tas ir absurds

11/24/13 02:02 pm

Mēs esam nelabojami negatavotāji (izņēmums - nešķirojamo atkritumu misene ir pilna ar olu čaumalām un avokado mizām) un apkārt esošo ēstuvju daudzums īpaši nemotivē kaut ko mainīt. Lūk, vakardien pienāca kārta indiešu restorānam (interneta ārēs bija visnotaļ labas atsauksmes). Pēc skata reāli tizls - nemājīga, liela zāle ar plastmasas klinšu ūdenskritumu pretīgās krāsās, nesaskaņotas lampas ar paklāju, paklājs attiecīgi nesaskaņots ar galdautiem, galdauti ar aizkariem, utt. Toties ēdiens gan bija labs (tikai jārēķinās, ka ugunīgās versijas liks vēlreiz par sevi manīt kādas 8-10 stundas vēlāk). Kā bezmaksas uzkodu pasniedz plānus un kraukšķīgus plāceņus, savukārt pamatēdienos var apmaldīties, bet, par laimi, visām tikām, masalām un madrasiem ir arī sīkāks paskaidrojums. Nākamreiz jāņem čurkstošā panna ar tīģergarnelēm. Šoreiz, izņēmuma kārtā, pasūtīju arī desertu - uz biezpienpusi veidotus plācenīšus, kuru pēcgarša man momentā atsauca atmiņā padomjlaiku veļaspulvera smaržu, bet neko, bija ok.
Šovakar man ieplānots iet uz īru krodziņu "Unicorn". Apkārtnes pabiem vispār ir diezgan romantiski nosaukumi - Kentas hercogs, Roze un kronis un tad vēl arī šis Vienradzis. Giness joprojām garšo tik pat sūdīgi kā pirmo reizi, kad to pagaršoju, taču vieglie čurūdeņi Aļņa galva un Rejošā vāvere man liekas diezgan labi. Strongbow sidram atkal nav pietiekami daudz E vielu, kas atbild par izteiktāku ābolu garšu, tāpēc par labāku savai gaumei atzīstu (laikam dāņu) Somersby.
Bet pats pats foršākais ir tas, ka vakar, kad nācām mājās, mēs kādu laiciņu spriņģojām kā jau trīsdesmitgadīgiem cilvēkiem pieklājas, jo ir atnācis aukstums. Šodien kaut kādi mīnuss astoņi.

• 2 piebildes
• teikt

11/16/13 10:19 am - Mucā audzis, pa spundi barots

Es saprotu, ka par kapitālistiskām izklaidēm vien rakstu, bet turiet savus zirgus, rīt būs arī kaut kas par kultūru (Santaklausa parāde (dēmoniski smiekli)).
Respektīvi, vakar mēs gājām iečekot vienu no kārtējiem restorāniem mūsu blokā (Amsterdamā, kur dzīvojām, tur bija tikai pāris ēstuves un tās pašas tirdzniecības centrā, bet līdz centram braukt parasti bija slinkums, tāpēc tagad esam kā no ķēdes norāvušies).
Tātad, japāņu izakaja Fin. Vieta mājīga - ienākot pa durvīm, japāņu pavāri kaut ko uzgavilē (un arī prom ejot) - un tā katram klientam. Virtuve ir integrēta vispārējā vidē un forši skatīties kā tur tie džeki šaudās ar pannām apkārt. Pasūtīju glāzi sake, jo nosaukums bija Demon slayer. Jāteic, ka būtu jāizdzer kāda muca, lai tos savus dēmonus noslīcinātu, jo neko īpaši skarbāks šis sake par citiem dzertajiem nelikās. Bet pats smieklīgākais bija tas, ka pēc vakariņām (katram pa dižgarnelei un pusei no pannas ar apčurkstinātām zivīm, sēnēm un drāzeņiem) par kurām sapiķojām 50 bakšus, iegājām pāris mājas tālāk esošajā burgernīcā (ar kuponu, protams, domājāt, ka žīdu daba mūs ir pametusi?) un par 5 bakšiem beidzot dabūjām vakariņas.
Un tad nu šodien es atveru vikipēdiju, ierakstu "izakaya". Pirms gājām, man likās, ka izakaya ir ģimenes stūrēts bizniss, jo pirms mēneša lasīju plašu rakstu vienā ceļojumu žurnālā par Japānu un tas vārds tur arī figurēja. Savukārt vikipēdija saka, ka izakaya ir vietne, kur cilvēki iet dzert un papildus dabū arī kaut ko uzkost.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies (no savām stulbajām kļūdām)!
Nākamais listē - brazīļu restorāns sestdienā (bet ne šajā, jo man beidzot ir jāiekur ģimenes pavards un jāpagatavo kaut kas vairāk par ceptu olu) - all meat you can eat - tas ir - aizej tur, nezin kur un tad tur tie pavāri tik griež un cep un šmorē un dod visādus gaļas gabalus pagaršot. Izklausās pēc labas vietas.

