kur mīt purvi, bet naftu - kur reiz bijuši okeāni un tā tālāk. Tiktāl domājams, ka viss saprotams un nevienam nav iebildumu.

Vērtējot vegānu kustību - pamata izcelsmes vieta ir Indija un Senā Grieķija. Ļoti silts klimats, aug lietas cauru gadu un tur attiecīgi arī radušās reliģijas un filozofijas, kas vienu no morāles stūrakmeņiem izvirza dzīvnieku neēšanu. Veģetāriešu procents Indijā esot līdz 25% populācijas, bet vegāni - līdz 6%. Grieķi? 4 un 2% respektīvi. Redzams, ka caur reliģijas sviru panāk vairāk. Loģiski, saprotami. Reliģija - atšķirībā no filozofijas - lietas uzrauga ar pātagu vai ļaunāk.

Vērtējot visēdāju parašas Rietumos - viens no (pamata) dzīvesziņas avotiem ir kristietība. Tā cēlusies tuksnešainā apvidū (ar maigām ziemām), kur ir krietni grūšāk ar pārtikšanu no tā, ko Zeme dod iz tās augsnes. Nākas lietot pārtikā, ko Zeme dod no tās dzīvnieku valsts. Līdz ar ko kristietībā gaļas neēšana netiek izvirzīta kā viena no morāles vērtībām. Kristietības izcelsmes zeme ir blakus jūrām, tāpēc spēcīgi figurē zivis - gan kā simbols, gan pārtika. Tapēc arī aitas, kas attiecīgajā klimatā dzīvo uz urrā. Veģetāriešu skaits Rietumos ~līdz 10% (Vācija), bet vegānu skaits pasaulē līdz 2%, piešķirot lielu handikapu. Avoti min 1-1,5% un pieskaitu vēl pusprocentu potenciāli neidentificēto - nav tak man žēl!

Ne viena, ne otra pieeja nav apriori svētāka par otru.
Dažādas kultūras un to kustības dažādos ģeogrāfiskajos reģionos, kas šo vai to padara par iespējamu. Cilvēks nav atraujams no vides. Cilvēks ir vides bērns. Attiecīgi - klimata diktēti resursi un no tiem atvasināt iespējamās vērtības. Nekā vairāk, nekā mazāk.

Par Ziemeļiem vispār nerunāsim...
Latvija ir diezgan Ziemeļos, ja kādam jaunums. Tur loģiski, ka procents vēl mazāks. Pie mums vēl aplamāk mēģināt apelēt pie Indijas klimata iespējotajām morāles vērtībām. Tas, ko var darīt - runāt par bik mazāku gaļas procentu vasaras un rudens uzturā - tas ir iespējams, vide un ekonomika atļauj. Tiktāl vajadzētu būt visiem saprotami un loģiski... Lai veicas!

P.S.
Varbūt kāds uzzina pirmo reizi, ka nafta nav no dinozauriem, bet gan pamatā planktona un aļģēm? Ko tik jaunu neuzzināsi, ne? :)

Ar laužamo asmens nazi pa smago pašlīmējošo vinilu, ar specializētu mačeti nazi pa akmensšķiedras vati, ar torx skrūvgriezi pa dzeltenajām torx skrūvēm, ar putekļu sūcēju pa dzelošajiem putekļiem. Arī bijušās mammai palīdzēju salikt kopā skapīti un sadraudzināt datoru ar jauno Brother printeri/skeneri. Visiem sadevu pēc nopelniem, jēdzīga diena!

Mērījumus neesmu veicis vēl, bet, apsēžoties dīvānā, bass jau šķiet sakārtotāks! Nav tik monotons vairs un nav tāda drastiska atšķirība starp atzveltnes un piegalda basu, vērtējot The Prodigy - Music For The Jilted Generation plati - ir rezultāts vai pliks placebo efekts!? Jāuzliek citu plati ar dziļākiem basiem - Lustmord - Beyond, piemēram. Tad jau varēs spriest - rezultāts vai ne tik rezultāts. Bet vajadzētu būt bik rezultātam - slāpē pasīvi gan pati vate, gan aktīvi tā membrāna un jautājums tikai - par cik slāpē un kuras frekvences. Rīt pa dienu jāpamērās - tagad jau vēls. Mērījumi taisa nesliktu troksni.

