Smile & Shine

Recent Entries

8/18/15 01:12 am

Mēle pār plecu - šorīt agri no rīta devos uz Kicking Horse kalnu braukt pa riteņtrasēm. Šoreiz paspēju nobraukt sešas reizes (kalna vertikālais kritums no kalna virsotnes līdz ciematam ir 1260m, kas ir ceturtais lielākais kalna vertikālais kritums Ziemeļamerikā), kā arī paēst pusdienas augstākajā restorānā Kanādā.

Un re, kādu majestātisku kalna iemītnieku riteņtakas malā satiku )
Tags: ,

8/3/15 11:54 pm

Keystone Standard Basin Trail )
Tags: ,

8/2/15 06:00 pm


Kalni, puķes, trusenes )
Tags:

7/28/15 03:50 pm


Kalnu krāsas )
Tags: ,

7/20/15 12:55 am

Mēle pār plecu. Visu dienu dragāju pa Silverstar riteņparka putekļainajām takām. Progress, progress it visur - šodien īpaši forši bija brīži, kad izdevās izņemt līkumus bez bremzēm vai nolekt dropus, kurus iepriekš varēju tikai lēni uz bremzēm noripināt. Savukārt draugs ir iemācījies izmantot savu smaguma centru, lai sašķiebtu riteni lecienos, no kuriem dažus dienas beigās iemūžināju. Karstuma dēļ kalns sācis ziedēt daudz agrāk.

Whips )
Tags: ,

7/9/15 01:33 am


Kicking Horse MTB & lācis Bū )
Tags: ,

6/30/15 07:20 pm

Revelstouka vasarā )

6/29/15 12:43 pm

Saules nokaitētā pilsēta izdzina mūs pie dabas, pie ugunskura dūmiem, pie nakšņošanas guļammaisā zem zvaigžņotām debesīm, pie knišļu kodumiem un divu stundu braucienu lejā no kalna ar riteņiem

Vizuālais uzskates materiāls )
Tags: , ,

6/23/15 02:20 pm

Pirmdienu vakaros notiek beibju brauciens (lai gan arī džekus prom nedzen, ja viņi uzrodas). Kā jau paredzēju, pret kalnu viņām līdzi neturēju, taču no kalna lejā pa stāvajām takām gan - braucu aiz tām, kuras to trasi zināja un vienu īpaši stāvu vietu nobrauca tikai tā taku zinātāja un es, pārējās kāpa nost un vilka ričukus nopakaļis.
Līdz nākamajai nedēļai jāizdomā, vai pievienoties vēlreiz, jo visās darvas mucās ir pa karotei medus - beibe, kura visu laiku ir ūberpozitīva un ik pēc 5 metriem iespiedzas "ammmmmazing" "sooooo cuuuuute" "aaaaawesome" utt. tajā čiepstoši saldi nazālajā tembrā.
Pēc brauciena lielākā daļa (kopā bijām kādas padsmit) devās iedzert alu un tad puse no alus dzeršanas tika pavadīta runājot par mazdārziņiem, kompostiem un cik savaldīgi ir viņu suņi ejot garām kaķiem, vistām vai pamanot briedi. Nebija jau tā, ka nevarēju piedalīties aizraujošajās sarunās - kamēr māju saimnieki prom, es baroju viņu vistas. Un akvārija zivis. Un atveru siltumnīcas durvis no rīta un aizveru tās vakarā.

Bet dienas sirdi plosošākais brīdis bija tad, kad viņas visas aizplēsa pa kalnu prom deviņu mērkaķu ātrumā un atstāja mani lāčiem vakariņās (sieviešu solidaritātes precīzs atspoguļojums), un garām pabrauca arī shuttle auto ar piekabi, kurai pieskrūvēts dīvāns un riteņu turētājs un dīvānā laimīgi smaidīdami sēž trīs džeki un priecīgi MĀJ man garām braucot, kamēr es, haffojot un pafojot minu un minu un bļeģ minu pret kalnu pa to meža ceļu, kas nebeidzas un nebeidzas.
Tags: , ,

6/16/15 12:21 am

Grūta diena birojā )
Tags: , ,

6/14/15 01:00 pm

Veiksmīgi ieradāmies Revelstoukā piektdienas vakarā, lai paspētu uz Show & Shine ikgadējo antīko auto izstādi nākamajā dienā. Pēcpusdienā aizminām līdz tuvākajām x-country meža takām -  vakarā noplīsu diezgan ātri.

Veci auto un Makfīrsona kalna takas )
Tags: , ,

6/13/15 11:52 am

[info]veed_logs, man beidzot izdevās iemūžināt vienu ekskluzīvu dzīvnieku pa ceļam, tā kā, īpaši tev par prieku:

pūkainītis )
Tags:

6/11/15 12:59 am

Pievakarē iebraucām Manitobas provincē. Ceļi ir pilnīgi taisni, uzliec ķieģeli uz pedāļa, piesien stūri taisni, paši var iet gulēt uz kādām divām stundām vismaz. Visapkārt lauki, lauki vien ar fermām kā vienīgajiem pieturas punktiem. Pat vilks ceļa malā izskatījās apjucis: "WTF, how did I get here?"
Vēl kādas 16h, ko braukt. Nekādus tomtomus nevajag, jo viss, ko tie teiktu būtu: pagriezieties pa labi pēc 379 km vai pagriezieties pa kreisi pēc 270 km.

Šodien redzētie savvaļas lopi: aļņi, lācis, vilks, stirnveidīgie.

Rīt turpināsim ceļu pa plakanajām Manitobas un Saskečevanas provincēm un dienas beigās būsim jau Albertā.
Tags:

6/6/15 07:28 pm - Sestdiena manā gaumē

Veikborda sezona atklāta! Šoreiz cits parks ar savādākiem tramplīniem un citiem elementiem no kuriem šoreiz braukāju (un lecu nost) pa platu un garu kastveidīgu fīču, līdzīgi kā tās trubas/lenteru fīčas, tikai vienkārši daudz platākas, bet uz tramplīnu nesaņēmos, jo visi bija augstāki, kaut arī ar mazāk asu uzmetienu nekā citā veikparkā, kur braucām pagājšvasar. Nākamreiz gan uzlekšu - ribas moš arī sāpēs, bet nevar taču visu laiku tik ļoti uztraukties par izdzīvošanu.