• teikt

2/1/13 03:40 pm - Restorāns "Nometne"

Kaut kad janvāra sākumā uz Nometņu ielas, netālu no krustojuma ar Slokas ielu, tika atvērts jauns restorāns "Nometne". Šodien sanāca darīšanas Āgenskalnā un, cilpojot mājās, nolēmu iegriezties.
Iekšā ir visnotaļ mājīgi - koka apdare, augstie griesti, apaļi melni koka galdi - tieši to galdu dēļ man tur gribējās atnākt, jo man tādi patīk. Nosēdos pie viena, atvēru mobilo internātu, izlasīju jaunāko racoon ierakstu, bet neviens ēdienkarti klāt nenes. Izrādās, ka tur ir pašapkalpošanās. Lētākais variants - izvēlēties dienas zupu (1.80Ls) vai arī dārgākais variants - 3.5 Ls, par kuriem tiek piedāvāts otrais, saldais, dzēriens un vienkārši salāti. Uz šķīvja drīkst likt tik, cik vien pietiek vietas. To gan es uzzināju pēc tam. Man jāatzīst, ka mani ļoti kaitina, ja es kaut kur pirmo reizi ierodos un man šādas lietas nepasaka. Un nepasaka arī to, ka pusdienu piedavājam ir pašapkalpošanās. Kāds ar sevi mazāk pārņemts cilvēks to varbūt uzreiz pamanītu, bet es neesmu tāds cilvēks. Restorāna telpā ir tāfele, uz kuras tad arī ir cenas uzrakstītas un piesprausta kaut kāda zaļa A4 lapa. Izrādījās, ka tā ir ēdienkarte ēdieniem, kurus nes klāt, bet to neizlasīju. Vēl viens viņu piedāvājums ir sestdienas un svētdienas brančs par 5.9 Ls, kur arī var ēst visu, kas pieejams, cik vien lien. Diemžēl nezinu, cik laba un plaša ir izvēle.
Principā, man radās iespaids, ka pagaidām vēl viss ir kucināmā slīcēna stadijā. Man nepatika arī tas, ka par pusdienām samaksāju 3.5 Ls, neskatoties uz to, ka saldo nemaz neēdu (t.i., nemaz neuzliku uz paplātes (kas ir pārāk maziņas, starp citu)). To būtu vajadzējis pamanīt. Aprunājos nedaudz arī ar īpašnieci un ieteicu dzērienu izvēlē noteikti iekļaut arī alu, pretējā gadījumā uz turieni manu draugu nebūs iespējams atvilkt. Kā var nebūt alus restorānā Latvijā? Starp citu, par alu runājot, pēc tam, kad reiz bijām aizgājuši uz "Merlin", kas sevi cildina par alus restorānu, bet pie vakariņām restorānā (alus pagrabā gan tā izvēle ir plašāka (pudeļu alos)) nācās dzert kaut kādu Aldari vai Cēsinieku (vēl varēja arī Heineken), mēs savu kāju tur nekad vairs netikām spēruši un arī nespersim, kaut arī vakariņām nebija nekādas vainas.
Kamēr ēdu pusdienas, restorāna saimniece piegāja pie blakusgaldiņa sēdošajiem vīriešiem un jautāja, vai būtu forši, ja restorāns rīkotu vīna degustēšanas vakarus. Pie sevis smējos, jā, kā tad, īstie, kam prasīt. Tādi, tipiskie latvieši. Divi resni kuiļi (iz sērijas "es taču esmu vīrišķis, vīrišķim jāēd daudz kotletes un jābīda lietas") un viens slaids, bet tirliņš (paklausoties runās). Šo restorānu var glābt tikai labs IZLEJAMAIS alus.
Pēc dažām nedēļām došu "Nometnei" vēl vienu iespēju, cerams, ka tad ēdienkartes būs uz galda, ne tikai uz tāfeles (būtu vismaz tā tāfele tuvāk durvju zonai nevis galdiņiem), kā arī būs pieejams normāls alus un personāls būs komunikācijā spējīgāks. Bet tie galdi gan ir forši. Pagaidām gan vēl jāiet uz "Fazendu".
P.S. Un mājas vai pat facebook lapas viņiem arī nav.