Izskatās turklāt tās basa lamatas eleganti.
Kad bēšajai membrānai būs priekšā skandu audums, vispār baigi smuki salāgosies ar interjeru un vispār.

Ir čoms, kas pats skandas taisīja.
Jāpārsteidz rīt ar zvanu viņš būs - noteikti, ka ir jau pircis šo audumu un kā minimums zinās, kur iepirkt. Sen neesam tikušies.

Ieskatījos spugulī.
Ieraudzīju tur vilšanās, dusmu un depresijas zampā slīkstošu ideālistu un romantiķi, kurš izskatās, ka vēlas izdancot visu savu tumsu ārā, izvemt. Mēģināšu viņam sniegt palīdzīgu roku, vilkt ārā no tās iebiezinātās vircas - pilna mute piesmēlusies jau, gārdz tā nelabas lietas.

Lēnām lēnītiņām un gan jau izdosies!
Jo nu - problēmas un dzīves sistuācijas var būt, kādas ir, bet skatījums uz tām, pārstrāde un secinājumi; perspektīva - tas jau ir paša ziņā. Un, tā kā tas ir manā ziņā - lūkošu tagu #cepiens lietot arvien retāk :)



https://www.youtube.com/watch?v=YbFlWA0o2B8
Dusi mierā, bēdubrāl! Milzīgs paldies par mūziku un lielisko koncertu Rīgā pirms gadiem dažiem!

Pieķēros turpināt basa lamatas, lai tas mazāk smērētos ar telpas atstarojumiem, tādējādi kļūstot foršāks, asāks un vairāk frekvencēs, kuras, atstarojoties no sienām, tiktu apēstas/pazustu.

Problemātiskā frekvence ~47Hz.
Ārstē ar ļenganās masas membrānas slazdu. Tas darbojas kā basbunga, tikai otrādi - skaņas enerģija to iekustina un tādējādi tiek absorbēta. Ar botu rēķinājām, ka vajadzēt sanākt, pārtaisot vienu plaukta sekciju par stealth basa slazdu.

Rīt tas jāpiepilda ar akmens vati, lai ņem plašāku frekvenču joslu (Q faktors IRLā) un tad jau atliks tikai starp atvēlētajiem rāmjiem iespiest Mass Loaded Vinyl kā ļengano membrānu un čekot, kas sanācis. Ja vajadzēs darbības frekvenci pacelt augstāk - nav problēmu, jānostiepj ciešāk. Ja vajadzēs zemāk, salīmēšu divus slāņus kopā, būtiski palielinot membrānas masu.
Jā, šis slazds ir skaņojams ar kastes dziļumu un membrānas smagumu, nostiepumu. Tādējādi ķirurģiski var izgriezt tikai problēmu. Cerams, ka pārspīlētā dūkoņa nokritīsies par 6.66dB vai vismaz 4.20 - būtu baigi priecīgi.

91 skrūve, Žani! Lai būtu tvirti, hermētiski un stabili.
Pēdējais solis būs uztaisīt magnētisku rāmīti ar skaļruņu audumu priekšā. Pie reizes atjaunošu Dali 109 skandu audumu, kas nolietots. Bet to gan jau tik pēc ziemas. Jādomā, ka šoziem visu naudu apēdīs apkures gāze 'n shit. Taupu jau šodien - nekurinu telpas vairāk par 19-20°C un uz nakti kā vienmēr - apkure izslēgta. Patīk gulēt vēsumā.

Skaņa - jauks un ļoti izglītojošs hobijs!

Piefiksēts, ka jaunieši aug mums baigi dīvainie, neredz citus sabiedrības locekļus, nedod ceļu smagumu nesējiem.

Skolā ikdienā.
Nesu printerus, nesu kompjus - man visu laiku jākontrolē, vai kādam, kuru neredzu zen nestās kravas, tūlīt neuzkāpšu virsū, jo viņi paši nebūs devuši ceļu. Nebūs un viss. Pa kāpnēm arī skrien virsū tā, it kā pieaugušais tur vispār neeksistētu.

Neviena cita paaudze šobrīd zem saules tā īsti neuzvedas - vismaz lietu nesējiem dod ceļu, lai gan redzams, ka īsti netiek domāts par iešanas pusi. Auto brauc pa labo pusi, uz taciņas cilvēkam arī nekas jauns nav jāizdomā - ej pa labo pusi un būsi gan visdrošāk, gan savā vietā. Bet nē, ir putra.