Smieklīgākā epizode laikam bija tā, kur viens no pilnīgākajiem iesācējiem lec no steķa, protams, turpat arī paliek un tālāk ar dēli neaizbrauc, bet džeks skaļi sauc "I'm the best!" - visi smejas, bet vēl vairāk smējās tad, kad tas džeks teica, ka mēs visi dzirdējām nepareizi, jo šis esot saucis "I forgot the vest!".

Pati no steķa nolecu un aizbraucu, un jutos varen lepna par to.


Leciens no kastes )
Tags: ,

3/13/15 08:30 pm

Karstie avoti meža vidū - četri klinšu baseini, dabas un cilvēka kopdarba izveidoti, kuros ierāpties, karsēties, elpot meža smaržu un relaksēties. Par brīvu!

Apmēram tā )
Tags: ,

3/10/15 09:26 pm

Džei Lo pakaļa noder saulīšu zīmēšanai )
Tags: ,

3/9/15 08:38 pm

Viesmīlīgais namatēvs iedeva jaunu rotaļlietu, ar kuru dragāt pa The Flats (milzīga teritorija ar upi, kura applūst, ja aizver zemāk esošo dambi; bet ja dambis ir vaļā, tad ir liels smilšu lauks, kurā ir pa kādam celmam un zaru jūklim un kur var forši padriftēt ar kvadraciklu vai moci)

Quad )
Tags: ,

3/3/15 03:35 pm


Mājīgās Revelstoukas mājas )
Tags: ,

2/28/15 12:52 pm

Mājas saimnieki vasaras pavada netālu esošajā kempingā, par kuru arī paši rūpējas - uztur kārtībā, iekasē vajadzīgās maksas no citiem atpūtniekiem un sezonas beigās iesniedz atskaites valsts iestādēm. Līdz šim Kima visus datus apkopoja uz papīra un tad sezonas beigās visu skaitīja un taisīja tabulas. Un tad ierados es un atklāju viņai ekseli, hahā! Mums jau ir bijuši vairāki ekseļa seansi, kuru laikā nolienam augšstāvā pie datora un izklaidējamies ar pivot tabulām un grafikiem, kamēr džeki čurn lejā uz dīvāniem un sacenšas, kurš būs labāks dīvānkartupelis.
Ļoti forša sajūta redzot, cik ļoti viņa priecājas par to, ka turpmāk datu apstrāde atskaišu iesniegšanai vai sezonu salīdzināšanai apmeklējumu/ieņēmumu ziņā aizņems daudz, daudz mazāk laika.
Man vēl jāuztaisa neliels manuālis, lai viņai ir, kur ieskatīties, ja kaut kas aizmirstas.
Tags:

2/12/15 10:02 pm

Revy )
Tags: ,

2/11/15 11:12 am

Pirmā diena uz kalna Revelstoukā: apmācies, smags pūderis. Uz pusdienlaiku sāka smidzināt lietus. Izmēģināju arī jauno gore-tex tērpu - reāli labs - ērti kustēties, viegls, slapjums klāt netiek. Īpaši labi tad, kad vārties pa sniegu un jātiek augšā - vecajā (smagajā un biezajā) tērpā būtu bijis daudz grūtāk.

Pa trasi nebraucu gandrīz nemaz, tikai cauri mežam, kur vēl var atrast diezgan daudz neizbraukātu sniegu. Vienā no nobraucieniem, kā parasti, sekoju draugam, un attapos uz baisa stāvuma. Neko, paraudāju, draugs noņēma dēli un nodemonstrēja meistarklasi šļūkšanā lejup uz pakaļas un man atlika tikai atkārtot. Nekas traks nebija, jo nebija ledains, sniegs bija ķepīgs un bremzīgs un stāvums ātri beidzās. Bet paciest taču vajadzēja! Pa smago sniegu grūti sagriezt dēli, bet kopumā - forši.

Bet nu jā, no trim nedēļām, kopš draugs ir šeit, braucamas ir bijušas kādas 3-4 dienas. Kaut kāda neziema te uznākusi - migla, silts, brīžiem lietus, reti snieg. Pārējos Klinšu kalnu kūrortos tik pat sūdīgi apstākļi, izņemot Bānfu, kur mazliet labāk, jo tas kūrorts atrodas augstāk.
Tags: ,