• 3 piebildes
• teikt

12/16/12 05:33 pm - Lady Gaga: raw, raw, raw, raw, raw

Pieminot raw food, pirmais, kas man nāk prātā, ir lieliskais, minimāli apceptais gaļas gabals, ko mums pasniedza kādā pilsētā Spānijā un mēs, kā pirmatnējie cilvēki, likām zobus pie reāla darba. Tomēr šodien, netipiski gaļēdajiem, iegriezāmies "Raw garden" uz Skolas ielas. Mani patīkami pārsteidza tas, ka gaidītās selerijas un burkāna vietā, kuri vientulīgi ripinās pa šķīvi, tika pasniegtas gardas, skaistas un košas uzkodas, kokteiļi, zupa, saldumi.
Vieta visnotaļ mājīga - zemes un sūnu toņos ieturēta, logos iekarinātas popsīgās Cherry picking lampiņas un tālakajā restorāna zālē pat notiek svinības (cik jēli! (nevaru atturēties no šī lingvistiskā joka)).
Uz galda tiek noliktas vairākas kartes - kokteiļu, vīna (piedāvājumā arī bērzu sulas vīns), ēdienu. Dzērienu bija grūti izvēlēties, gribējās nogaršot visus - beigās paliku pie zaļumu kokteiļa, kas bija ok, pat neskatoties uz to, ka noteikti ir ļoti veselīgs, bet īpaši vēlos ieteikt smūtiju (kur ir Valsts valodas komisija, kā lai šo maigo strebekli pareizi nosauc?) ar kaņepēm.
Kā uzkodu paņēmām dažādu sēkliņu krekerus ar salsu - ļoti labs, kā pamatēdiens - silta tomātu krēmzupa, kurā peldēja apaļa dzeltenīga bumbiņa, bet es tā arī nesapratu, kas tas tāds bija, jo manas garšas kārpiņas ir diezgan primitīvas un kulinārās zināšanas varētu raksturot tieši tāpat. Nogaršoju arī četrus dažādus saldumus - tie ir pieejami diezgan plašā izvēlē aiz stikla vitrīnas. Man liekas, ka šokomīļiem varētu patikt kakao-piparmētru gardums un vēl riktīgi labā, kas nenormāli augstu kotētos arī zīlīšu barotavā, bija žāvētu augļu-sēkliņu bumbiņa - man, kurai saldumi ne pārāk (ja kādreiz nākat pie manis ar pateicībām, nesiet vītināto desu), šis izstrādājums likās ļoti baudāms.
Taču par šīs reizes izvēles top of the pops kļuva linsēklu-banānu pankūkas ar kaut ko sīrupīgu un lielu sauju sagrieztu augļu gabaliņu. Šīs es noteikti izvēlēšos nākamreiz. Jā, jūs nepārlasījāties, es taisos iet uz svaigēdāju restorānu vēlreiz!

Asu izjūtu cienītājiem varu ieteikt ingvera šotu (alkohola sastāvā nav) - jādzer uzreiz, vienā rāv(raw)ienā. Lielākā kļūda - mazliet pagaršot. Ja tomēr taisaties tā darīt, jau laicīgi palūdziet ūdeni. Savukārt izmetot uzreiz (šota nobeigumā skarbais ingvers tiek pielīdzināts ar maigu eļļas lāsi), iespējams, izdzersiet pat otru.
Uz "Raw garden" es iesaku doties pirms došanās uz "Steiku haosu" (haha, patiesībsakot, bija sātīgi arī bez gaļas) - dārzeņu/augļu/zaļumu/ogu biezkokteiļi ir reāli labie, kā arī -  ēdienos tiek izmantotas garšvielas, kuras varbūt mazāk sastopamas latviešu virtuvē vulgaris, līdz ar to - pārsteigsiet savas garšas kārpiņas. Vienā plauktā pie sienas ir iespējams iegādāties arī dažādus brokastu mikšļus, kā arī visādus interesantus pulverus. Man vislabāk patika tas, par kuru bija minēts, ka kāds kazu gans esot pamanījis, ka tad, kad kazas šo augu (no kura tas saberztais pulveris) kaut kur saēdas/sarijas, tad ganāmpulka noskaņojums kļūst diezgan erotisks. Bet nu tas nebija vienīgais, pārējie bija bez "sex sells" pieskaņas.
Cenas: kokteiļi - 2-3 Ls (atkarībā no tilpuma), pamatēdieni - 3-4 Ls, saldumi - 0.80 Ls gabalā.
Mājas lapa: http://www.rawgarden.lv/

( Dažas svaigas bildes )

