Moteļi - kā filmās - mazliet pluskaini, ar omīšu lampām, skapjiem, gultu pārsegiem un krēsliem.
Šobrīd esam kaut kādā Cepeškrāsns skaņā (nu gandrīz - Owen sound), ne gluži Mazpisāni, bet arī ne Krāslava, un te mēs trāpījām uz izcili negaršīgu bistro vakarā, taču labā ziņa - vismaz vīnu nebija sapurgājuši.
Toties pats krutākais, ko pamanījām riņķojot pa rajonu, bija bingo zāle. Basketbola zāles lieluma telpa ar galdiem, pie kuriem sēž tikai veci cilvēki (mēs gribējām uzspēlēt, bet bija kauns iet tur iekšā ar savu jaunību, tāpēc tikai kautri nofočējām caur logu) un ar lieliem, krāsainiem flōmīšiem atzīmē nosauktos ciparus pēc iespējas vairāk kartītēs. OMG, tās vietas nav izgudrotas filmu vajadzībām, tās eksistē!
Tagad jātaisās ceļā uz kaut kādu tur lāču teritoriju - Bruce Peninsula National Park un es vēl neesmu izdomājusi, kāpšu ārā no auto vai nē. Man pat ir tas zvaniņš, ko dzindzināt, lai lācis zina, ka pusdienas nāk, bet nav tā speciālā uzpūšamā (lāčiem domāta piparu gāze), lai maltīte tāda ugunīgāka. Turklāt, tagad laikam viņi taisās iet gulēt un moš viņi ir īgni un negrib griezt ceļu.