Vakar pilsētā.
Nesu kokskaidu granulu maisu no veikala. Metri 400 līdz mājām vai kas tāds. Nesu un eju cauri parkam. Tur jaunieši sporto un es eju viņu virzienā. Pretim skrien meiteņu bariņš, es turpinu iet pa labo pusi. Skrien man pretim un skatos - netaisās dot ceļu pieaugušajam ar kravu - skrien virsū. Jau ar vienu kāju zālājā kāpju, paskrien cieši garām tā, ka mati sejā man trāpa. Tiešām? Meitenes?

Vilciena peronā. ( ... tālāk ... )

Ja gribi izcilu skaņu savās mājās un noliedz moderno miniaturizēšanas trendu, kas nenoliedzami skādē skaņai - iesaku šo pārdevēju ss.lv platformā: Ritvars vārdā, ja pareizi atceros. Krietnas audio mantiņas par labu cenu!

Es no viņa pirms gadiem 4 nopirku savas izcilās Dali 109 skandas, kas man liek smaidīt katru dienu.
Uzzvanīju, pateicu, ka gribu pačekot tās un tās skandas - aizgājām 3 draugi kopā nosēdēt viņa salonā kādu stundu. Cilvēks pieslēdza man interesējošās skandas, bet kaut kas neštimmēja. Pieslēdza citas - arī ne tas. Pieslēdza trešās un tas pats... Viņš acīmredzami nolasīja ķermeņa valodu - klusībā aizgāja uz stūrīti un izvilka milzīgās Dali 109, pieslēdza tās. Mūsu sejā parādījās smaids - pārdots! Budžets bija ~300, bet Dali 109 skaņa no mana maka izdzina arī pēdējo soķi - nenožēloju ne sekundi!

No lietotām skandām nav jābaidās. Labi būvētas un/vai restaurētas tās kalpos visu tavu mūžu!
Topi brīdināts - ja esi pircējs, būs ļoti grūti pamest viņa kantori bez skandām mašīnā! Būs grūti nākotnē pie kādas audiovajadzības neiedomāties uzreiz par Ritvaru. Cilvēks rubī fišku un to redz no piedāvājuma.

Mērījumi ar REW? ( ... tālāk ... )

Jēbaķ padusē - nākamgad šī ar Samsung digitālo ziepīti tapusī Tallinas/Valdemāra apkārtnes jumtu bilde sasniegs pilngadību!
Kā tas laiks skrien!!!


Atcerējos par vecajiem Flickr kontiem, kurus nācās pamest viņu support faktiskās neesības dēļ.
Tolaik fočēju ar mobilo > digitālo ziepīti > pārgāju uz krāsu diapozitīvo filmiņu un atpakaļ neesmu skatījies, netaisos nemaz. Visi šie kadri zemāk - projicējami un dzīvi. Tikpat dzīvi, cik pirms gadiem padsmit. Te var uzskatāmi redzēt, ka digitālās fotogrāfijas krāsas sūkā joprojām. Skat, kas par toņu bagātību un piesātaninājumu bez clipping - skat augstāk to jumtu siluetu, cik tur viss pliekans un plakans! Skat citu cilvēku digitālās bildes, cik tām krāsa zaudē toņus, reducējoties uz tuvāko pamattoni, vļeh!
Uzreiz gan jāsaka - šī tehnoloģija ir faktiski mirusi un tas ir pasmags zaudējums. Digitālais ir uzskatāmi sūdīgāks krāsās - solis atpakaļ attīstībā. Ne viss jaunais ir labāks par veco.

( ... tālāk ... )

Bradātāji ap 30+ gadu vecumu dabūja pabaudīt no sabrukušās PSRS mantotās rūpnīcu telpas, nosmeķēt visu Latvijas industrializācijas vēsturi dzīvajā - no viensētas līdz tanku, optikas un mikroelektronikas rūpnīcām! Totāli dzīvajā, apcerot savām acīm telpās redzētās liecības un ietaises - gan pavisam tiešas, gan noprotamas tikai no to stiprinājumu vietām un tehniskām skricelēm uz sienas.

