Kādēļ lai ģenētiskā augmentācija (nerunājot par gēnu terapiju) radītu homogēnu (homogēnāku, nekā tā ir šobrīd) sabiedrību, atskaitot to "diversitātes zudumu", ko radītu iedzimtu slimību iešana mazumā? If anything, iespēja dizainēt bioloģiju tās pamatlīmenī paver daudz plašākas morfoloģiskās brīvības iespējas, nekā esošās ķirurģiskās un kosmētiskās metodes.

Kas attiecas uz sabiedrības noslāņošanos pa "have-have not" asi, tad sākotnēji tā, visticamāk, ir sagaidāma, taču tā tas notiek ar faktiski katru jaunu resursietilpīgu tehnoloģiju (vēl ne tik sen mobilie telefoni un personīgie datori kalpoja par efektīviem prestiža signāliem, vēl pirms kāda laika tas pats attiecās uz televīziju, vēl pirms tam – uz radio un telefonu utt.), taču, ražošanas izmaksām sarūkot un tirgū parādoties jauniem šo tehnoloģiju provaideriem, cenas sarūk, līdz sasniedz lielākajai daļai pieejamo piesātinājuma punktu. Manuprāt, tas nav pamats satraukumam.

P.S. Daudzos gadījumos no diversitātes ir skaidra instrumentāla jēga (atšķirīgas pieredzes un perspektīvas, dažādi optimizēti rīki dažādiem mērķiem daudz vājāka "Šveices armijas naža" vietā utt.), bet personīgi neizvirzu to kā pašmērķi vai terminālu vērtību.