8/3/14 12:25 pm - Žans-Pjērs un Didī

Žans-Pjērs bija mūsu airbnb namatēvs Vistlerā. Tā kā minētā vieta ir aplam popsīgs un populārs ziemas/vasaras kūrorts, sekas ir tādas, ka viss ir dārgs, taču mūsu žīdu klubiņam kārtējo reizi paveicās.
Dzīvoklis bija stratēģiski ļoti izdevīgā vietā - otrajā stāvā virs ļoti laba pārtikas veikala, alko-dzērienu veikala, kas strādā līdz 11 vakarā, vairākām foršām ēstuvēm un apmēram 7 minūšu brauciena attālumā no galvenā ielejas pacēlāja. Mums tika iedalīta mājīga guļamistaba ar megagultu, kur abi varējām gulēt ja ne pilnā, tad noteikti puszvaigznītē un kas gan var būt labāks par to (ja nu vienīgi divas atsevišķas megagultas, haha).
Mājas saimnieks bija šķirtenis Žans-Pjērs, kurš ļoti atgādināja Karlsonu - virs 50 ar uzdzīvnieka pazīmēm un apaļu vēderu, un kuram ledusskapī pele bija pakārusies. Blakus alum. Otrs viņa mājdzīvnieks bija paliela un veca sunene Didī, kura, kā izskatījās, palēnām gāja uz beigu pusi - kājas jau tādas diezgan švakas un ar lielu audzēju pakaklē. Mierīgs un draudzīgs suns, kuram patīk socializēties.
Žans-Pjērs Vistlerā dzīvo jau vairāk nekā 20 gadus un prom netaisās, jo kas gan viņam tur nekaiš dzīvot - ir darbs vietējā viesnīcā, mājās ir lieliska kompānija - suns, kurš nezāģē, no balkona paveras skats uz kalniem un viss dzīvei vajadzīgais - maize un vīns - ir tikai stāvu zemāk.
Tāds mierīgs bohēmists un sirdī romantiķis, kuram bija old-school sterosistēma un daudz visādu foršu gleznu/zīmējumu pie sienām. Viņam ir viena meita, ar kuru šis ļoti lepojas, jo šī ir baigā sportiste, kura bija ieguvusi zelta medaļu kaut kādās svarīgās sacensībās. Vēl viņš pastāstīja, ka bērnībā viņš viņu ņēmis līdzi uz restorānu un devis grauzt mīdiju vāciņus un dzert klamato tomātu sulu, un tāpēc viņai tagad šīs lietas ļoti garšojot.
Ā, un vēl bija smieklīgi tas, ka Didī vienu nakti prasījās ārā un draugs šo arī izlaida, tikai šoreiz sunenei bija jestrāks prāts un šī izdomā doties dzīvē nevis nākt mājās kā visi godīgi suņi, bet beigās jau viss beidzās labi, kad tika pamodināts likumīgais saimnieks, kas šo tad arī sasauca mājās.
Vēl forši bija tas, ka izejot no dzīvokļa tu nonāc uz terases, uz kuru iznāk arī citu dzīvokļu durvis; uz terases bija salikti visādi puķu/koku podi un vairāki galdiņi, kur mēs mēdzām ēst brokastis vai vakariņas vai dzert alu. Iepazināmies ar vienu kaimiņu, Leriju, kurš, kā pats teica, ejot braukāties ar ričuku 6 dienas nedēļā. Lerijs arī bija tāds, starp 50 un 60, stiegrains, bez nevienas tauku krokas un saulē iededzis. Tas ir forši, kā cilvēki mēdz vienkārši tāpat apstāties un papļāpāt par ko-neko.

Viņu un viņa mājokli var apskatīt šeit https://www.airbnb.ca/rooms/3302876
Tags: ,

8/1/14 02:47 pm


Vankūvera, Wreck Beach )
Tags: ,

8/1/14 02:04 pm - Trakais Maiks no Medokas kalnu kores

Šī ceļojuma laikā sanāca arī diezgan daudz dīvānsērfot (couchsurfing.org) un viens no mūsu namatēviem bija Maiks no Maddock Ridge, kurš ir apmeties laucinieciskā pleķī pa vidu starp Vernonu un Silverstar kalnu kūrortu. Viņš dzīvo nelielā lauku sētā kopā ar kaķi un suni un pāris apakšīrniekiem un audzē vistas un ķirbjus. Kad ieradāmies, viņš izplanēja no mājas un sagaidīja ar apskāvieniem un no zālītes pīpēšanas sarkanām acīm, bet hey, none is judging here, right! :D Nometām mantas un devāmies uz kalnu, bet pēc atgriešānās Maiks bija nokāpis no saviem rozā mākoņiem un izrādīja mums savu īpašumu. Darbs tur vēl ieguldāms pamatīgs, bet iet viņam diezgan lēni ar visa sakārtošanu, jo darbs dzen darbu - jāparemontē māja (galvenokārt jau kosmētiskais remonts), jāiekārto šķūnis (viņš gan tur jau bija sarīkojis lokālu koncertu ar visādām grupām un, kad mēs bijām, plānoja nākamo), jāpārstāda dārzs un tad vēl tās vistas un lauku darbi. Mūsu istaba nebija remontēta un bija tāda diezgan tumša un padrūma, un tādu kā sastāvējušos smaku. Bet nu zin' kā - cilvēks ir atvēris tev sava nama, savas pils durvis, tāpēc nav ko raukt degunus, vai ne. Visādi citādi Maiks bija ļoti OK, katrā ziņā, ja man būtu jāizvēlas pavadīt laiku ar visādiem stereotipiskiem banku klerkiem vai dīvaiņiem maikiem no eko-šmeko vistu fermām, es noteikti izvēlētos pēdējos.
Viens no viņa apakšīrniekiem bija viņa draugs, kurš tobrīd šķīrās no sievas un tad vienu vakaru mēs sēdējām pie galda un gudri muldējām, kamēr Maiks pa nakts melnumu ķēra savas nākamā rītā kaujamās vistas un bāza sprostos, lai tās līdz ar pirmajiem gaiļiem vestu pēdējā braucienā. Citu vakaru atkal gājām uz ķīniešu restorānu, kas bija pat diezgan labs un Maiks saposās - uzvilka haki kreklu, kuru atstāja neaizpogātu līdz vidum un apsēja ap galvu platas lentes formā salocītu lakatu. Kā tāds Čaka Norisa un Krokodila Dandija krustojums :D Bet, principā, Maiks ir diezgan apskaužams - viņš ir atradis savu nišu un jūtas tajā labi un kas gan var būt labāks par to, vai ne?
Tags: ,

7/30/14 03:30 pm

Klīstot apkārt pa Britu Kolumbiju sanāca pabūt daudz un dažādās naktsmājās un satikt daudz un dažādus cilvēkus, un man gribētos par viņiem pastāstīt. Cilvēkstāstu seriāls, vienvārdsakot.

