Pirmais piemērs man šķiet diezgan skaidri definēts (protams, ierēķinot indivīda tiesības netikt piespiedu kārtā ārstētam, ja slimība neapdraud citus ap viņu).

Otrais piemērs, savukārt, ir kopumā relevants, bet ne īsti par tēmu – gēnu inženierija neļauj izvēlēties pēcnācēja dzimumu vai veikt citas veselu hromosomu līmeņa manipulācijas (tādēļ, diemžēl, tā nekalpo arī par līdzekli pret trisomijām). Ir ticams, ka šūnu līmeņa ķirurģija un hromosomu transplanti vai amputācija kādā brīdī kļūs par tehnisku realitāti, taču pašreizēju izstrādņu trūkums, šķiet, liecina, ka tas varētu notikt pietiekami attālā nākotnē, lai lielākā daļa no šīm ģeopolitiskajām problēmām to pašreizējā veidā varētu vairs nebūt aktuālas.