• 7 piebildes
• teikt

12/15/12 01:23 pm - Vēl viens vīna bār-restorān-skol-veikals

Uz Antonijas ielas, kas greznota zilām sniegpārsliņu lampām, kas man vienmēr liek iedomāties par Nilu (krievi - zils un zaļš), vietā, kur kādreiz bija Kapteiņa Enriko pulkstenis un varbūt vēl kaut kas, tagad atrodas vīna bārs/restorāns "Vinometr". Tagad, kā izskatās, visādi šitādi vīn-bār-restorān-veikali ir kaut kāda mode, bet jāsaka, ka diezgan forša mode. Atmosfēra ļoti patīkama - atbrīvota, omulīga. Mūs apkalpoja ļoti jauks viesmīlis - tāds, ar kuru var pajokot, smaidīgs un ļoti laipns. Ēdienkartes piedāvājums izklausījās ļoti garšīgs, cenas - padārgas, it īpaši, ja vēl pieskaita arī vīnu un grib ēst ne tikai pamatēdienu, bet arī kādu uzkodu, bet domāju, ka ir to vērts.
Draudzene izvēlējās vistu ar lēcām, savukārt es - bagātīgo zivju zupu - laša filejas gabaliņi, šādi tādi jūras mošķi un tīģergarneles, kuras peldēja garšīgā buljonā ar zaļumiem. Ļoti labi!
Manuprāt, daudz kas ir atkarīgs no apkalpošanas, ja viesmīlis/-e ir smaidīgi un komunikabli, tad arī par konkrēto restorānu izveidosies daudz labāks iespaids nekā tikai tad, ja ēdiens ir bijis garšīgs un "Vinometr" ar apkalpošanu viss bija kārtībā.
Šī man liekas vieta, uz kuru vislabāk iet ar draugiem, draudzenēm - valodas, pateicoties vīnam, raisās labi, kā arī nav tā citviet restorānos esošā pieklusinātība. Vai arī ar savu mīļoto, ar kuru vismaz pirmie 10 randiņi aiz muguras, jo šī nav piemērotakā vieta, kur klusi grimt vienam otra acu skatienos un ik pa laikam cieši saspiest otra plaukstu (domājot par to, kad tad beidzot vakariņas būs galā un varēs iet mājās kniebties).

Šeit ir ēdienkarte un dzērienkarte: http://www.vinometr.lv/restorans

• 3 piebildes
• teikt

5/7/12 10:42 am - Fazenda 2, Nometņu 7

Sestdienas vakarā kopā ar bulgāru ciemiņu aizgājām iečekot ķēdes restorānu "Fazenda" (pagaidām 2 ķēdes posmi, ceru, ka būs vairāk) Āgenskalnā - Nometņu ielā 7. Ļoti mājīgs un mazāk rožains par savu brāli, kas atrodas Baznīcas ielā. Restorāns piedāvā arī āra terasi ar galdiņiem un vecmāmiņu stilā uztamborētiem plediem, kuros ietīties, kad iestājas Latvijas laikapstākļi vulgaris.
Sestdienas vakarā galvenās zāles visi galdiņi bija aizņemti, kontingents - uzvalkota vecākā paaudze, kas atnākusi satikties ar znotu/vedeklu un, protams, dažāda vecuma hipsteri ar hipsterīgiem veļļukiem.
Ēdienkarte & cenas: http://www.fazenda.lv/nometnu-iela/cafe/edienkarte/ Ir arī Valmiermuižas alus - 1,60 Ls par 0,5.
No piedevām iesaku izvēlēties violeto kartupeļu biezeni - krāsas nodrošināšanai biezenim ir pievienotas bietes, garšo labi.
Apkalpošana - ātra un laipna, vienīgi oficiante sajauca vietām manas un drauga izvēlētās piedevas, bet citādi jau bija ok.
Forša vieta, iesaku (neskatoties uz nelielo hipsterīguma piegaršu - vesela A4 lapa atvēlēta pagāniem, tas ir, gribēju teikt, vegāniem*). Blakus galvenajai zālei ir vēl viena, šaurāka, ar augstu galdu un ķebļiem - diezgan piemērota, kur džekiem ietusēt ar alus glāzēm un parunāt par būtisko. Vēl uz šejieni var vest couchsurfing ciemiņus - pēc vakariņām viņus var aizsūtīt paklaiņot pa Āgenskalnu, koka mājas paskatīties.

* Labojums - tomēr veģetāriešiem tikai (cik briesmīgi, vai ne).

• 3 piebildes
• teikt

3/24/12 12:53 pm - Fazenda, Baznīcas 14

Tā kā gribējās kaut ko jaunu, tad izlēmām beidzot apmeklēt uz Baznīcas ielas esošo restorānu "Fazenda", kas iekārtots ļoti pozitīvas un romantiskas franču pāķu vecmāmuļas dzīvokļa stilā. Veclaicīgi galdi, puķainas tapetes un acis ņirbinoši tik pat puķaini aizkari. Bet kaut kādā dīvainā veidā, šis overkills liekas diezgan veiksmīgs, kaut arī galīgi ne manā gaumē. Priekštelpā vitrīna ar visādām kūciņām, kas priecē acis, bet galīgi neuzrunā gastronomiski. Puķu pušķī izkārtotas desas mani gan savaldzinātu, bet pagaidām neviens Rīgas restorāns līdz nekam tādam aizdomājies nav. Par tiem cilvēkiem, kuri nepieder pie tās kategorijas, kuri uzskata, ka šokolāde ir labāka par seksu un kuriem kūciņas nav virtuves top of the pops.
Hipsterīgi vintedžīgi. Katrs galds un krēsli savādāki, mudžeklis. Apmeklētāji - viens ārzemnieku galdiņš, tad kaut kādas parodijas par seska un lielpilsētas četrotnēm, kaut kāds džeku galds un mūsējais - mūžīgo dirsēju galdiņš un pāri visam fonā - fado dziedātājas Marizas disks. Pozitīvais - viņiem bija Valmiermuižas alus, līdz ar to, kamēr gaidījām mīdiju risoto (es) un mīdijas ar rīsu nūdelēm (viņš), varējām iedzert kādu mēriņu un parunāt par būtisko.
Pasūtīto mums atnesa šķīvjos, kuriem bija tik platas malas, ka uz tiem varētu turēt elkoņus. Man patika. Katram no mums šķīvis bija citādā krāsā un arī galdapiederumu komplekts bija tāds, kuru veidoja divas nevajadzīgas ēdamkarotes un man nebija naža. Bet vismaz varēja ēst tikai ar dakšiņu, ko, principā, var izmantot arī siena talkā, jo visiem ēdamrīkiem ir 2m gari kāti.
Mīdiju risoto bija lielisks! Šķīvja padziļinātajā viducī gozējās rīsu un zaļbarības maisījuma tornītis pārliets ar kokosriekstu piena mērci, kurā peldējā 7 mīdijas čaulās. Lucky seven! Kaut arī mana acs bija skeptiska par barības apjomiem, kas likās par maziem tādam augošam organismam kā es, kuram jābrauc ar krosinieku, beigās tomēr viss bija tieši laikā, bez pārslogotības sajūtas gremošanas sistēmā. Mans lieliskais galdabiedrs gan nebija sajūsmā par savējām (turklāt tikai četrām) mīdijām, jo rīsu makaroni, kas viņām sastādīja kompāniju, bija pārāk eļļainā mērcē.
No gastronomiskā viedokļa kopumā viss bija kārtībā, no interjeriskā - gaumes jautājums (pārāk jūtelīgi priekš manis), cenas - atbilstošas (~12,5 Ls par 2 aliem un 2 pamatēdieniem).
Ļoti piemērota vieta draudzeņu pasēdēšanai, lai parunātu par jaunākajām modes tendencēm. Šī arī pilnīgi noteikti ir vieta, kur varētu aiziet pusdienās ar mammu un māsu.

Vasarā noteikti izmēģināšu Fazendu Nometņu ielā.

http://www.fazenda.lv/

• teikt

3/5/12 11:48 am - Pomodoro

Piektdienas vakarā pēc kino seansa Citādās dēles kino (ja šobrīd kaut kas ir modē, tad tas ir citādi citādais, joga un dieviņš, es gan saku, ka tas viss ir huiņa, kas drīz pāries gluži kā rarrrr raksti apģērbā) gribējām aiziet uzēst picu un tā kā "Pomodoro" bija vistuvāk, tad turp arī devāmies. Interjeram īsti uzmanību nepievērsu, jo es nodarbojos ar uzmanības pievēršanu sev, stāstot visu ko saviem foršajiem galdabriežiem, bet no tā, ko pamanīju, varu teikt, ka "Pomodoro" nav līdz galam pārdomāts izskatīgs restorāns, drīzāk pat nedaudz bezgaumīgs, ja bezgaumīgs var būt "nedaudz". Vēl man nepatīk veco, vēsturisko māju smaka - it īpaši jūtama pagrabstāvā, kur ir tualete. Salvešu turētājā salvetes bija sakārtotas Itālijas karoga krāsās, bet saspraustas tik cieši, ka izvilkt var vai nu visas vai nevienu; vienu var izvilkt tikai tad, ja ir 3 rokas, respektīvi, indiešu dieviņš Višnu ir laipni aicināts)).
Tomēr, ja runājam par galveno, tad viņu ceptās picas, kas pasniegtas uz apaļa koka dēlīša (tikko man ienāca prātā, ka koka dēlītis, droši vien, labāk saglabā nažu iegrieztajās krokās visādus baciļus, bet nu ok, skaistums prasa upurus), bija labas. Es izvēlējos jūras velšu picu, kur jūras veltes bija ieķepušas garšīgā izkusušā sierā kā putni avarējušo kuģu izgāztajā naftā.
Cenu līmenis - pieņemams (picas vidēji 5-7 Ls), ja ņem vērā, ka noķēpātos baltos galdautus līdz sniegbaltam līmenim var dabūt tikai dārgais Ariel, ja vien nav akcija.
Iesaku iet pēc kino seansa zinot, ka mājās ledusskapī nekā nav. Kā arī - draudzenes tur var iet ieēst picu un paklačoties pirms dancošanas Space dog-ā, kurš ir turpat aiz stūra. Ļoti ērti.
Adrese: Vecpilsētas 8a.
Mājas lapa: neatradu; ja tāda ir, tad man ir pārāk liels slinkums meklēt (jo google neiedod uzreiz tiešo lapu pēc "pomodoro restorāns").