Latvijas Nacionālā bibliotēka parūpējusies par baigi labo resursu vēstures izziņai: Industriālais mantojums.
Brīdinu dīvāna vēsturniekus: šajās lapās var noslīkt uz vairākām stundām, baudot autentiskus dokumentus, foto un pat kino materiālus, savām acīm sazīmējot pamestu to, kas šajos materiālos kustās dzīvs un moderns!


Uzņēmumu saraksts, par kuriem LNDB ir kaut kāds materiāls:
https://industria.lndb.lv/companies

Arī kartes formātā:
https://industria.lndb.lv/map

Rādās, ka lielais visādu materiālu saraksts iz LNDB ķēķa puses:
https://dom.lndb.lv/data/obj/779951.html

Gan jau - ja gribas redzēt vairāk, tad jāpiesēž pie Gaismas pils kompjiem. Pats neesmu vēl bijis.

( ... tālāk ... )

mranarhs esot par vārda brīvību savā visēdāju kritikā; caur maigu caureju aicinot visus pievērsties vegānisma reliģijai.

Tiesa, bārdas brīvība šim beidzas, kad parādas opozīcija un jāsāk kustināt smadzeni, analizēt kustības izcelsmi un iedziļināties vēsturē, ģeopolitikā, ģeogrāfijā, ekonomikā un pat etimoloģijā. Tad ieslēdzas naratīvas tamborēšana, selekcionējot oponentu komentus 'n shit.

Tie vegāni ir prātam neaptverami. Avitaminoze?
Kā man te skolā pie Datorikas kabineta durvīm: "Mākslīgais intelekts neko nedos, ja nav dabīgā" ar domu - ja tev nav poņas vai kaut čuja aizmetņi tēmā, tevi bots aptīs ap pirkstu un procesā - padarīs par dārzeni. Tu esi tas, ko tu ēd? :D

Video ar uzskatāmu tamborēšanu:
https://drive.google.com/file/d/1IAWLtRPJMOdN5z9aAaf93zSA0grLzRzs/view?usp=sharing
https://drive.google.com/file/d/1i-Z6IlwurxSvdJALwE5zsC7WXt0v0eWb/view?usp=sharing


P.S.
Interesanti, ka vegāni atsakās vērtēt vēsturisko un ģeogrāfisko pusi, lamājas uz to resursu un parašu kopu, kas viņus uz šīs planēts pirmām kārtām dabūja. Savu sakņu, sevis noliedzēji? Kur nav vēsture, tur švaki ar nākotni!


EDIT: ( ... tālāk ... )

O, jā!
Plates tagad skan tā, kā man galvā šķita, kā tām būtu jāskan! Ārkārtīgi detalizēti, sabalansēti, samtaini un ar asu, izteiksmīgu, dziļu un tvirtu basu, kas nesit pušu vidus diapazonu. Hi-Fi skaņa - pilnumiņš un bauda visā skaņas diapazonā - ne par maz, ne par daudz.

IR! Tas viss beidzot ir!
Baerwald Arc Protractor izbīda kārtridžu diezgan tālu tā turētājā, ieliec attiecībā pret centru un liek platēm vienkārši dziedāt! Arī iepriekš mazāk klausāmas plates tagad ir krietni vairāk klausāmas, ja ne baudāmas :)

Nu, draugi un draudziņi - man ir miers!
Varu ar plašu smaidu baudīt pašu galveno - labas reprodukcijas mūziku! Tā detalizācija, tas daudzslāņainums, tā precizitāte, augšu tīrība!

Redz, kā "maģiski" uzlabojas diskursa kvalitāte internetā, tiklīdz kā gaisā sāk laist krievijas datu centrus un serverus, kas rūcina botu infrastruktūru. Pasaule beidzot redz to, ko mēs sen zinām - viss ebāls un zaebāls, viss trampisms un ahujēls nāk no tās izteikti maksimāli pretīgās zemes. Maksimāli derdzīgās "kultūras", no pļutkina vergiem un dauņiem, kas nespēj ne nošķirt realitāti no neslēptas propagandas, ne sazīmēt ienaidnieku pēc vēsturē pierakstītā. No izslavētās krieva dvēseles, kas ir nekas cits kā izvarotāja pasviesta ēsma naiviķiem.

https://youtu.be/iIZuxDyCqIM?si=7j_gZUi1j-GwfWbg&t=57


Ukraina ar šo izdara MILZU pakalpojumu visai demokrātiskajai pasaulei. Kā tā pateiksies?! Jo krievija izcili apzinās un izmanto demokrātijas vājību - stulbeņu balstiesības.

