302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2015-06-09 10:22:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:awake
Mūzika:Diary Of Dreams - Nekrolog 43: Malice
Entry tags:annoyance-fuel, politics, religion

The more you know. Izrādās, ka eksistē par Rīgas pašvaldības līdzekļiem finansēta Rīgas pilsētas kristīgo lietu padome, kuri šos līdzekļus tērē savu pārstāvēto interešu grupu (t.i., draudžu) interešu lobēšanai Rīgas pašvaldībā, kā arī tam, lai radītu ruporu draudžu vadītāju personīgo aizspriedumu paušanai pašvaldības līmenī.

Tikko sajutos par promili sliktāk par to vien, ka maksāju nodokļus, pateicība pēc piederības par pilsoniskās aktivitātes veicināšanu. Saturiski citāda pateicība [info]ctulhu par informēšanu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2015-06-09 22:33 (saite)
Principā gan tieši uz ticīgajiem un to veidotām organizācijām attiecas atsevišķs konstitūcijas punkts, kura uzdevums ir šāda veida ietekmi minimizēt.

Tieši konstitūcijas gaismā tad arī kļūst problemātiski tādi gājieni, kā 2004-06-08 parakstītais līgums starp valsti un 7 "tradicionālajām" konfesijām, saskaņā ar kuru, citēju, "tiek atzīta minēto tradicionālo kristīgo baznīcu īpašā loma Latvijas tiesiskās iekārtas pastāvēšanā un sabiedrības vērtību sistēmā, kā arī to nozīmīgais ieguldījums sabiedrības morāles un socializācijas procesā, tiek noteikta Latvijas valsts un baznīcu sadarbība izglītības, sociālās un garīgās aprūpes jomā" (kas, principā, ir viena no preambulas de facto "kājām", kur otra ir 2012. g. referendums).

Kas attiecas uz mums (gan specifiskā, gan vispārīgā vārda nozīmē) un mūsu pasākumiem, tad varu ieteikt neuztraukties un atstāt šīs lietas mūsu pašu ziņā. Šī ieraksta mērķis nav sūdzēšanās par sava pasākuma trūkumu, bet gan bažas par dažu interešu grupu mēģinājumiem iegūt valstiski prioritāru statusu un savā nodabā uzurpēt privilēģijas, kuras tām pēc būtības liedz valsts pamatlikums (izglītības iestāžu konsultēšana my arse).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-06-10 00:02 (saite)
Attiecīgajam aktam nav nekāda saistoša, normatīva nozīme. Tas ir žests. Tādi paši līgumi/memorandi utml. deklarācijas no valsts puses pastāv arī ar citām nevalstiskām organizācijām un starpautiskiem institūtiem.

Tev vēl ar vien nepieliec, ka valsts un baznīcas varas nodalīšana, neimplicē nekādu antireliģisku imperatīvu no valsts politikas puses. Tieši tas, starp citu, būtu antikonstitucionāli, jo ''Latvijas valsts vara pieder Latvijas tautai'', un kamēr ievērojama daļa šīs tautas ir reliģioza, reliģija drīkst ietekmēt šīs varas realizāciju caur tās likumīgajiem institūtiem.
Sekulārisms nozīmē tikai to, ka baznīcai nepiemīt likumdevēja vai izpildvara.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-10 00:06 (saite)
Man "pielec" gluži labi, un tieši likumdevēja varas sakarā man ļoti nesimpatizē organizācija, kuras mērķis ir "nodrošināt iespējami vispusīgu un pilnvērtīgu risināmo problēmu interpretāciju no kristīgā redzes viedokļa un ierosināt to izvērtēt Rīgas pilsētas pašvaldības administrācijai". Protams, ka tā nav de jure baznīcu tikšana pie daļas no likumdevēja varas, bet mani vairāk interesē tas, cik tālu tā ir no de facto.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-06-10 00:17 (saite)
Man prieks, ka tev interesē. Pašvaldība NAV likumdevējs, ja neskaita tīri sīkus administratīvus un iekšējās kārtības noteikumus, ko tā var izdot. Tā ir organizatoriska izpildvaras institūcija, kas var piedalīties lokālas dabas pasākumos.
Otrkārt, tam nav nozīmes, jo Saeimā, kas IR likumdevējs, drīkst tikt ievēlēti ticīgi deputāti vai veselas partijas, kuru ideoloģija ir ar reliģiozu bāzi.

Netiešā veidā reliģija drīkst un var ietekmēt valsts politiku. Ceru, ka apmierināju tavu ziņkāri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-10 12:51 (saite)
To visu es zinu, līdz ar to pa punktiem. Ar ticīgiem deputātiem vispārīgajā gadījumā problēmu nav — ja cilvēks ir profesionālis, ir pietiekami liela varbūtība, ka personīgie uzskati darba kontekstā netraucēs un varēs tikt atbīdīti fona līmenī.