Pēdējās divas naktis dzīvojām Skvomišā (Squamish) pie vienas kvebekiešu ģimenes. Mājā dzīvo Valērija un Silvans, viņu bērni - Sedriks un Marika, suns & kačs, un vēl kaut kādi apakšīrnieki, kurus nesatikām. Kaut arī man pašai nepatīk apkrauties ar mantām un īpašumiem, jo vienmēr jābūt brīvam (un drusku pasistam) kā putniņam gaisā, viņu māja bija ļoti mājīga un mīlīga - tā bija iekārtota eklektiski, bet tajā pat laikā - ļoti praktiski. Ļoti foršs bija virtuves zonā pie griestiem piekārtais režģis un tajā ļoti pārskatāmi saliktie katli, pannas un āķi, kur piekarināt karotes - ietaupa vietu un kalpo arī kā interjera elements. Tāpat arī forši izskatījās garšvielu trauciņi, kuri piestiprināti pie magnētiskas virsmas tā, lai cauri stikla vāciņiem var redzēt, kur kas ir. Vannasistabā atkal daudz visādu skapīšu, kuros skaisti salikti roku, mutes un lielie dvieļi, bet vannas parastais plēves aizkars papildināts ar caurspīdīgu un fliteriem rotātu auduma aizkaru. Tā kā mājās iemītnieku daudz, pie spoguļa pieliktas zīmītes ar atgādinājumu noslaucīt izlietni un savākt pa vannu izmētātos piederumus. Apkārt mājai esošais zemes pleķītis, tāpat arī terase un kāpnes tiek izmantota, lai audzētu visādus dārzeņus un garšaugus. Ļoti jauki sēdēt un brokastot pie terases galda ar skatu uz mežiem apaugušiem kalniem ar baltām sniega cepurēm (vienīgā nelaime tā, ka galds bija apklāts ar žilbinoši baltu galdautu un visiem pie galda sēdošajiem, izņemot tos, kuriem bija saulesbrilles, acis tecēja ārā) mākslinieciski izkārtotā mazdārziņā.
Smieklīgs gadījums bija tas, ka, ejot pakaļ vīnam uz ledusskapi, kas atrodas uz balkona, centos iziet cauri durvīm, bet nesekmīgi - jo pēkšņi seko sitiens pa pieri un celi - vakara krēslā nepamanīju, ka durvis aizvilktas ar pretmušu tīkla durvīm. Valērijas meita mani mierina, ka tas nekas, ka visiem tā gadoties, pat viņu sunim. Un - nebija nemaz ilgi jāgaida - sēžu laukā mašīnā, jo jābrauc vakariņās, pametu skatu uz balkonu un redzu, ka sieta durvis šoreiz vispār izlido no eņģēm - Sedriks ieskrējās nedaudz vairāk par mani.
Viņi paši bija tik pat jauki, mājīgi un viesmīlīgi kā viņu mājas - kaut arī mums nesanāca pavadīt īpaši daudz laika kopā, jo abas dienas no rīta līdz vakaram braukājām pa kalniem, bija tik forši pārrasties un sastapt viņus visus sēžam pie virtuves galda un spēlējam kaut kādu spēli vai arī citu vakaru Sedriks mācīja savai mammai spēlēt ģitāru. Tāda ļoti laimīga un saticīga ģimene, kura iet uz priekšu kā tāds labi ieeļļots un kārtībā uzturēts mehānisms.
Tags:

7/14/14 11:31 am

Skaistais ceļš no Vistleras uz Sanpīksu. Kad iebraucām tuksnesīgajā daļā, tad nācās piestāt un izkāpt no auto, lai saprastu, ko nozīmē +39 Celsija grādi laukā.

Te )
Tags: ,

6/20/14 11:53 pm

Šīvakara nodarbība bija reāli labā - tikām līdz rāmju krāsošanai, kuru sīči nevarēja vien sagaidīt. Taču pats labākais bija tas, ka vienā brīdī viņi sadomāja taisīt mūzikla paraugstundu un tad pats foršākais puika, Luka, vienkārši nostājās "plāniņa vidū" un sāka dziedāt un dejot kaut kādu tur populāro gabalu no Prince Bel Air (lai vai kas tas arī būtu) un pārējie drīz vien pievienojās, ieskaitot arī Aliju, kura vada šīs nodarbības un kurai es asistēju. Aišibai (tā sauc to vienīgo meiteni bariņā), manuprāt, ir labākā rāmja pamatkrāsa - ļoti skaists lillā tonis, bet tas ir tikai sākums, tur vēl būs arī dzeltenais un rozā un bling-blingi ar.
Reāli superīgs projekts - totāli uzlādē un tās divas stundas paskriet vienkārši nemanot. Rīt atkal tusēšu 4 stundas pa riteņdarbnīcu ar melnu muti, jo sestdienas ir saspringtās dienas, kad ir daudz ļaužu, kuri nāk gūzmām vien ar saviem grabadoriem.

Ā, un vēl rēcīgais moments bija tas, ka gāju uz miskastēm un pēkšņi, kas ta tas - jenots uztupies uz viena konteinera malas un blenž ar savu ļauno aci. Nevar saprast, virsū leks vai pats raustās. Vicinu viņam gar degunpriekšu savu miskastmaisu, bet tas neko, turpina vien sēdēt tālāk. Tikai vēlāk, pēc vairākkārtējas biedēšanas, pieklājības pēc, nedaudz pakāpās augšup pa miskastes vāku, bet tīri tā, lai nodemonstrētu savu ķepiņu veiklību, ne jau lai pa īstam laistos lapās.

6/1/14 12:48 am

Downhill sezona atklāta arī uz Blue Mountain.

MTB )

6/1/14 12:23 am

Tuvākā autonoma nebeidz pārsteigt.

Ko par 32 bakšiem mums iešķieba šoreiz )

5/24/14 09:14 pm

Beidzot man ir nedaudz iepatikusies Toronto. Braucu vakarā ar riteni pa mazajām, klusajām ielām - pavasaris pilnā plaukumā, viss smaržo. Arī grils nu ir ieviests, tagad tikai jāsaorganizējas pirmajam piknikam piemājas parkā.

5/19/14 03:36 pm

Nobrauciens pa vienu no Horseshoe takām mana drauga izpildījumā: https://www.youtube.com/watch?v=fZ5h6ATPDno (video ilgums: 1 min. 22 sek).

Pati arī braucu, tikai mans video būtu daudz lēnāks + es izvairos no tiem lejas tiltiņiem-tramplīniem.