• 1 piebilde
• teikt

2/27/12 10:14 am - "Aprajods" Siguldā

Piektdien-sestdien sanāca padzīvot zaļi - pēc darba braucu uz Siguldu, uz korporatīvo burziņu, kas sākās ar vakariņām "Aparjoda" restorānā.
Kaut arī man tā pārāk senlaicīgais latviski-ārietiskais stils nepavelk, kopumā jau interjers mājīgs (foršas lampas; ā, un pie bāra letes ir baigi labais plauktiņš, kur atspiest elkoņus). Arī par apkalpošanu piesieties nevarēja. Turklāt - uzkodas biju pasūtījusi jau iepriekš, tā kā gaidot pamatēdienu, neviens necieta un mēs nenonācām līdz jokiem par ķeramo zaķi/cūku un miežu audzēšanu. Uzkodās: nēģi, sieri, gaļas, grauzdiņi. Tikai par alus izvēli gan viņiem ielieku mīnusu - tikai kaut kāds cēsinieks no vietējiem. Viņus izglāba tikai tas, ka bija pieejams tumšais Leffe mazajās pudelēs. Kā var nebūt Valmiermuižas vai Užavas vai Tērvetes - nu kaut vai pudelēs ledusskapī, man tas nav izprotams. It īpaši tāpēc, ka ēdienkartes piedāvājums prasīja, lai arī alus būtu atbilstošā līmenī.
Kaut arī cenas pamatēdieniem ir augstas, tās ir atbilstošas - viss bija garšīgs un īstajā daudzumā. Ja nu vienīgi ar cūkas stilbiņu viņi bija drusku pārcentušies - mans izmēros vislielākais kolēģis (trīsdurvju skapis ar antresolu) tā arī nespēja tikt ar to galā. Ar to galā varētu tikt tikai Ērmanītis no Vella kalpiem. Vēl uzslavas cienīgi ir tas, ka visas 17 personas dabūja tieši to, ko izvēlējās un gandrīz visi izvēlējās kaut ko citu - ņemot vērā to, ka ēdienkarte bija diezgan plaša, tas ir apsveicami, jo mani restorānā diezgan kaitina, ja nav pieejams tas, ko esmu izvēlējusies un ir jādomā backup variants.
Ko ēdu es? Es mielojos ar ceptiem truša šķiņķīšiem un ļoti gardiem oranžiem kāļiem. Grūti pateikt, kas man garšoja labāk, jo kāļi bija tiešām ekselenti.
Vēl es varu ieteikt arī "Aparjoda" pirts/saunas māju (ar lieliem, ērtiem ādas dīvāniem un galdu, kur spēlēt galda spēles) un āra džakuzi - tusiņiem 10-15 cilvēku sastāvā būs pašā laikā. Turklāt ļoti labi ir tas, ka uz saunas māju viņi ļauj ņemt pašiem savu alu un uzkodas neprasot nekādas korķa un cita veida naudas.
Nakšņošana - kādu laiku sanāca arī pagulēt. Man bija twin numurs un es jums pateikšu - labi, ka es neesmu pārāk plata, jo gulta bija tik šaura, ka man gandrīz vai prasījās, lai gar malām varētu uzsliet tās sētiņas, kādas var dabūt boulinga celiņiem. Tomēr viss beidzās labi, pamodos turpat, kur aizmigu, tutanhamona põzā.
Brokastis - tām gan es gribu piesieties - kāpēc nebija olu kulteņa? Es nevaru dzīvot bez olu kulteņa viesu namos. Jo viesu namu/viesnīcu olu kulteņi vienmēr ir baigi garšīgi (man nekad tādu nesanāk pagatavot) un tāpēc man tā vienmēr ir traģēdija, ja šī delikatese nav pieejama :)

Šeit var visu izpētīt sīkāk: http://www.aparjods.lv/lv

"Aparjodu" es ieteiktu mazskaitlīgiem draugu/kolēģu burziņiem. Romantiskai nedēļas nogalei divatā - pilnīgi noteikti nē.

• teikt

2/18/12 09:03 pm - Čarlstons

„Čarlstons” Rīgā dzīvo ilgāk nekā es, bet kaut kā man nekad nav sanācis pa ceļam. Mans priekšnieks vienmēr saka, ka tur ir labākie Cēzara salāti pilsētā. Tomēr pateicoties žīda vilinājumam (kupons par ~ 13 Ls, vakariņas diviem), beidzot tur kopā ar savu otro, tik pat lielisko pusi, iegriezos un jau uzreiz saku, ka tur var droši iegriezties arī tad, kad jāmaksā pilna summa.
Mājīga atmosfēra, klusināta gaisma, sveces, galdiņi ar brūniem galdautiem un auduma salvetēm, flīģelis noskaņai (un praktiskumam, lai būtu aiz kā paslēpt kases aparātu) un Fila Kolinsa hitparādes disks (a ko, es zinu gandrīz visām dziesmām vārdus :)). Smalki, bet brīvi un sarunas raisīt raisījās.
Kad zvanīju, lai rezervētu galdiņu un prasīju, lai tas būtu labā vietā (prom no visu veidu durvīm: ār-, virtuves un tualetes), man atbildēja, ka esmu dabūjusi pēdējo galdiņu un kur nu būs, tur nu būs. Atnākot izrādījās, ka viņiem nemaz nav sliktu galdiņu, izvietojums ir ļoti labs visiem.
Apkalpošana bija ļoti laba un ātra, lai gan pēdējais varētu būt izskaidrojams ar to, ka kupons paredzēja izvēli tikai pamatēdienam (no diviem), līdz ar to viņi varēja viegli paredzēt, cik daudz porcijas gatavot, jo pa telefonu jautāja, vai būs kupons.
Man vēl ļoti patika arī tas, ka restorāna ēdamzālē ik pa laikam ienāca arī pats restorāna īpašnieks Elmārs Tannis, ar vīna glāzi rokā, omulīgs un ainā ļoti iederīgs.
Par pašām vakariņām: 0.5l karafe ar vīnu, svaigi un sulīgi cukini-spageti salāti, superskaists, apbrūnināts jēra gaļas stilbiņš un kartupeļu biezenis ar bazili(s)ku (ak, kā man garšo īsts kartupeļu biezenis!) un saldajā – panna kota. Viss bija ideāli – gaumīgi, gardi un īstajā daudzumā. Valmiermuižas alus viņiem, protams, arī ir. Es domāju, ka arī pārējā ēdienkarte pilnīgi noteikti vilties neliktu. Tāda nojauta.
Viena lieta, kas nāk par labu apmeklētājiem, bet varbūt ne tik ļoti restorānam – pa Blaumaņielu ejot nevar redzēt, kas tai restorānā notiek (ja cilvēki redz, ka restorāns ir pilns, uz turieni ietu biežāk), jo pirmā telpa ir priekštelpa-bārs, savukārt restorāns atrodas dziļāk. Bet tā nav vienīgā telpa, tur ir arī otrais stāvs un grezna banketzāle. Mājas lapā ir vairāk informācijas.
Man liekas, ka šis restorāns ir lieliska vieta randiņiem, bet tikai ne pirmajiem – tā ir domāta tiem randiņiem, kur jūs vedat savu draudzeni, ar kuru esat kopā jau kādu laiku, kura ir forša un kurai foršs liekaties jūs un jums kopā ir baigi labi.

• teikt

1/4/12 04:19 pm - Itāliskie restorāni

Del Popolo, www.delpopolo.lv
Vecrīgā. Interjerā kaut kas pietrūkst, lai būtu mājīguma sajūta. Iespējams, ka no durvīm tālākajā un pagrabstāva zālē būtu foršāk. Vecgada vakarā visi galdiņi bija aizņemti. Pie viena no tiem piesēdas divas ar lelles sejām apveltītas krievu valodā runājošas Latvijas iedzīvotajas, kuras tā arī nenovilka savas pufenes, bet nu katram jau savas utis kažokā, kaut arī auksti nebija. Ēdiens - ēdams, pasta ar tīģernēģeklinņeriem, tas ir, garnelēm, bija garšīga, garneļu skaits - pieklājīgs. Saldajā - suņu sačurāts un sasalis sniegs pēc izskata, bet skābens sorbets ar citronīgu garšu pēc būtības. Man garšoja. Tomēr zīmīgās vakariņās uz turieni nevajag iet, jo nu kaut kā nav tās noskaņas.

Da Sergio, Matīsa iela, pretī ugunsdzēsēju depo
Pagaidām mana personīgā topa līderis - mājīgs interjers, garšīgs ēdienkartes saturs. Picas cep ar malku kurināmā krāsnī. Citi garšotie ēdieni nekad nav likuši vilties, ja nu vienīgi polenta, bet tas vairāk tāpēc, ka bija daudz gaļas un citu garšīgu elementu uz sķīvja, lai polentu tā īsteni novērtētu. Pietrūkst sīkumu - nedod neko bezmaksīgu pagrauzt, kamēr jāgaida pasūtījums. Bet visādi citādi - pilnīgi noteikti iesaku.

Rossini un Ottella
Abi uz vienas ielas (Alunāna), ar kādu 200 m atstarpi viens no otra. Iesaku Rossini omulīgaja atmosfērā ieēst kādu picu (tiroliešu un 4 sieru man garšo vislabāk; ja esat stāvoklī un gaidāt puiku, ņemiet neapoliešu; var ņemt arī tad, ja garšo sāļas lietas un stāvoklī neesat) un tad aizvilkties uz Ottella, kas ir vēl mājīgāks un stilīgāks un tajā jaukajā atmosfērā izdzert kādu pudeli vīna kopā ar lielisku sarunbiedru. Rossini drusku zaudēja manās acīs ar to, ka paziņoja, ka Vecgada vakarā no parastās ēdienkartes ir pieejamas tikai picas vai arī jāizvēlas fiksēta ēdienkarte pa 21 Ls/personai (neietilpa nekādi dzērieni, pat ne viena mājas vīna glāze).