Savukārt partiju ar reliģisku platformu klātbūtne jau ir problemātiska, it īpaši situācijā, kur šīm platformām tiek dots privileģēts statuss, salīdzinot ar citām uzskatu sistēmām un interešu grupām (sk. līgumu starp valsti un konfesijām, kas, ja ne ko citu, tad pauž varas attieksmi un ļauj prognozēt rezultātus konkurencei ar šādām grupām par tiesībām "konsultēt likumdevējus").

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-06-10 15:58 (saite)
Nē, tā nav problēma un nē, tām netiek dots priviliģēts statuss. Ja simtiem tūkstošu pagrabnērdu un karojošo ateistu savāktos vienotā čupā un vēlētos dabūt no valsts kādas garantijas/sadarbības solījumus, tie to varētu izdarīt. Vajag tikai darīt.

Problēma tāda, ka jūsējie ir hiperindividuālistiski narcisi, kuriem saliedētības izjūtas, tā pat kā daudzas citas svarīgas mentālās fakultātes, kas civilizācijai ļāvušas izdzīvot tūkstošgades, ir pilnīgi svešas, tā kā vaino vien pats savu nevarību.

Starp citu interesanti - no kā tu tieši baidies. Ko tu domā eebul ticīgie caur pašvaldības administratīvo resursu tev nodarīs? T

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-10 16:23 (saite)
Es atkārtoju — šeit nav runa par to, ka mums kaut kā trūktu. Valsts nav vienīgais sadarbības un garantijas avots. Manas bažas ir par šādu organizāciju centieniem īstenot savu uzskatu sekas valsts līmenī (ticības mācība vispārējās plūsmas skolās, papildus spiediens uz "tradicionālajām vērtībām", no tā izrietošu sociālo represiju iespējamība utt.). Citās valstīs notiekošais ir evidence tam, ka, šādām kustībām dodot brīvu vaļu, augstāk minētie rezultāti ir pilnībā sagaidāmi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-06-10 17:11 (saite)
Reliģijas un uzskatu brīvība ir konstitucionāla tiesība, kuru nevar overraidot ar kaut kādiem sadarbības līgumiem starp pašvaldībām un rel.organizācijām. Nekāda obligātā ticības mācība nekad te nebūs, ja vien baznīca neņem un nenoorganizē valsts apvērsumu un neievieš teokrātiju, tā kā to pats šobrīd uzvedies kā ''scaremongering alarmist''.

Attiecībā uz spiedienu tradicionālo vērtību virzienā - well, that would be awesome.^_^

(priekš tevis ''sociālās represijas'' tā pat nozīmē aizliegums publiski maršēt pa ielām demonstrējot savu pliko pinpi vai neļaut bērnus mācīt masturbēt kopš 6 gadu vecuma, tā kā nedomāju, ka atradīsi daudz domu biedru, kas dalīsies ar tevi bailēs no šīm ''represijām'')

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-10 23:36 (saite)
To whom it may concern: Remember the previous.

Mēģinājumi ieviest skolā ticības mācību caur dažādiem loopholes un izmantojot varas pietāti pret garīdzniecību jau ir bijuši, tieši tāpat ir bijuši jaunu BS priekšmetu radīšanas mēģinājumi. Taisnība, šie mēģinājumi pagaidām nav izdevušies, bet pati to atkārtošanās regularitāte vien ir evidence bažām, nerunājot par to, ka, kā rāda piemēri Krievijā, Štatos un citur, baznīcai nebūt nav vajadzīgs rīkot valsts apvērsumu, lai dziļi valsts darbībā iefiltrētu savus mērķus un idejas.

Par pārējo — manas domas un nostāju par un pret šīm parādībām esmu paudis jau kuro reizi, detaļās neatkārtošos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-06-11 06:05 (saite)
Tieši tā, visi šie mēģinājumi ir feilojuši tieši pateicoties tam, ko es teicu.

Krievijā nepastāv konstitucionāla kārtība, bet autokrātija.

ASV ne par ko tādu neesmu dzirdējis, bet tur vispār ir cita sistēma, kur štati un pat atsevišķas izglītības iestādes bauda lielu autonomiju, tāpēc drīkst daudz brīvāk lemt par savu iekšējo politiku. Ja arī ievieš ko reliģisku, tātad paši vecāki/pedagogi to gribējuši un viņiem uz to ir tiesības. And rightly so.
Baznīca tur vispār ņipričom.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-11 09:29 (saite)
Lūk, tieši par "And rightly so" mūsu domas šeit stipri atšķiras (vienalga, vai runa būtu par USA vai kādu citu vietu).