5/17/14 07:19 pm

Riteņdarbnīca
Šodien bija mana trešā reize, kad lielāko dienas daļu, 6 h, notusēju pa riteņu darbnīcu un pārsvarā nodarbojos ar viena ziedotā riteņa atgriešanu pie dzīvības. Nomainīju saliekto pakaļējo ratu, nomainīju priekšējam ratam riepu pareizā virzienā, mazliet pielaboju pārslēdzēju, pēc kā visi ātrumi slēdzās pareizi gan augšup, gan lejup, nomainīju veco rata aploka lenti, ieeļļoju troses (lai gan labprātāk būtu nomainījusi & tāpat arī bremžu klučus) un vēl kaut kādus sīkumus un pēc tam mazliet palīdzēju vienai citai komandai, kas atjaunoja vienu vecu riteni, kuru nopirka kāda apmeklētāja, lai būtu ar ko pa pilsētu pārvietoties. Mana kolēģe dienas beigās teica, ka es esot tik pašpietiekama - ikreiz, kad viņa paskatoties, es visu laiku viena pati savā nodabā kaut ko tur daros. Un tā man arī patīk vislabāk, lai gan es bieži prasu padomus, kā ko izdarīt un tad pati arī cenšos to paveikt. Un kad riteņdarbnīcā ierodas mans personīgais tech-guru aka boifrends, tad ir vislabāk, jo viņš no visiem tur esošajiem ir lielākais fiškas rubītājs un man patīk skatīties kā ar katru viņa viedo padomiņu viņa autoritāte ceļas pārējo acīs. Vienīgi viņam reizēm uznāl kaut ko paveikt manā vietā (piemēram, noņemt ratam riepu, ko es pati būtu izdarījusi, bet man tas sanāk ilgāk, jo neesmu tik bieži praktizējusi, plus viņam spēks rokās vairāk), jo viņš nevarot noskatīties kā es citreiz mokos ar savām nepieredzējušām rociņām, abām kreisajām :D
Ā, un vēl mums bieži prasa, vai mēs neesam no Holandes. Laikam Amsterdama ir paspējusi 7 mēnešu laikā atstāt savu zīmogu. Vai arī mēs abi gluži vienkārši esam gari, blondi un skaisti! :D

Eko-šmeko tirgus
Tā kā šodien bija vēss un darbnīcā tik daudzi hipsteri ar saviem ciskadriļļiem neparādījās, varēju apmeklēt arī turpat pāris soļu blakus esošo eko tirdziņu un iepirku visādus smalkumus - šausmīgi garšīgus salātu zaļumus (varbūt tās bija redīsu lapiņas, varbūt kaut kas cits un vēl tur bija klāt kaut kādas ziedlapiņas), aitas sieru (uz etiķetes rakstīts, ka mutton un man slinkums čekot vai tas ir aita vai kāds cits), vītinātu desu un tā. Ļoti daudz visādu interesantu stendu ar visādiem labumiem, savukārt otra tirgus puse ir gatavie ēdieni un dzērieni, vienīgi es tā arī neko nenogaršoju (visvairāk gribējās saldo kartupeļu dounatus), jo man ir ļoti zems pacietības slieksnis, lai izstāvētu tās rindas. Lai gan rindas moš arī nav pie vainas, vienkārši apkalpošana ir personīga, you know, un tad nu tas viss mēdz ievilkties.

Rīt braukšu ievērtēt vienu no tuvākajiem downhill pakalniem, kur ir pacēlājs.

5/11/14 09:33 pm

No rīta iekrāvām riteņus nomas auto un tā arī ārā neizcēlām līdz auto vakarā nogādājām atpakaļ nomā. Uz viena riteņu trašu pakalna ričuku zīmoli rīkoja test-pedāļošanas dienu, tāpēc bija jāizmanto izdevība pabraukāties ar visādiem vairākus tūkstošus vērtiem velo - sākām uzreiz ar pašiem krutākajiem uz vietas esošajiem - Intense - draugs vispār dabūja dīlera personīgo riteni, rāmis - karbons, rati - karbons un pārējās sastāvdaļas arī atsevišķi piemeklētas. Diezgan jauka rotaļlieta, tā, uz 8000 CAD. Nez, tam džekam sirds nedrebēja, kad aizdzinām mežā? Manējais arī bija ar karbona rāmi, bet tas arī viss, lai gan tas viss bija manāmi vieglāks par manējo personīgo Santa Cruz pelēcīti.

Otrs dienas lielākais notikums bija tas, ka mana pakaļa beidzot izbaudīja teleskopisko sēdekli - nezinu, kā es tagad bez tāda dzīvošu, bet tas ir nereāli ērti, ka pie stūres ir vēl viens kloķītis, kuru nospiežot sēdekli vari pacelt un nolaist un nav vairs jāstājas, jākāpj nost, jāregulē, tad atkal jārāpjas atpakaļ un pēc brīža viss no gala.

Un trešais laikam bija tas, ka uz testa velo visiem bremzes bija standarta konfigurācijā - priekšējās - kreisajā, pakaļējās - labajā (man ir otrādi) pusē un tad vienā vietā es nejauši par stipru tās bremzes nospiedu un apdauzīju savu venēras pauguru un ir pilnīgi skaidrs, ka bērnu man nevarēs būt (māmiņdienas joks).

Trases kā tādas - meh - tik daudz pret kalnu jāmin un nogāzes beidzas pārāk ātri, takas vietām bija diezgan foršas, ar visādiem sakņu ķerubiem, tuvu takas malai augošiem kokiem, kas tā vien mēģina aiz kāda stūres raga aizķert, apkārt šaudās čimpanki. Bet vispār, laikam vecums - man tomēr labāk patīk ar pacēlāju uzbraukt kalnā un tad tikai lejā, sirdij un kājām trīcot. Arī grūti, bet kaut kā daudz jautrāk nekā mīt līdz spēku izsīkumam pret kalnu.

Vēl šodien visu dienu ierēcām par savu nomas auto - kaut arī pasūtīts bija kaut kas lēts un necils, lētais un necilais bija tik pieprasīts, ka uz mūsu ierašanos tas bija izbeidzies un tikām pie negaidīta apgreida uz Chrysler 300C. Divus velo un divus raspizģajus tajā ievietot ir diezgan ērti. Bet kopumā - tāds masīvs sūds vien ir, lai gan pirms padsmit gadiem ļoti patika.

4/27/14 11:23 pm

Diemžēl šodien man nācās ievilkt ķeksīti ailē "pirmo reizi dzīvē ieraudzīju čūsku brīvā dabā". Toties draugs paspēja iemūžināt kraso noskaņojuma maiņu - foto pirms un pēc čūskas pamanīšanas. Papildus jums jāskatās arī kā tas, kā es tizlojos ar riteni pa Hilton Falls meža takām un tiltiņiem.

Viss ir te )

2/15/14 02:59 pm

Izrādās, ka Kensingtonas tirgus Toronto ir viena varen krāšņa vieta.

Paskat )

2/2/14 10:04 pm

Šovakar man uznāca rakstāmais, tādēļ šeku - reku pirmā daļa no sērijas "Seši kūrorti divpadsmit dienās".

Pirmie trīs )

1/27/14 03:03 pm - Country roads take me home

Road 22, Alberta )

1/20/14 08:10 pm

Aizvakarnakt, pa ceļam uz Panorama kūrortu, redzēju mazliet lielākus brāļus par vāverēm un burundukiem, no kuriem viens bija izlīdis pašā ceļa vidū. Bija pārāk tumšs, lai šos pārsteiguma mirkļus iemūžinātu, bet šorīt paveicās - divreiz.

Zvēruļi )
Tags:

1/10/14 07:06 pm

Vakara pastaigā pa rajonu nespēju atturēties neradīt sūdīgas bildes ar telefonu.

Rajons un gaismiņas )

12/7/13 09:21 pm

Dienaskārtībā tika iekļauts Sv. Lorensa tirgus. Sestdienās darbojas arī zemnieku tirgus, kam atvēlēta atsevišķa ēka, izmēros apmēram puse no Centrāltirgus paviljona. Pārsvarā dažādi dārzeņi, šādas-tādas gaļas, piena produkti, medus. No gaļām interesantākā likās bifeļa gaļa - to gan nepirku, jo, kā zināms, cept un šmorēt nav mans dzīves aicinājums (jāatrod tā burgernīca, kur dod bifeļa gaļas burgerus, jo jāpagaršo ir), bet aļņa gaļas desiņām gan garām paiet nevarēju. Nopirku paciņu ar cigārdesiņām un vienu tādu palielāku, ko notiesāt uz vietas - bija laba, ar tādu interesantu speķīgu piegaršu. Lorensa tirgus bija diezgan labs, lai gan Eiropas tirgi, ieskaitot Rīgas Centrālo man tomēr patīk labāk.
Te ir dažas bildes no tirgus manā ceļojumu lapā: https://www.facebook.com/GoSeeDoEnjoy

12/3/13 06:23 pm

Spirta rūpnīcas rajons )

12/3/13 11:14 am

Šodien ir superīgi saulaina diena - braukšu pēc pāris stundām iečekot Toronto Ziemassvētku tirgu Spirta rūpnīcas rajonā (Distillery district).
Nedēļas nogalē, ja būs tik pat foršs laiks, iečekošu šos:
http://www.stlawrencemarket.com/
http://www.kensington-market.ca/Default.asp?id=home&l=1

12/1/13 09:14 pm

Pēcpusdienā biju pastaigā pa rajonu un ieraudzīju vienu portugāļu restorānu. Iekšu sajūta teica priekšā, ka šis varētu būt labs - nākot atpakaļ restorāns bija gandrīz pilns (paldies, iekšas) un arī izlasot atsauksmes internātā rādās, ka iecienīto rajona ēstūžu saimei pievienosies arī šis. Vēl jāapmeklē viens itāļu restorāns, kur katru dienu, izņemot pirmdienu, ir stāvgrūdām pilns, bet to tad, kad bezrūpīgais bezrūpis atradīs darbu.
Vēl es ieraudzīju superīgu bērnu grāmatu veikalu, kurā mans draugs kādas septiņas reizes man pajautāja "mēs jau ejam?", bet pirms tam es viņu paspēju ievilkt arī vienā leļļu māju veikalā (jā, viņš mani ļoti mīl, acīmredzot, ja jau ļāvās tur ievilkties (es izmantoju sēras nopūtas un acis lielas un bēdīgas, lai panāktu savu (un citreiz arī "nekad neko nevar" frāzi)). Tagad man būs jāizdomā kaut kas cits, jo viņš cītīgi lasa manus skribelējums.
Lūk, un tajā leļļu mājiņu bodē, kā tik tur nebija! Krutāki porcelāna podi nekā, iespējams, Lemberga mājās (bet gan jau pat Lembim tādu nav). Cenas arī tādas - kā kārtējam dārgajam hobijam. Tur varēja dabūt visu, sākot jau ar mājiņu, par kuru Latvijā var nopirkt īstu lauku māju (remontējamu vai arī normālu, ja tā atrodas kaut kādos Mazpisānos, kur nav pat Maxima) un beidzot ar maziem apdares ķieģelīšiem, ar kuru vari apdarināt savu MDF vai krutāka materiāla hibiru. Tapetes, tepiķi, hrustāla lustras, elektrības ķēdes, lai tās lustras arī spoži degtu, visādu mākslenieku radītas leļļu un lopu figūras, utt., utjpr. Mājas var pasūtīt gan saliktas (dārgāk), gan izjauktā formā, kuras pats vari likt kopā, krāsot, iekārtot.
Lūdzu, te ir viss tas vājprāts: http://www.thelittledollhousecompany.com/dollhouses-miniatures-furniture-kits/dollhouses-and-doll-house-kits-1/

P.S. Atcerējos, kad bijām mazas, tad ar māsu taisījām leļļu māju no banānkastes, kurā salīmējām kartonu tā, lai sanāktu 4 istabas un jāsaka, ka prieks bija diezgan liels spēlēties arī ar tādu.

11/23/13 05:02 pm

Šodien aizgāju apskatīt Bata kurpju muzeju. Jāsaka, ka nemaz tik briesmīgi daudz kurpju tur nav, tomēr kādu pusotru stundu novazājos. Visinteresantākā man likās indiāņu mokasīnu kolekcija, kurai veltīts atsevišķs stāvs/zāle.

