Sviesta Ciba |

302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb (

mindbound) rakstīja,
@ 2016-02-01 22:34:00

Garastāvoklis:	awake
Mūzika:	Neurotech - Evasive: Uplift
Entry tags:	medicine, politics, progress, science, science:biology

Lietas, kuras briti, atšķirībā no jeņķiem, izdara pareizi: [1], [2], [3].

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

mindbound
2016-02-02 11:33 (saite)

Kādēļ lai ģenētiskā augmentācija (nerunājot par gēnu terapiju) radītu homogēnu (homogēnāku, nekā tā ir šobrīd) sabiedrību, atskaitot to "diversitātes zudumu", ko radītu iedzimtu slimību iešana mazumā? If anything, iespēja dizainēt bioloģiju tās pamatlīmenī paver daudz plašākas morfoloģiskās brīvības iespējas, nekā esošās ķirurģiskās un kosmētiskās metodes.

Kas attiecas uz sabiedrības noslāņošanos pa "have-have not" asi, tad sākotnēji tā, visticamāk, ir sagaidāma, taču tā tas notiek ar faktiski katru jaunu resursietilpīgu tehnoloģiju (vēl ne tik sen mobilie telefoni un personīgie datori kalpoja par efektīviem prestiža signāliem, vēl pirms kāda laika tas pats attiecās uz televīziju, vēl pirms tam – uz radio un telefonu utt.), taču, ražošanas izmaksām sarūkot un tirgū parādoties jauniem šo tehnoloģiju provaideriem, cenas sarūk, līdz sasniedz lielākajai daļai pieejamo piesātinājuma punktu. Manuprāt, tas nav pamats satraukumam.

P.S. Daudzos gadījumos no diversitātes ir skaidra instrumentāla jēga (atšķirīgas pieredzes un perspektīvas, dažādi optimizēti rīki dažādiem mērķiem daudz vājāka "Šveices armijas naža" vietā utt.), bet personīgi neizvirzu to kā pašmērķi vai terminālu vērtību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

crescendo
2016-02-02 11:53 (saite)

Kādēļ lai radītu homogēnāku - jo 'iedzimta slimība' nav nemaz tik skaidri definējams termins, kā tas sākotnēji varētu šķist. Kaut vai tas pats autisma spektrs, no literatūrā labi apžļembātas un daudz-maz saprotamas tematikas (otrs apžļembātais ir nedzirdīgie/vājdzirdīgie, bet to argumentāciju no ārpuses ir krietni grūtāk saprast). Jo vairāk lietas tiek nodefinētas kā slimība, ko iespējams novērst, jo ģenētiski homogēnāka kļūst sabiedrība.

Vai, vēl jautrāks un ļoti rasistisks piemērs, sry. Kā zināms (lol) 'austrumu tautām' grūtniecība ar sieviešu kārtas augli tiek uzskatīta par nevēlamu lietu. Y hromosomas neesamība 23 pārī ir, tā teikt, ģenētiska slimība. It kā jau 'a kur problēma, agrāk meitenītes nogalināja pēc piedzimšanas tagad, re, to var humāni, laicīgi izdarīt', kas tad tur īpaši mainās. Bet re, USG kļūstot populāriem, dzimumproporcija starp jaundzimušajiem sāk zināmās valstīs sāk kļūt aizdomīgi vīrišķīga. Kas palielina spriedzi sabiedrībā, samazina sieviešu tiesības (jo ja sieviešu jau tā ir maz, tad kāda runa, ka kāda sieviete varētu netikt izmantota primārajiem mērķiem, bet ar kaut kādu te karjeru nodarboties)... Un jā, ir novedis pie USG aizliegumiem līdz atļautajam vēlakajam legālā aborta datumam vairākās valstīs. Vai vismaz aizliegumam paziņot dzimumu jaunajiem vecākiem (lai gan statistiski šis situāciju neko diži neglābjot, tikai veicina, tā teikt, korupciju).
_{(Absolūti neesmu par gēnu inženierijas aizliegšanu šī aspekta dēļ. Tik pat labi ar šo argumentu arī tādu rietumu sabiedrībā pieņemtu padarīšanu kā trisomiju skrīningus būtu jāaizliedz. Tikai skaidroju 'vai viņi spēs apstāties' viedokli.)}

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2016-02-02 11:57 (saite)
	Nu jā bet tur problēma ir nevis jaunu paņēmienu pieejamība, bet tās tradīcijas kuru dēļ dzemdēt meitenes skaitās nevēlami. Ierobežojam nevis jaunus paņēmienus bet ierobežojam vecas kaitīgas tradīcijas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	crescendo 2016-02-02 12:00 (saite)
	Vienkāršāk tak ierobežot jauno, ne pāraudzināt atpalicējus. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2016-02-02 12:05 (saite)
	Jaunā ierobežošanai, toties, ir daudz smagāka negatīva ietekme uz kopainu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mindbound
2016-02-02 12:04 (saite)

Pirmais piemērs man šķiet diezgan skaidri definēts (protams, ierēķinot indivīda tiesības netikt piespiedu kārtā ārstētam, ja slimība neapdraud citus ap viņu).

Otrais piemērs, savukārt, ir kopumā relevants, bet ne īsti par tēmu – gēnu inženierija neļauj izvēlēties pēcnācēja dzimumu vai veikt citas veselu hromosomu līmeņa manipulācijas (tādēļ, diemžēl, tā nekalpo arī par līdzekli pret trisomijām). Ir ticams, ka šūnu līmeņa ķirurģija un hromosomu transplanti vai amputācija kādā brīdī kļūs par tehnisku realitāti, taču pašreizēju izstrādņu trūkums, šķiet, liecina, ka tas varētu notikt pietiekami attālā nākotnē, lai lielākā daļa no šīm ģeopolitiskajām problēmām to pašreizējā veidā varētu vairs nebūt aktuālas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: