Pērc&tērē
Nav iespējams nepamanīt arī to, cik ļoti kapitālisms ir iesūcies katrā kvadrātcentimetrā. Aicinājums pirkt un atdot dolārus par skaistām, spožām mantām, ir ik uz soļa. Veikals pie veikala, ne adatas dūriena, kas tas ir? (Yonge street) Veikalos ap tevi kā iztraucēts sirseņu pūznis spieto daudzie veikala darbinieki, kuri vienmēr būs smaidīgi un laipni un jautās, kā tev iet un prasīs, vai esi atradis pareizo izmēru. Tomēr visā šajā mākslīgajā draudzībā un priecīgajā noskaņojumā ir jaušama arī spriedze - visi grib kaut ko pārdot, dabūt kādu dolāru vairāk pie algas, bet, iespējams, tik brīnišķi spoži vairs neiet, jo konkurence ir milzīga un varbūt cilvēki ar naudu apkārt svaidās mazliet mazāk nekā (kaut kad, kad zāle bija zaļāka un resursu vairāk). Daudzviet veikalos pakaramie vai lūzt no drēbēm un tas rada tādu lētuma un viegla pabēdīguma iespaidu.
Svētdien biju noskatīties Santaklausa parādi, kuras sākumā soļoja klaunu ordas - daudziem plecā bija uzkārtas somas ar tedijlāčiem, kurus dalīja pa labi un pa kreisi (aiz klauniem brauca traktors ar piekabi, kurā bija samesta milzu kaudze ar melnajiem miskastmaisiem ar papildkrājumiem) satupušajiem bērniem un tu redzi, ka tas bērns to lāci paņem un pēc sekundes zaudē par to jebkādu interesi un atdod to spēļmantu mammai, jo tagad vajag dabūt ledeni (kuras pēc parādes tādas pusnograuztas mētājās apkārt) un vēl pēc tam - tādu plastmasas klabekli, ko veido trīs plastmasas plaukstas un par kurām interese zūd ne mazākā ātrumā kā par spēļu lāci. Tāpat arī bērnu spiedzieni saucot konkrētā brenda vārdu, kad ar to rotāta platforma slīdēja garām.
Šovakar, kad biju izgājusi ārā pēc vakariņām, pa ceļam pamanīju trīs sīkos, visus tādus enerģiskus, kuri spērās iekšā pa durvīm kaut kādā sporta apģērbu veikalā, pirms tam kaut ko iebļaujoties pie veikala skatloga, ohh, tas taču ir TAS pulkstenis (vai kas nu tur).
Vēl viena epizode veikalā. Dārzeņu nodaļā lieku maisiņā sīpolus, bet viens izkrīt no rokām un aizripo pa zemi. Viens džeks paceļ un es esmu pienākusi viņam klāt ar savu kuļķeni rādot, lai met šo iekšā. Viņa acis izbrīnā iepletās: "Kā, tu taisies to sīpolu pirkt?" Kad atbildēju apstiprinoši, viņš paskatījās manī kā trakajā. It kā tam sīpolam sazin kas varētu piemesties, ja tas ir drusku pa grīdu pavāļājies.
Pirmā lieta, ko darbs piešķīra draugam - aifons. Vai nav smieklīgi.
Kas vēl? Ītona tirdzniecības centrs ir minēts Toronto ceļveža sadaļā Top Attractions.
Ak, kapitālism, tad tāds tu esi?