Čaklo rokdarbnieku veikums )

11/21/13 09:30 pm - Pērc&tērē

Nav iespējams nepamanīt arī to, cik ļoti kapitālisms ir iesūcies katrā kvadrātcentimetrā. Aicinājums pirkt un atdot dolārus par skaistām, spožām mantām, ir ik uz soļa. Veikals pie veikala, ne adatas dūriena, kas tas ir? (Yonge street) Veikalos ap tevi kā iztraucēts sirseņu pūznis spieto daudzie veikala darbinieki, kuri vienmēr būs smaidīgi un laipni un jautās, kā tev iet un prasīs, vai esi atradis pareizo izmēru. Tomēr visā šajā mākslīgajā draudzībā un priecīgajā noskaņojumā ir jaušama arī spriedze - visi grib kaut ko pārdot, dabūt kādu dolāru vairāk pie algas, bet, iespējams, tik brīnišķi spoži vairs neiet, jo konkurence ir milzīga un varbūt cilvēki ar naudu apkārt svaidās mazliet mazāk nekā (kaut kad, kad zāle bija zaļāka un resursu vairāk). Daudzviet veikalos pakaramie vai lūzt no drēbēm un tas rada tādu lētuma un viegla pabēdīguma iespaidu.
Svētdien biju noskatīties Santaklausa parādi, kuras sākumā soļoja klaunu ordas - daudziem plecā bija uzkārtas somas ar tedijlāčiem, kurus dalīja pa labi un pa kreisi (aiz klauniem brauca traktors ar piekabi, kurā bija samesta milzu kaudze ar melnajiem miskastmaisiem ar papildkrājumiem) satupušajiem bērniem un tu redzi, ka tas bērns to lāci paņem un pēc sekundes zaudē par to jebkādu interesi un atdod to spēļmantu mammai, jo tagad vajag dabūt ledeni (kuras pēc parādes tādas pusnograuztas mētājās apkārt) un vēl pēc tam - tādu plastmasas klabekli, ko veido trīs plastmasas plaukstas un par kurām interese zūd ne mazākā ātrumā kā par spēļu lāci. Tāpat arī bērnu spiedzieni saucot konkrētā brenda vārdu, kad ar to rotāta platforma slīdēja garām.
Šovakar, kad biju izgājusi ārā pēc vakariņām, pa ceļam pamanīju trīs sīkos, visus tādus enerģiskus, kuri spērās iekšā pa durvīm kaut kādā sporta apģērbu veikalā, pirms tam kaut ko iebļaujoties pie veikala skatloga, ohh, tas taču ir TAS pulkstenis (vai kas nu tur).
Vēl viena epizode veikalā. Dārzeņu nodaļā lieku maisiņā sīpolus, bet viens izkrīt no rokām un aizripo pa zemi. Viens džeks paceļ un es esmu pienākusi viņam klāt ar savu kuļķeni rādot, lai met šo iekšā. Viņa acis izbrīnā iepletās: "Kā, tu taisies to sīpolu pirkt?" Kad atbildēju apstiprinoši, viņš paskatījās manī kā trakajā. It kā tam sīpolam sazin kas varētu piemesties, ja tas ir drusku pa grīdu pavāļājies.
Pirmā lieta, ko darbs piešķīra draugam - aifons. Vai nav smieklīgi.
Kas vēl? Ītona tirdzniecības centrs ir minēts Toronto ceļveža sadaļā Top Attractions.
Ak, kapitālism, tad tāds tu esi?
Tags:

11/16/13 10:19 am - Mucā audzis, pa spundi barots

Es saprotu, ka par kapitālistiskām izklaidēm vien rakstu, bet turiet savus zirgus, rīt būs arī kaut kas par kultūru (Santaklausa parāde (dēmoniski smiekli)).
Respektīvi, vakar mēs gājām iečekot vienu no kārtējiem restorāniem mūsu blokā (Amsterdamā, kur dzīvojām, tur bija tikai pāris ēstuves un tās pašas tirdzniecības centrā, bet līdz centram braukt parasti bija slinkums, tāpēc tagad esam kā no ķēdes norāvušies).
Tātad, japāņu izakaja Fin. Vieta mājīga - ienākot pa durvīm, japāņu pavāri kaut ko uzgavilē (un arī prom ejot) - un tā katram klientam. Virtuve ir integrēta vispārējā vidē un forši skatīties kā tur tie džeki šaudās ar pannām apkārt. Pasūtīju glāzi sake, jo nosaukums bija Demon slayer. Jāteic, ka būtu jāizdzer kāda muca, lai tos savus dēmonus noslīcinātu, jo neko īpaši skarbāks šis sake par citiem dzertajiem nelikās. Bet pats smieklīgākais bija tas, ka pēc vakariņām (katram pa dižgarnelei un pusei no pannas ar apčurkstinātām zivīm, sēnēm un drāzeņiem) par kurām sapiķojām 50 bakšus, iegājām pāris mājas tālāk esošajā burgernīcā (ar kuponu, protams, domājāt, ka žīdu daba mūs ir pametusi?) un par 5 bakšiem beidzot dabūjām vakariņas.
Un tad nu šodien es atveru vikipēdiju, ierakstu "izakaya". Pirms gājām, man likās, ka izakaya ir ģimenes stūrēts bizniss, jo pirms mēneša lasīju plašu rakstu vienā ceļojumu žurnālā par Japānu un tas vārds tur arī figurēja. Savukārt vikipēdija saka, ka izakaya ir vietne, kur cilvēki iet dzert un papildus dabū arī kaut ko uzkost.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies (no savām stulbajām kļūdām)!
Nākamais listē - brazīļu restorāns sestdienā (bet ne šajā, jo man beidzot ir jāiekur ģimenes pavards un jāpagatavo kaut kas vairāk par ceptu olu) - all meat you can eat - tas ir - aizej tur, nezin kur un tad tur tie pavāri tik griež un cep un šmorē un dod visādus gaļas gabalus pagaršot. Izklausās pēc labas vietas.

