tas ir absurds
Recent Entries
5/25/15 09:55 pm - Otrais Karaliskā Ontario muzeja apmeklējums
Galvenais gājiena mērķis bija apskatīt mēneša sākumā izstādīto tērpu un aksesuāru ekspozīciju Viva Mexico!Taču Karaliskais Ontario muzejs ir tik liels, ka šoreiz atklāju vēl pāris zāles, kuras iepriekšējā 4 stundu apmeklējumā biju palaidusi garām, bet par tām - nākamajā ierakstā.
Tātad, Viva Mexico!
- kaut būtu bijis vairāk to tērpu un aksesuāru, jo viss tik kruts un krāsains, un košs!
- ekspozīciju papildina arī dažādi video gan uz ekrāniem, gan planšetēm, kas piestatītas blakus konkrētam objektam.
Pārsvarā visi video rāda vecus tantukus un onkas, jo jaunie ar kaut ko tik milzīgi lielu pacietību prasošu tā īpaši vairs nenodarbojas.
Piemēram, vienā stāstā rāda vecu kundzi, kura tup mājas pagalmā koka pavēnī uz pīteņa, pie koka zara piesiets aužamā meta gals, savukārt otrs gals piesiets ādas jostai, kuru apmet ap dibenu un tad viss tas mets nostiepjas un var sākties aušana un šīm improvizētajām stellēm, no kurām tur ir saiva, vairāki sprunguļi un tad vēl tas lineālam līdzīgais rīks, ar kuru piesit to diegu pie noaustā gabala. Šādi: https://www.travelblog.org/Photos/406317
Man patika arī tas onka, kura skaistās šalles ir muzeja ekspozīcijā - tāds labsirdīgs un lādzīgs pēc skata, salmu cepuri galvā, bet tā viņa māja - nabadzīga, kas vēl būtu OK, bet pa stūriem, gar sienām visādi hlami sakrauti pēc striktiem haosa principiem.
Tad viens rullītis bija par to, kā iegūst dabiskās krāsas - no margrietiņām, no sūnām, indigo zilais no kaut kādām ogām, kuras (aizmirsu cik dienas) slapjumā marinē, līdz tās pārvēršas pastā, ar kuru pēc tam krāsot vilnu; kā arī - izmanto kādas īpašas kukaiņu sugas mātītes, no kurām iegūst sarkano un, sajaucot ar kādām citām dabiskām vielām - spilgti violetu un kādu nu tur vēl.
Un, vispēdīgais rullītis bija par dzijas krāsošanu, šķeterēšanu un aušanu rūpnieciskākos apjomos, lai gan viss darbs tāpat primitīvs un manuāls, tikai šiem bija arī stelles, apmēram tādas, kuras redzamas Līvānu muzejā.
( Bildes )
2/2/15 10:46 am
Vakardien nospēlējos galda tenisu, jo komjunitī centrs ir ieviesis vēl vienu papildus galdu, līdz ar to gandrīz nemaz nevajadzēja tupēt malā un gaidīt savu kārtu, bet spēlēt pusotru stundu neatejot no tīkla.Spēlēju ar vienu kundzi gados, jo neviens cits ar viņu nespēlēja (tā kā viņa sūdīgi spēlē) - lielākoties laiku pavadīju palīdzot viņai mācīties kā atsist ar vēzienu no labās uz kreiso. Un kad man palika pavisam garlaicīgi, tad iemočīju arī pa kādam asajam sitienam, lai viņai jāskrien pakaļ bumbiņai. Jo dzīve nav nekāds rožu dārzs, vai zini!
Forši, ka viņiem šeit ir tie community centres - bieži redzu penšus, kuri nāk gan uz pingpongu, gan baseinu, gan ģitāru spēlēt un ko neko. Prieks, ka šiem arī kāda izklaide - bez maksas vai par nelielu samaksu (vienā centrā par pinponga nodarbību jāmaksā 3.5 dolāri, savukārt citā - vispār nekas).