Prieka vēsts
Redzēju kravinieku, kuru darbina šķidrinātā gāze. Rūc klusām, nesmird un uzrāviens - pārliecinošs, iekļaujas satiksmē. Re, piemērs: var nebojāt vidi UN reizē arī nebremzēt ekonomiku. Vajag tikai gribu un smadzenes - risinājumi ir jau šodien, indēties dīzelī ir izvēle un sabiedrības stulbums/vēsturiska centu pišana! Dīzeļmotoru dominance ir tas galvenais faktors, kāpēc Rīga smird un tajā dzīvot - diezgan riebīgi. Turklāt - no tiem dīzeļiem cilvēki spiež lielāku jaudu ārā, izgriežot eko sistēmas... Sātans virs sātana ar papildus toksiskajiem izmešiem, kas koncetrēti pilsētvidē. Tāda tā kreistietiskā sabiedrība - ar prātu neoperē un dirš savā pusdienu šķīvī.

Vilciena bars
Nez kuro reizi vesela klases grupiņa stāv perona/vilciena priekšā. Stāv, aizsprosto ceļu un viss - ne garām, ne apkārt. Bet garām un apkārt jātiek ~400 cilvēkiem... Man pohuj - kerzi smagi klaudz un lisaks pis aitu baram cauri, acīs skatīdamies. Bars pašķiras, Mozus nāk, bļe. Aiz manis izlauztā ceļa seko maziņš bariņš, kas iepriekš nekur netika.
Sēžu vilcienā un rakstu šo skreceli, un tikai pēc 2 min. pārējie tiek nākt uz vilcienu, riskējot nokavēt reisu. Tiešām pedagogs nevar bik piedomāt pilsoniski un paiet uz tālāko galu? Tur bļa ~66.6m vieta (vilciena garums esot ~100m)! Sen novērots, būs arī nākotnē. Jo atsakās navigēt ar smadzenēm, tā vietā navigē ar ego un baru. Kad galviņas uz pleciem nav, tad ķermenītis cieš!
Nav mums arī perona personāla, kas aitas dzenātu pareizi kā Japānā. Ja tā japāņu prakse kādreiz man šķita cringe, tad, vērojot paša sabiedrību - tomēr nepieciešams!

Zvana kolēģe
Vai esot variants, kā pieslēgt MacBook pie skolas Svētku zāles skaņas un video sistēmas. Nepakautrējos un sāku rēkt, sakot: -"Re, kā nu ir - stila vārdā paši sev rokat bedri un par to tūkstošus maksājat... Bet nu, neuztraucies - esmu parūpējies par risinājumu!" -"Nu, bet dāvinātam zirgam zobos neskatās!" -"Ā, nu jā, jā. Smalki, smalki!" Ierēcām un tā. Sakarīga būtne!
fApple - dongļu augonis un grēkābolu iekodušie vazājas kā nepieņemti nabagi ar visādām pārejām apkārt, jo fApple zina labāk, kā tev, aita, būs būt! Un pārsteidzoši vai nē, bet eleganti - kristietība gana aitas un iekostais ābols arī gana aitas, atņemot iespējas, kuras citi dod. Un tas esot ekskluzīvi, forši :D :D :D Jā, ražot dongļu e-waste ir super tālredzīgi un forši! Un Sapiens tad jārod risinājumi, kā pielāgoties Neanderthalensis.

Domājat, ka man patīk daudzus par aitām saukāt? Nē! Bet salīdzinājums ir akūti trāpīgs un izvairīties no precīzas valodas jūtiņu dēļ - nu, nē. Nē! Jūsu pašu kreistietība jūs par aitām sauc - es sliktāks, vai? Es labprātāk dzīvotu bik viedākā sabiedrībā. Bet, kāds pimpis nu ir, ar tādu jāmīž.

Audio-Technica nez kāpēc iesaka kārtridžu pozicionēt pēc Stīvensona ģeometrijas pat Line Contact adatām...
Visa lielā, smirdīgā skaņa iz jaunā kārtridža stakles nāca šīs ražotāja rekomendācijas dēļ, kuru man apstiprināja arī šo support. Palasījos, paizglītojos - Stīvensons minimizē iekšējā celiņa kropli - visur citur kropļo vēl vairāk. To ārstē ar Baerwald ģeometriju.