11/14/13 09:18 pm

Un! Es gribēju uzrakstīt par vienu skaistu epizodi Kanādas valsts iestādē. Lai kļūtu par pilntiesīgu grēcinieku, man ir nepieciešams SIN (social insurance number). Aizvelkos uz attiecīgu iestādi - vispirms pieeju pie reģistratūras galdiņa, kur man palūdz pasi un darba vīzu un uzdod pāris small-talk jautājumus un uz manu atbildi, ka esmu tikko kā svaigi ieradusies, ierēdne pasmaida un saka, o jē, pirmo reizi Kanādā, cik aizraujoši! Turklāt biju trāpījusi ideālā laikā un savu SIN dabūju 10 minūšu laikā kopš ienākšanas pa durvīm.
Nav jau tā, ka visi te ir baigi mīļi un pūkaini, taču to ierobežo ar dažādiem uzrakstiem, piemēram, autobusā rakstīts, ka nedrīkst izgāzt savu sūdīgo raksturu uz vadītāju, ja vien nav žēl 2K (vai pat 5K) un ir vienalga, ka būs nesmuks ieraksts dienasgrāmatā sadaļā "uzvedība".
Tags:

11/14/13 06:17 pm

Esmu ievākusies 16. stāvā, no balkona lejā bail skatīties. Pa logu var redzēt daudzstāvenes, debesskrāpjus un Ontario ezeru arīdzan, it īpaši saulainās dienās. Laižu apritē savu rezumē, jo dzīvojam pavisam blakus Yonge street un Yonge street ir viena no garākajām pasaulē un uz tās ir gandrīz vai tikai veikali un restorāni.
Riktīgi nostaigājos - meklēju foršos pārtikas veikalus, jo pie mājas esošais lielveikals ir Maxima stilā, kas galīgi nav košerīgi. Toties atradu divus baigi foršos drāzeņu veikalus, kur šķībīši pie teikšanas un letes, bet vienīgā skāde ir tā, ka nav neviena normāla gaļas skārņa, ir tikai divi eko-šmeko ar brīvo vistu olām, ciskām un cūku pakaļām un liellopu muguras gabaliem (vai latviešu valodā jau ir izgudroti nosaukumi tiem visiem krutajiem gaļas gabaliem (nu tur no pleca, no muguras vidus, no dibena), ko?) par attiecīgām cenām. Protams, spriņģojoši teliņi zaļās ganībās bez hormonu špricēm liekas forša izvēle, bet pagaidām krupīts dušī (varbūt tad, kad darbu atradīšu, atlaidīs).
Kas man te liekas jocīgi - nekur nevaru atrast dušas švammi - ir tikai tādi riebīga materiāla pušķveidīgie sūkļi ar striķi. Visbeidzot nopirku kaut kādu eko-šmeko no jūras izzvejoto sūkli, tad jau redzēs, cik ilgi tas vilks pirms sašķīdīs gabalos un aizdambēs vannu. Otra jocīgā lieta - acu kosmētikas noņemšanai paredzētie kokvilnas sūdi (nu tie, baltie, apaļie), kas LV maksā 80 sančus par 100 gab šeit, lētākais, ko esmu redzējusi, maksā 2 Ls.
Ļauži joprojām liekas laipni. Kad šodien gāju izvēlēties savu Kanādas numuru, klientu apkalpošanas džeks visu lieliski izskaidroja, koķetēja, ka parasti esot grumpy un nevienam šitā pretī nenākot, bet ja kaut kas, lai ejot pie viņa, viņš visu nokārtošot. Protams, ka man patīk šāda pozitīvā salmu kulšana, līdz ar to varbūt nebūšu tik dusmīga, kad atklāšu, kas bija piedāvājuma āķis. Bet, mobilie sakari un internāts šeit ir dārgi - Latvijā, principā, visi sakari un internets ir gandrīz par pusvelti. Bet nu skaidrs jau kāpēc - es zinu, cik maksā operatoriem domātās iekārtas tīkla izveidei un Kanādā nepieciešamo torņu, kabeļu, hujabeļu, antenu un iekārtu skaits ir nesalīdzināmi lielāks nekā mūsu skaistās formas mini-zemei.
Bet vispār, no attāluma Latvijas plusi ir daudz labāk manāmi, bet, diemžēl, dažu mīnusu smagums ir pārāk liels, vismaz pagaidām.
Tags:

11/11/13 09:48 pm

Lāci neredzēju, jo paliku mašīnā ar visu savu zvaniņu. Jo mežā nebija interneta, lai izlasītu, ka lāci var redzēt, lielākoties, tikai uz tā plakāta, bet dzīvē - tikai kaut kādos mistiskos īpašos apstākļos. Toties redzēju daudz lāču-drošas miskastes. Tieši tas mani laikam iedzina vislielākajā panikā, jo to miskašu (nevis miskastu) bija tik daudz!
Vēl šodien bija pirmā sniega redzēšanas diena!
Kā arī - šodien kanādiešiem ir viņu Lāčplēšu atceres diena, ļauži iet gājienos, dzied, pūš taurēs, liek skuju vainagus tiem, kuri pa skuju takām aizgājuši, bet kas tev, skuju, mieru dos, joprojām kaut kur plēšas un šaujas, vēl melnais bruņinieks mierā neliekas.
Tags:

11/11/13 09:38 am

Moteļi - kā filmās - mazliet pluskaini, ar omīšu lampām, skapjiem, gultu pārsegiem un krēsliem.
Šobrīd esam kaut kādā Cepeškrāsns skaņā (nu gandrīz - Owen sound), ne gluži Mazpisāni, bet arī ne Krāslava, un te mēs trāpījām uz izcili negaršīgu bistro vakarā, taču labā ziņa - vismaz vīnu nebija sapurgājuši.
Toties pats krutākais, ko pamanījām riņķojot pa rajonu, bija bingo zāle. Basketbola zāles lieluma telpa ar galdiem, pie kuriem sēž tikai veci cilvēki (mēs gribējām uzspēlēt, bet bija kauns iet tur iekšā ar savu jaunību, tāpēc tikai kautri nofočējām caur logu) un ar lieliem, krāsainiem flōmīšiem atzīmē nosauktos ciparus pēc iespējas vairāk kartītēs. OMG, tās vietas nav izgudrotas filmu vajadzībām, tās eksistē!
Tagad jātaisās ceļā uz kaut kādu tur lāču teritoriju - Bruce Peninsula National Park un es vēl neesmu izdomājusi, kāpšu ārā no auto vai nē. Man pat ir tas zvaniņš, ko dzindzināt, lai lācis zina, ka pusdienas nāk, bet nav tā speciālā uzpūšamā (lāčiem domāta piparu gāze), lai maltīte tāda ugunīgāka. Turklāt, tagad laikam viņi taisās iet gulēt un moš viņi ir īgni un negrib griezt ceļu.

Bingo! )
Tags:
Powered by Sviesta Ciba