1/29/15 09:43 pm
Šovakar bridu pa mirdzošu sniegu kādu pusstundu, lai beidzot ieēstu tonkotsu ramen.
1/28/15 07:15 am
Iečekoju korejiešu ēstuvi (jo ramen zupas otrdienās ir ciet). Tāpat kā tajā, kuru apmeklēju pagājušajā nedēļā, arī šajā gar sienām izlīmētas ēdienkartes lapas hieroglifos bez angliskā atšifrējuma. Goda vietā pie sienas piekārta plastmasa uz kuras uzdrukāta kritika par šo restorānu no kādas Toronto avīzes. Kritika nav glaimojoša. Tajā bija minēts arī tas, ka iestādē neviens nerubī angliski (tas nebija īpaši mainījies).Tā kā pulkstenis bija apmēram trīs, tad īpaši daudz launagotāju nebija izņemot trīs gangnam style jauniešus no kuriem viens džeks bija tērpies melnā pieguļošā treniņtērpā (bikses beidzās kaut kur virs potītēm) ar zelta krāsas rakstiem un tāda paša stila kedām. Meitenei bija mugursoma ar lielām zelta krāsas kniedēm, laikam centās pieskaņoties stilīgajam čomakam.
Vēl beidzot aizgāju uz pingpongu un visu vakaru spēlēju ar vienu krievu onku - uz beigām man likās, ka šis aizies ar sirdi, jo viņam nācās skriet un lekt pakaļ manām sistajām bumbiņām. Ceru, ka ceturtdien parādīsies spēles laukumā. Toties ķīnieši gan tur spēlē kā dievi, ar izklupieniem un izsaucieniem.
1/9/15 11:48 am
Tā kā Toronto notiek nemitīga kultūru svinēšana, apmaiņa, utt., katrs rajons, kurā esam dzīvojuši, atšķiras arī ar savu pārtikas preču piedāvājumu.Piemēram, tagadējā dislokācijas vieta piedāvā šādus paikas areālus:
1) no mājas pa kreisi ir lielā krievžīdu iela, kur gan ir tikai viens kaut cik jēdzīgs pārtikas veikals, kur pārdod "european food", bet, kad ieiet iekšā, visi runā tikai krieviski un kaltētu voblu dabūt nav problēma. Tāpat arī kūpinātas zivis, kūpinātu speķi, izlejamo/sveramo krējumu biezpienu, kefīru, utt. Par to "european food", kas ir tipisks uzraksts arī citās krievu bodēs (papildus ir arī krievu uzraksti), vienmēr ierēcu. Tu ieej tādā veikalā un sajūties atkal kā bērnībā, kad gāji uz veikalu, kura nosaukums bija "Veikals" un kur par pārdevēju varēji kļūt, ja tev bija nelaipnākās kuces daba.
2) no mājām pa labi es dodos daudz biežāk, lai gan jākāto kādas 20 minūtes (jo 3 dolāri par autobusu maksāt, pff! Tas nekas, ka laukā dubaks, man ir snovborda termoveļa un arī sejas aizsargs īpaši svaigam un lauscīgam laikam), toties tur ir mana iecienītā korejiešu kafene, kur es mēdzu par ietaupītajiem 3 dolāriem iedzert vienīgo normālo kafiju, lai atstindzinātu sasalušās asinis dzīslās. Pēc tam, ir varianti: lielveikals, kur vislabākā sadaļa ir world food, kur es parasti atrodu kādu, teiksim, mērces burku un sameklēju recepšu sadaļu uz burkas etiķetes, jo ja recepti iespējams uzrakstīt uz burkas etiķetes, tas nozīmē to, ka spēšu to pagatavot. Vēl mani ļoti fascinē augļu un dārzeņu nodaļa, kur, kārtējo reizi ieraugot kaut ko jocīgu, vienmēr iedomājos, ka mājās jāieguglē, kastastādsparsūdu, tikai uz vecumu atmiņa tāda kājamminamāka palikusi un es parasti aizmirstu, kas man bija jāguglē. Taču šodien es atcerējos, ka man jāiečeko "breadfruit", jo tas izskatās diezgan inčīgs. Vispār, daudz augļu un jocīgo drāzeņu (es nepārrakstījos) ir no Jamaikas. Piemēram, es nezināju, ka marakuja (pasiflora?), kad noloba mizu, izskatās tā, it kā tur būtu iepildīts pilns ar kurkuļiem - tajā stadijā, kad kurkuļi vēl ir tajā caurspīdīgajā burbulītī. Un lai gan man garšo saldējums ar marakujas garšu, tomēr pašu marakuju šī iemesla dēļ ēst nevaru (bērnībā dzīvoju mājā, pie kuras bija vairāki dīķi un kurkuļu tur bija ļoti daudz). Kādu gabalu tālāk ir visādi turku/irāņu veikali. Viens no tiem ir mans iecienītais gaļas nodaļas dēļ, jo papildus gaļas letēm ir arī skatlogs, kurā karājas aitu/kazu? kautķermeņi. Aitu galvas ar rūpīgi nolobītu ādu ir gaļas vitrīnā, tāpat tur vienreiz bija milzu bļoda piekrauta ar aitu/kazu sēkliniekiem un viens onka palūdza iesvērt divus.
6/20/14 11:53 pm
Šīvakara nodarbība bija reāli labā - tikām līdz rāmju krāsošanai, kuru sīči nevarēja vien sagaidīt. Taču pats labākais bija tas, ka vienā brīdī viņi sadomāja taisīt mūzikla paraugstundu un tad pats foršākais puika, Luka, vienkārši nostājās "plāniņa vidū" un sāka dziedāt un dejot kaut kādu tur populāro gabalu no Prince Bel Air (lai vai kas tas arī būtu) un pārējie drīz vien pievienojās, ieskaitot arī Aliju, kura vada šīs nodarbības un kurai es asistēju. Aišibai (tā sauc to vienīgo meiteni bariņā), manuprāt, ir labākā rāmja pamatkrāsa - ļoti skaists lillā tonis, bet tas ir tikai sākums, tur vēl būs arī dzeltenais un rozā un bling-blingi ar.Reāli superīgs projekts - totāli uzlādē un tās divas stundas paskriet vienkārši nemanot. Rīt atkal tusēšu 4 stundas pa riteņdarbnīcu ar melnu muti, jo sestdienas ir saspringtās dienas, kad ir daudz ļaužu, kuri nāk gūzmām vien ar saviem grabadoriem.
Ā, un vēl rēcīgais moments bija tas, ka gāju uz miskastēm un pēkšņi, kas ta tas - jenots uztupies uz viena konteinera malas un blenž ar savu ļauno aci. Nevar saprast, virsū leks vai pats raustās. Vicinu viņam gar degunpriekšu savu miskastmaisu, bet tas neko, turpina vien sēdēt tālāk. Tikai vēlāk, pēc vairākkārtējas biedēšanas, pieklājības pēc, nedaudz pakāpās augšup pa miskastes vāku, bet tīri tā, lai nodemonstrētu savu ķepiņu veiklību, ne jau lai pa īstam laistos lapās.
5/24/14 09:14 pm
Beidzot man ir nedaudz iepatikusies Toronto. Braucu vakarā ar riteni pa mazajām, klusajām ielām - pavasaris pilnā plaukumā, viss smaržo. Arī grils nu ir ieviests, tagad tikai jāsaorganizējas pirmajam piknikam piemājas parkā.5/17/14 07:19 pm
RiteņdarbnīcaŠodien bija mana trešā reize, kad lielāko dienas daļu, 6 h, notusēju pa riteņu darbnīcu un pārsvarā nodarbojos ar viena ziedotā riteņa atgriešanu pie dzīvības. Nomainīju saliekto pakaļējo ratu, nomainīju priekšējam ratam riepu pareizā virzienā, mazliet pielaboju pārslēdzēju, pēc kā visi ātrumi slēdzās pareizi gan augšup, gan lejup, nomainīju veco rata aploka lenti, ieeļļoju troses (lai gan labprātāk būtu nomainījusi & tāpat arī bremžu klučus) un vēl kaut kādus sīkumus un pēc tam mazliet palīdzēju vienai citai komandai, kas atjaunoja vienu vecu riteni, kuru nopirka kāda apmeklētāja, lai būtu ar ko pa pilsētu pārvietoties. Mana kolēģe dienas beigās teica, ka es esot tik pašpietiekama - ikreiz, kad viņa paskatoties, es visu laiku viena pati savā nodabā kaut ko tur daros. Un tā man arī patīk vislabāk, lai gan es bieži prasu padomus, kā ko izdarīt un tad pati arī cenšos to paveikt. Un kad riteņdarbnīcā ierodas mans personīgais tech-guru aka boifrends, tad ir vislabāk, jo viņš no visiem tur esošajiem ir lielākais fiškas rubītājs un man patīk skatīties kā ar katru viņa viedo padomiņu viņa autoritāte ceļas pārējo acīs. Vienīgi viņam reizēm uznāl kaut ko paveikt manā vietā (piemēram, noņemt ratam riepu, ko es pati būtu izdarījusi, bet man tas sanāk ilgāk, jo neesmu tik bieži praktizējusi, plus viņam spēks rokās vairāk), jo viņš nevarot noskatīties kā es citreiz mokos ar savām nepieredzējušām rociņām, abām kreisajām :D
Ā, un vēl mums bieži prasa, vai mēs neesam no Holandes. Laikam Amsterdama ir paspējusi 7 mēnešu laikā atstāt savu zīmogu. Vai arī mēs abi gluži vienkārši esam gari, blondi un skaisti! :D
Eko-šmeko tirgus
Tā kā šodien bija vēss un darbnīcā tik daudzi hipsteri ar saviem ciskadriļļiem neparādījās, varēju apmeklēt arī turpat pāris soļu blakus esošo eko tirdziņu un iepirku visādus smalkumus - šausmīgi garšīgus salātu zaļumus (varbūt tās bija redīsu lapiņas, varbūt kaut kas cits un vēl tur bija klāt kaut kādas ziedlapiņas), aitas sieru (uz etiķetes rakstīts, ka mutton un man slinkums čekot vai tas ir aita vai kāds cits), vītinātu desu un tā. Ļoti daudz visādu interesantu stendu ar visādiem labumiem, savukārt otra tirgus puse ir gatavie ēdieni un dzērieni, vienīgi es tā arī neko nenogaršoju (visvairāk gribējās saldo kartupeļu dounatus), jo man ir ļoti zems pacietības slieksnis, lai izstāvētu tās rindas. Lai gan rindas moš arī nav pie vainas, vienkārši apkalpošana ir personīga, you know, un tad nu tas viss mēdz ievilkties.
Rīt braukšu ievērtēt vienu no tuvākajiem downhill pakalniem, kur ir pacēlājs.
5/13/14 10:27 pm
Uz riteņlabošanas nodarbības beigām savilkās tumši melni mākoņi. Mans padsmitgadīgais biedris izsauca tēti, jo viņš būšot cauri slapjš, kamēr pa tām 15 minūtēm mājās ar ričuku aizbraukšot. Kas tam tētim atliek - jābrauc vien pakaļ savam mazajam cāļītim no cukura. Es - neko, smīnēju bārdā (imaginārajā), jo man nekāds limoserviss pieejams nebija un ar riteni jābrauc 45 minūtes. Un tas brauciens bija lielisKS (lasīt tā, kā to izrunā Kreipāns kad pālī komentē spīdveju)! Puse ceļa ir plata taka cauri mežam un parkam - šajā posmā siltais lietus sitās pret ķiveri, tecēja acīs un drēbes bija cauri slapjas jau pēc dažām minūtēm, bet es tikai sparīgi minu pedāļus, vilku nāsīs plaukstošu lapu, slapjas zemes un trūdu smaržu un izbaudīju mirkli. Kad tiku uz štrāses, nejauši uzsāku sacensības ar autobusu un - pie pēdējā krustojuma (kāda divdesmitpiektā-trīsdesmitā), kur man bija jānogriežas, piebraucām kopā. Sak-sess! Ā, un vēl šodien es redzēju vēl vienu Toronto lopu, pareizāk sakot, rižu, resnu dirsu, kas jau bija tikusi pāri ceļam un pēc google pieejamās Toronto pusmežonīgo zvēru attēlu kolekcijas izsecināju, ka tas bija murkšķis.( Bike Works/Evergreen Brickworks teritorija )
5/7/14 03:44 pm
Tikko nācās kodīt lūpu, lai nesmietos skaļi pa visu pārtikas veikalu. Šis laikam bija kaut kāds penšu laiks un pirms manis rindā bija vecs ebreju pāris (ko es secināju pēc līkajiem deguniem un zeltītajām briļļu kājiņām) un kad kungs sāka krāmēt preces uz slīdlentes, viņa sieva teica, lai šis neizmirst uzrādīt atlaižu kuponu par sieru. Divreiz.Savukārt kvartālu tālāk no manējā ir ebreju skola un tad tur visi staigā savos pingvīnu kostīmos un platmalēs, striķu jostām un matu skruļļiem plīvojot pa ielām. Kad braucu vakar mājās no riteņu labošanas nodarbības, tad caur tās skolas logu redzēju, kā sīkie sit viens otram tās cepures gaisā, pirms ķerties pie talmuda studēšanas.
4/6/14 01:22 pm
Superīga diena - saule spīžo, tāpēc rīta pusē aizlaidu līdz CN tornim - scary shit! Brauciens liftā - visu ceļu augšup vari vērot, kā zeme arvien attālinās, jo liftam vienā pusē ir stikla siena. Skatu tornī aiz stikla gan bija forši - īpaši skaidrās dienās var redzēt afigenna tālu - līdz pat 160 km tālu, t.i., Niagāras ūdenskritumam. Taču pats ekstrēmākais par parastās biļetes cenu (lai gan ekstrēmākais varētu būt Sky walk izklaide, kur tevi piesien striķī un tad palaiž vēl kādu stāvu augstāk pa maliņu pavazāties - interesanti, cik bieži viņiem jāmazgā tie tērpi, kas jāvelk) bija stikla grīda. Man reāli nācās kādās piecas minūtes saņemties, lai beidzot tur uzkāptu. Kad paprasīju vienam džekam mani nofočēt, viņš visu laiku elsa un pūta, jo šim arī bail, bet baigās arī viņš saņēmās un uz tās grīdas uzkāpa :D Bērnie gan - skraida pa to stiklu kā dinozauri pilnīgā pofigā :DRe, kur ir tas Edge walk (SICK!): https://www.youtube.com/watch?v=v5kGJ9zV
( Pāris bildes )
4/3/14 09:07 pm
Ielūkošanās Karaliskajā Ontario muzejā ar manu eklektisko skatījumu( Kādas septiņas )
4/2/14 03:47 pm
Atklāju muzeju sezonu, lai beidzot izmantotu Amsterdamas kolēģu uzdāvināto Toronto City Pass - šodien biju Ontario Zinātnes centrā, kur bija šis un tas interesants, bet visinteresantākais stends bija arts & crafts nodalījums, kur vecāki izmanto savu bērnu esamību, lai paši taisītu visādus sūdiņus no pieejamajiem materiāliem. Pēc tam savus darinājumus var salikt uz podestiem un kamēr es līmēju savu neesošo izdomu kopā, tikmēr kāds tētis bija uztaisījis mājiņu un tad, ar lielu lepnumu, uzlika to uz viena no paliktņiem.Es savējo atkal atstāju uz viena no darbgaldiem cerībā, ka kāds bērns to izmantos, lai izgatavotu kaut ko skaistu.
Nemo Zinātnes muzejs Amsterdamā gan bija foršāks - likās modernāks un mazliet interaktīvāks.
Rīt vilkšos uz Karalisko Ontario muzeju un varbūt arī uzbraukšu CN tornī un paskatīšos uz neglīto Toronto arī no augšas.
4/1/14 09:22 pm
Biju uz pirmo Bike Works brīvprātīgo sanāksmi, kur bija sanākuši kādi 25 brīvprāši un viena no viņiem bija Debora. Debora teica, ka viņa ir aizgājusi priekšlaicīgā pensijā un viņai mājās nav ko darīt, viss ir tik garlaicīgi, dodiet darbu. Viņa uztraucās, ka ja tagad tik miljons ļaužu ir sanākuši, kā tad vispār tiks uz kādu Bike Works maiņu un ja tiks, vai viņai nebūšot jāsēž rokas klēpī salikušai, jo pārējie jau būs sagrābušies visus darbus sev un ja tā notikšot, tas būšot viņas laika tērēšana. Debora man liekas reāli kļovā vecene. Es gan mēģināšu tikt maiņās kopā ar iesirmo Džefu vai iesirmo Džonu, man liekas, ka viņi man visko foršu varētu izstāstīt un iemācīt.Vēl es iemācījos visādas riteņa sastāvdaļas angliski, visādus rear dropouts un spoke nipples, bet jāaiziet vēl uz kādu riteņu rezerves daļu veikalu internetā un jāiemācās pārējos sūdus.
1/10/14 07:06 pm
Vakara pastaigā pa rajonu nespēju atturēties neradīt sūdīgas bildes ar telefonu.( Rajons un gaismiņas )
12/7/13 09:21 pm
Dienaskārtībā tika iekļauts Sv. Lorensa tirgus. Sestdienās darbojas arī zemnieku tirgus, kam atvēlēta atsevišķa ēka, izmēros apmēram puse no Centrāltirgus paviljona. Pārsvarā dažādi dārzeņi, šādas-tādas gaļas, piena produkti, medus. No gaļām interesantākā likās bifeļa gaļa - to gan nepirku, jo, kā zināms, cept un šmorēt nav mans dzīves aicinājums (jāatrod tā burgernīca, kur dod bifeļa gaļas burgerus, jo jāpagaršo ir), bet aļņa gaļas desiņām gan garām paiet nevarēju. Nopirku paciņu ar cigārdesiņām un vienu tādu palielāku, ko notiesāt uz vietas - bija laba, ar tādu interesantu speķīgu piegaršu. Lorensa tirgus bija diezgan labs, lai gan Eiropas tirgi, ieskaitot Rīgas Centrālo man tomēr patīk labāk.Te ir dažas bildes no tirgus manā ceļojumu lapā: https://www.facebook.com/GoSeeDoEnj
12/7/13 07:36 pm - Kamēr Rīgā guļ, tikmēr Toronto...
( Wannabe Gulbju ezers uz slidām )12/3/13 11:14 am
Šodien ir superīgi saulaina diena - braukšu pēc pāris stundām iečekot Toronto Ziemassvētku tirgu Spirta rūpnīcas rajonā (Distillery district).Nedēļas nogalē, ja būs tik pat foršs laiks, iečekošu šos:
http://www.stlawrencemarket.com/
http://www.kensington-market.ca/Def
12/1/13 09:14 pm
Pēcpusdienā biju pastaigā pa rajonu un ieraudzīju vienu portugāļu restorānu. Iekšu sajūta teica priekšā, ka šis varētu būt labs - nākot atpakaļ restorāns bija gandrīz pilns (paldies, iekšas) un arī izlasot atsauksmes internātā rādās, ka iecienīto rajona ēstūžu saimei pievienosies arī šis. Vēl jāapmeklē viens itāļu restorāns, kur katru dienu, izņemot pirmdienu, ir stāvgrūdām pilns, bet to tad, kad bezrūpīgais bezrūpis atradīs darbu.Vēl es ieraudzīju superīgu bērnu grāmatu veikalu, kurā mans draugs kādas septiņas reizes man pajautāja "mēs jau ejam?", bet pirms tam es viņu paspēju ievilkt arī vienā leļļu māju veikalā (jā, viņš mani ļoti mīl, acīmredzot, ja jau ļāvās tur ievilkties (es izmantoju sēras nopūtas un acis lielas un bēdīgas, lai panāktu savu (un citreiz arī "nekad neko nevar" frāzi)). Tagad man būs jāizdomā kaut kas cits, jo viņš cītīgi lasa manus skribelējums.
Lūk, un tajā leļļu mājiņu bodē, kā tik tur nebija! Krutāki porcelāna podi nekā, iespējams, Lemberga mājās (bet gan jau pat Lembim tādu nav). Cenas arī tādas - kā kārtējam dārgajam hobijam. Tur varēja dabūt visu, sākot jau ar mājiņu, par kuru Latvijā var nopirkt īstu lauku māju (remontējamu vai arī normālu, ja tā atrodas kaut kādos Mazpisānos, kur nav pat Maxima) un beidzot ar maziem apdares ķieģelīšiem, ar kuru vari apdarināt savu MDF vai krutāka materiāla hibiru. Tapetes, tepiķi, hrustāla lustras, elektrības ķēdes, lai tās lustras arī spoži degtu, visādu mākslenieku radītas leļļu un lopu figūras, utt., utjpr. Mājas var pasūtīt gan saliktas (dārgāk), gan izjauktā formā, kuras pats vari likt kopā, krāsot, iekārtot.
Lūdzu, te ir viss tas vājprāts: http://www.thelittledollhousecompany.co
P.S. Atcerējos, kad bijām mazas, tad ar māsu taisījām leļļu māju no banānkastes, kurā salīmējām kartonu tā, lai sanāktu 4 istabas un jāsaka, ka prieks bija diezgan liels spēlēties arī ar tādu.
11/29/13 09:24 pm
Man tā patīk Toronto tramvaji! Riktīgi oldskūlīgi un stilīgi (diemžēl, plāno mainīt uz jauniem un moderniem), bet pats foršākais ir gar logu augšējo malu karājošais striķis, kas jāparausta, ja gribas izkāpt nākamajā pieturā. Un, kāpjot ārā, pašam jāstumj durvis (kā krogusa durvis mežonīgajos Rietumos), lai atvērtu.Man kaut kā vispār patīk sabiedriskais transports kā tāds, par spīti tam, ka pīķa stundās, piemēram, metro, ir daudz cilvēki un tam, ka metro patīk arī visādiem spridzinātājiem. Metro man vispār liekas nereāli kruts izgudrojums un sasniegums.
11/24/13 02:02 pm
Mēs esam nelabojami negatavotāji (izņēmums - nešķirojamo atkritumu misene ir pilna ar olu čaumalām un avokado mizām) un apkārt esošo ēstuvju daudzums īpaši nemotivē kaut ko mainīt. Lūk, vakardien pienāca kārta indiešu restorānam (interneta ārēs bija visnotaļ labas atsauksmes). Pēc skata reāli tizls - nemājīga, liela zāle ar plastmasas klinšu ūdenskritumu pretīgās krāsās, nesaskaņotas lampas ar paklāju, paklājs attiecīgi nesaskaņots ar galdautiem, galdauti ar aizkariem, utt. Toties ēdiens gan bija labs (tikai jārēķinās, ka ugunīgās versijas liks vēlreiz par sevi manīt kādas 8-10 stundas vēlāk). Kā bezmaksas uzkodu pasniedz plānus un kraukšķīgus plāceņus, savukārt pamatēdienos var apmaldīties, bet, par laimi, visām tikām, masalām un madrasiem ir arī sīkāks paskaidrojums. Nākamreiz jāņem čurkstošā panna ar tīģergarnelēm. Šoreiz, izņēmuma kārtā, pasūtīju arī desertu - uz biezpienpusi veidotus plācenīšus, kuru pēcgarša man momentā atsauca atmiņā padomjlaiku veļaspulvera smaržu, bet neko, bija ok.Šovakar man ieplānots iet uz īru krodziņu "Unicorn". Apkārtnes pabiem vispār ir diezgan romantiski nosaukumi - Kentas hercogs, Roze un kronis un tad vēl arī šis Vienradzis. Giness joprojām garšo tik pat sūdīgi kā pirmo reizi, kad to pagaršoju, taču vieglie čurūdeņi Aļņa galva un Rejošā vāvere man liekas diezgan labi. Strongbow sidram atkal nav pietiekami daudz E vielu, kas atbild par izteiktāku ābolu garšu, tāpēc par labāku savai gaumei atzīstu (laikam dāņu) Somersby.
Bet pats pats foršākais ir tas, ka vakar, kad nācām mājās, mēs kādu laiciņu spriņģojām kā jau trīsdesmitgadīgiem cilvēkiem pieklājas, jo ir atnācis aukstums. Šodien kaut kādi mīnuss astoņi.
11/23/13 05:02 pm
Šodien aizgāju apskatīt Bata kurpju muzeju. Jāsaka, ka nemaz tik briesmīgi daudz kurpju tur nav, tomēr kādu pusotru stundu novazājos. Visinteresantākā man likās indiāņu mokasīnu kolekcija, kurai veltīts atsevišķs stāvs/zāle.11/16/13 10:19 am - Mucā audzis, pa spundi barots
Es saprotu, ka par kapitālistiskām izklaidēm vien rakstu, bet turiet savus zirgus, rīt būs arī kaut kas par kultūru (Santaklausa parāde (dēmoniski smiekli)).Respektīvi, vakar mēs gājām iečekot vienu no kārtējiem restorāniem mūsu blokā (Amsterdamā, kur dzīvojām, tur bija tikai pāris ēstuves un tās pašas tirdzniecības centrā, bet līdz centram braukt parasti bija slinkums, tāpēc tagad esam kā no ķēdes norāvušies).
Tātad, japāņu izakaja Fin. Vieta mājīga - ienākot pa durvīm, japāņu pavāri kaut ko uzgavilē (un arī prom ejot) - un tā katram klientam. Virtuve ir integrēta vispārējā vidē un forši skatīties kā tur tie džeki šaudās ar pannām apkārt. Pasūtīju glāzi sake, jo nosaukums bija Demon slayer. Jāteic, ka būtu jāizdzer kāda muca, lai tos savus dēmonus noslīcinātu, jo neko īpaši skarbāks šis sake par citiem dzertajiem nelikās. Bet pats smieklīgākais bija tas, ka pēc vakariņām (katram pa dižgarnelei un pusei no pannas ar apčurkstinātām zivīm, sēnēm un drāzeņiem) par kurām sapiķojām 50 bakšus, iegājām pāris mājas tālāk esošajā burgernīcā (ar kuponu, protams, domājāt, ka žīdu daba mūs ir pametusi?) un par 5 bakšiem beidzot dabūjām vakariņas.
Un tad nu šodien es atveru vikipēdiju, ierakstu "izakaya". Pirms gājām, man likās, ka izakaya ir ģimenes stūrēts bizniss, jo pirms mēneša lasīju plašu rakstu vienā ceļojumu žurnālā par Japānu un tas vārds tur arī figurēja. Savukārt vikipēdija saka, ka izakaya ir vietne, kur cilvēki iet dzert un papildus dabū arī kaut ko uzkost.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies (no savām stulbajām kļūdām)!
Nākamais listē - brazīļu restorāns sestdienā (bet ne šajā, jo man beidzot ir jāiekur ģimenes pavards un jāpagatavo kaut kas vairāk par ceptu olu) - all meat you can eat - tas ir - aizej tur, nezin kur un tad tur tie pavāri tik griež un cep un šmorē un dod visādus gaļas gabalus pagaršot. Izklausās pēc labas vietas.
Powered by Sviesta Ciba