Pamēģināju un atpakaļceļa vairs nav.
Baerwald optimizē skanējumu visā plates laukumā un piešķir sirdsmieru, bet Stīvensons optimizē tikai pašas plates beigas.
Nav tāpēc arī jābrīnās, ka ar jauno galviņu beigām man nudien nebija jāpiesienās! Bet citviet - it sevišķi sākumā - vairākas plates vienkārši gribējās izslēgt un visu plašu padarīšanu - uzmest, jo dārgi un ja vēl šādas problēmas... Bet nu - problēmas ir fakin Stīvensonā un ražotājā, kas neņem vērā klausītāja aprīkojuma nianses!

Uzlabojumi:
- Kārtridžs pozicionēts atbilstoši Baerwald 2-point Protractor un izolēts no sistēmas ar teflona starplikām no abām turētāja pusēm!
- Azimuts piedzīts, mazliet parotējot galviņas turētāju tonarmā, to pievelkot. Ar USB mikroskopu redzams, ka ir OK!
- Rīt uz glancēta fotopapīra izdrukāšu Baerwald lokveida šablonu, kas piedzīts mana atskaņotāja specenei - loks max precizitātei!
- Stīvensona kroplības dēļ nopirku ārējo preampu, domājot, ka visa problēma ir kapacitātes jeb pikofarādu neatbilstībā... Beigās gan tā nav izmesta nauda, jo indeed arī šis verķis uzlabo skaņu un tās skatuvi. Bass per asi, dziļi un dāmas dzied ekstra samtaini; viss notiek!

Ja augšas pēc lokveida LāčMeža regulācijas kropļosies vēl - viennozīmīgi būs norakstāms uz plates māsteringa un spiešanas problēmām rūpnīcā.




Analogā pasaule pieprasa ļoti pacietīgu vērot, secināt un iterēt protošu cilvēku ar zemu roku izliekuma koeficientu - to es teicu par filmas foto, bet tas pats ir spēkā arī ar platēm. Prasības attiecas gan uz ražotāju, gan lietotāju.

To, ko gribējās mest pie malas, tagad gribas apskaut vēl vairāk! Plates - bez DIY hobija asinīs bīstami ķerties klāt - fun & educational stuff!

Mana žurnāla aprakstā minēts, ka te dzīvojot arī analogā fotogrāfija. Tā ir, tikai baisi reti ko te tā parādu.

EM vētras, sakāt?
Nu, ja tā - tad vakar kārtīgi izlādējos (sorr, ja maķenīt par skarbu) un vakarpusē - uzlādējos ar skaņuplašu brīnišķību. Šodien svaigs un jauks skats uz dzīvi. No rīta ierēcu par kravas busiņu, kura radiatora režģī sabāztas asiņainas rociņas un plaukstiņas - ķipa zombiju notrieca :D

Varētu te runāt par savas kultūras bagātību un neprātībā adoptētu amīšu tukšumu...
Bet nu, jāņem vērā hiholoģisko elementu, ka citur zāle zaļāka labāk hito. Letiņam savējie veļi, budēļi un ķekatas šķiet garām, kaut kas atpalicis un pat cringe, kamēr amītis tur sajustos kā eksotiski episkā, tumšā un mītiskā pagānu zemē ar patiesības kodolu tajā visā - sēdētu viņi un prasītu vēl demonstrēt visas mūsu senās tradīcijas. It sevišķi, ja mēs tās izlaistu caur modernas mūzikas prizmu - kā to dara Heilung, piemēram. Minējums nav no zila gaisa ķerts - kad parādījās Heilung, aitu bars uzreiz sāka identificēties ar šamējo protoģermānismu, ar kuru viņiem sakars ir precīzi nulle komats nekāds.
Amīši ir kultūru katls, tur tiešām nav savas nacionālās identitātes/saknes tādā griezumā, kāds ir mums. Tur ir viss vienā putras grāpī, kur sastāvdaļas nav īsti harmonijā. Tāpēc arī nav tā bagātība, ir tikai polimēru gaļa. Kur sakņu nav, ir tikai vēja dzenātas tuksneša nezāles.