Par Krieviju sort of varu piekrist, bet, tajā pašā laikā, stiprs, uz savas varas vienpersoniskumu velkošs vadonis — tas taču ir tradicionāli as fuck, un ПГМ to prot novērtēt, izmantot un veicināt. Kas, starp citu, ir viens no iemesliem, kādēļ man nepavisam nepatīk runas par prezidenta pilnvaru palielināšanas iespējamību arī vietējās ārēs; but I digress.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-06-11 11:48 (saite)
''Lūk, tieši par "And rightly so" mūsu domas šeit stipri atšķiras''

Jā, zinu, ka tev nepatīk demokrātija. Tāpēc nevajag liekuļot, ka tev nepatīk stipri līderi. Tev vienkārši gribētos ''savējo'' līderi, kas ieviestu tādu kārtību, kāda patīk tev.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-11 11:54 (saite)
Man, dažādu iemeslu dēļ, vēl daudz vairāk nepatīk monarhijas, diktatūras un citi autokrātijas dialekti (neatkarīgi no tā, kāda būtu konkrētā valdnieka ideoloģija).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-06-11 20:29 (saite)
Vidusceļa nav, tā kā nāksies arto dīlot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-11 21:03 (saite)
Nonsenss un false dichotomy. Ko nu par vidusceļiem — ir ne tikai tie, bet arī apkārtceļi, viadukti, tuneļi un visa pārējā civilās inženierijas rokasgrāmata.

Pat daudzreiz aprunātās tehnokrātijas un nookrātijas idejas neietilpst nevienā no šīm divām kategorijām, nemaz nerunājot par mazāk pētītām, bet jau šobrīd apzinātām teorētiskām iespējām (izokrātija kā tiešās demokrātijas attāls turpinājums, kam vairs ir maz līdzības ar savu priekšteci; futarhija kā advancētās statistikas/prognozēšanas un evidence-based policy apvienojums; tīrā meritokrātija; dažādi mašīnasistēti integrētas pārvaldības modeļi, kurus īsuma u.c. iemeslu dēļ šeit neapspriedīšu (bet kuru sekmīgus pirmsākumus var redzēt tādos projektos, kā "Cybersyn"); utt., utjpr.). Manuprāt, apgalvot, ka veidi, kādos cilvēku sabiedrība var sekmīgi1 organizēties, automātiski iekrīt vai nu demokrātijas, vai autokrātijas kategorijā, ir vienkārši tuvredzīgi.

1 T.i., atskaitot dažādus anarhijas paveidus, kas tehniski arī ir sabiedrības [paš]organizācijas veidi, bet kuru problēmas praksē varētu pārāk stipri pārspēt to doto ieguvumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-06-11 22:16 (saite)
Viss, ko tu uzskaiti
1) ir kārtējais sci-fi
2) ''flavouring''

Pat, ja pieņem, ka kāds no tiem fantasy scenārijiem iestājas, JEBKURŠ politisks režīms gravitē vai nu autoritārisma vai demokrātijas virzienā. Pa vidu ir plašs spektrs un nianses, bet pamata princips paliek.
Ja pie varas nokļūst strikti ''tavējie'', tad pastāvēs autoritārisms, kas patīk tev, ja ''manējie'', tad tāds, kas vairāk imponē man, bet esenciāli tas ir viens un tas pats no ''power sruggle'' viedokļa.

Otrā galā ir demokrātija, kuras uzdevums ir proporcionāli pārstāvēt visas tautas intereses un tas ir tieši tas, par ko tu besies šajā tredā.''Ak vai, ''viņējajiem'' drīkst būt ietekme uz valsts politiku un kultūru!''

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-11 23:58 (saite)
Vispāri gan tas ir "autokrātija-anarhija" spektrs, kur lielākā daļa pārvaldes sistēmu, gan demokrātisku, gan citādu, atrodas ne pārāk tuvu kādam no abiem poliem.

Par pārējo — zinām, zinām, ka Tev viss ārpus Tavas "kastes" ir vai nu fantastika, vai deģenerāti. Līdz nākamajai ievēlēšanās šeit komentēt reizei izdomā, vai turpmāk vēlies piedalīties sarunās ar kaut ko konstruktīvu, vai arī tikai turpināt signalizēt savu "holier than thou" attieksmi (un, ja tomēr pēdējo, tad labāk pārcelies to darīt kaut kur citur).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-06-12 07:02 (saite)
Kurš nu te apvainotu citus par ''holier than though''.@_@

Ok, gaidīsim tavus fantasmagoriskos režīmus. Tik neaizmirstam, ka vispirms cilvēkiem no smadzenēm šis tas piespiedu kārtā jāizoperē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-12 10:12 (saite)
Man tomēr nepavelk līdz savu normatīvo faktu (gaumes, preferenču utt.) pacelšanai deskriptīvā līmenī un tai sekojošām tirādēm par "deģenerāciju" un "regresu" tā, it kā tās būtu empīriski konstatējamas parādības, pielīdzināmas gravitācijai vai elektrībai. Tas vairs pat nav "holier than thou", tas ir kaut kāds nākamais līmenis.

Par politiku man šobrīd vairs nav intereses (un laika) debatēt, sava epiloga vietā atstāšu sveicienu no J. C. Dentona. Mums visiem taču patīk fantastika un tā tālāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-06-12 10:17 (saite)
''tā, it kā tās būtu empīriski konstatējamas parādības''

Muh relativism. K, čau.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?