Tikmēr latvietim eksotika šķiet sakabināt plastmasas gaļu uz herņām un meičām - pēc iespējas maucīgāk saģērbties aļika vai temuča lētajās lupatās (nedomājot, kādas lietas atbalsta ar maciņu). Naudas dieva komerckults uz vienu dienu Vs aizgājušo rituālistiska piemiņa visa rudens ilgumā. Kas vērtīgāks?

Īstenībā šo prikolu viegli skaidrot: pārkristīšanas un vēlāk arī rusifikācijas tumšās lappuses mūsu vēstures grāmatās. Latvietības noliegšana, iestāstīšana, ka mēs esam nekas - pirdieni vasaras rītā. Bet mūsu saknes īstenībā ir krietni dziļākas un varenākas par krievu saknēm, par jēzulēnu saknēm. Bet nu, šiem agresoriem ir izdevies latvieti noniecināt. Latvieti - iztaisno muguru un lepni spļauj sumpurņiem sejā!

Citas ziņas: iet sīcis pa skolas gaiteni un iedziedās "Ja russkij".
Ehh. Atklāta propagandas dziesma - Pļutkina politiskais pasūtījums kompostējamās masas kontrolēšanai. Ehhhh. Uzreiz skaidrs, kas notiek viņa ģimenē. Lai tas kuņģis nogrābstās - aug nākamā lielgabala gaļa, kurai sasprūst kara tehnikas radiatora režģī.
Gods ar savu vienīgo sevi kalpot un savu dzirksti izlietot nāves impērijai... Tas maskaļu bērnos tiek dzīts iekšā no bērnības I guess...

Traki, bet vēsturiski koherenti. Krievija vienmēr ir agresors - kopš 1. tās rašanās dienas. Jau viduslaikos, ko dokumentē kāda Latvijas vilkača tiesa baznīcēnu priekšā, kurā šis, aizstāvot sevi, saka aptuveni ko šādu: "Neko sliktu neesmu sadarījis, es ēdu tikai krievus".

Mēs esot bijuši vilkaču zeme. Helovīns bijībā noliec galvu mūsu sakņu priekšā.

Prīmā vērot kā nekad nespēlēta plate maina atspīdumu tiklīdz stylus izbraucis tai pirmo reizi cauri. Šobrīd klausos lieliskajā koncertā nopirkto Orbstruct - Ostracism un vēroju, kā matēts celiņš kļūst pulēts.

Kāpēc tur kaut kas vispār mainās?
- 2.2g piespiedējspēks uz mazo adatas laukumu rada masīvu spiedienu. Tonna purrhaps, kas tāds.
- Kad tonnu smags line contact stylus mauc cauri vagai vinila plastmasā:
  - materiāls zem spiediena izkūst un tūdaļ sacietē, mainot atstarojumu;
  - stylus reāli un kapitāli izvāc drazu no vagas - pēc pirmās atskaņošanas plates tīrāmā slotiņa atkal ir netīra.

Pirmā atskaņošanas reize vienmēr ir tikai rūpnīcas darba tīrības vērtējums.
Viss skaņas raksturs atveras tikai pēc tam, kad vaga pēc pirmās vai otrās atskaņošanas nopulēta un iztīrīta.

Iespējams, ka atkārtošos, bet - kopš sāku klausīties plates, digitālo teju atmetu. Tam foršas blaknes - tu muzonam pievērs lielāku uzmanību, tu nepārdozē to, lietojot prosta foniņā. Mūzika kļūst nozīmīgāka, baudāmāka. Bet mākslinieks - māksliniekam samaksāju adekvāti, nevis apzogu. Digitālā pasaule visus aptīra. Analogā - dod.

Prieks proper baudīt muzonu - Reject Convenience! \m/

EDIT:
Kārtējo reizi pieregulēju stylus pozīciju turētājā. Devina plate Moth testam. Būtiski uzlabojumi, beidzot var sākt klausīties šo orķestrālo devmetāla meistarstiķi! Jānopērk vai jāaizņemas būs USB mikroskops ar cerību nočekot arī azimuta pozīciju. Uz aci izskatās, ka neizskatās. Vajag kārtīgu pietuvinājumu, lai kaut kas sāktu izskatīties un būtu redzams, vai jākoriģē...

Mūzika - šausmīgi efektīvs antidepresants.