Ciro's Pomodoro (Galleria Riga augšējā stāvā)
Esmu bijusi vienu reizi & ēdusi picu & dzērusi vīnu. Garšoja labi. Interjerā visādas bildes ar restorāna īpašnieku kopā ar zvaigznēm (holivudiskajām). Tur var iet ar draudzeni, pēc tam, kad esat izvazājušās pa tiem dārgajiem veikaliem un neko neesat nopirkušas. Apmeklētāji - daudz krieviski runājošo.

• 5 piebildes
• teikt

12/13/11 10:20 am - Da Antonio

Vakar sanāca tikšanās ar draudzeni un viņa piedāvāja iečekot kādu no diviem itāļu restorāniem, kas atrodas uz Pulkveža Brieža ielas.

Izlēmām iet uz "Da Antonio", kas atrodas viesnīcā "Domina Inn Riga", taču to, ka tas ir viesnīcas restorāns vispār nevar manīt. Iekārtojums tāds, kāds manam draugam uzdzen šermuļus un feispalmus - baltie galdauti līdz grīdai, glāzes, viesmīles vienādos, garos talāros, ar jostu, kas kā bante sasieta uz muguras, utt. Taču Pulveža Brieža ielai piestāv tādi smalkumi. Turklāt tā kā tagad jebkurš restorāns var tikai priecāties par kaut vienu apmeklētāju (kad ienācām, bijām vienīgās tobrīd), tad droši sēdāmies foršākajā vietā pie galdiņa ar skatu uz ielu caur Xmasu noskaņās ieturētu logu.

Izvēlējāmies lazanju un tējkanniņu ar piparmētru tēju, kopā samaksājām 14,08 Ls (10% no summas ir obligātā maksa par apkalpošanu). Pamatēdieni bija dārgi - lētākais, laikam, 7 Ls, vidēji - 12 Ls un uz augšu (kas decembrī nav īsti pa kabatai, ja ir pašķērdēts budžets Xmasu dāvanu sakarā). Pastas vidēji 4-6 Ls. Salātu un zupu karti pārāk neizpētīju. Vīni pudelēs - padsmit Ls un uz augšu. Īpašo vīnu piedāvājums glāzē maksāja 3,5 Ls - par dārgu.

Atšķirībā no "Da Sergio", kas man ļoti patīk atmosfēras un ēdiena ziņā, "Da Antonio" neaizmirsa  atnest arī uzgraužamās itāliskās maizes standziņas (salmiņus?) un arī divus mazus trauciņus ar garšīgu pastu, ko uzsmērēt uz maizes. Restorānam tas neizmaksā pārāk daudz (būtībā, tas, visticamāk ir ierēķināts ēdienu cenās), bet tas rada pozitīvas emocijas (jes - kaut kas ķipa bez maksas!) un liek šai vietai izcelties uz to fõna, kur par šādiem būtiskiem sīkumiem nav padomāts. The devil is in the details!

Lazanja bija ļoti garšīga un pat vienkāršā piparmētru tēja. Viesmīles arī bija laipnas un ātras, tā kā obligātie 10% no rēķina, kas aiziet apkalpošanai manās acīs pilnīgi noteikti bija attaisnojami.

Kādos gadījumos iet un ar ko? Tad, kad ietestēti pārējie itāļu restorāni. Jāiet kopā ar draudzenēm. Boifrendiem diez vai pārāk patiks. Ar boifrendiem jāiet tur, kur dod labus alus un lielus steikus (ja vien jūsu boifrends ir tēviņš nevis hipsters).

( Da Antonio )

• 6 piebildes
• teikt

12/4/11 10:29 pm - Ostas skati

Mēs dzīvojam kā padomju laikos un ēdienu saņemam apmaiņā pret kuponiem. Tādiem, kurus var iegādāties visādos tur "esam žīdi" portālos. Tā nu šovakar nolēmām aiziet uz "Ostas skatiem" (kuponi par 15 Ls, lai var pasūtīt par 30 Ls). Pirms tam rezervēju galdiņu pie loga (kaut arī pēc tam pa logu laukā paskatījos varbūt kādas divas reizes). Tagad es domāju, ka daudz krutāk būtu sēdēt pie viscentrālākā galdiņa. Varbūt pat rezervēt nevajag, jo bez mums tur bija tikai viena kārtējā laimīgā ģimene, kura vakariņoja klusējot un pēc tam beibe kaut ko skatījās savā mobilajā.
Interjers. Man patika - uz skaistiem galdiem (metāla kājas + virsmai masīvs lakots koks) stāv romantiska stikla vāze ar sveci, bet katram priekšā noklāta melna papīra loksne kā galdauts ar spožiem, labi nospodrinātiem galda piederumiem. Visvairāk man patika krēsli, kas bija apvilkti ar melniem/tumši pelēkiem (grey 87%) pārvalkiem. Viesmīļi melnās formās, slaidi, jauni un diezgan smuki (tikai rēķināt gan neprot - 4 alus gan rēķinā bija ierakstījuši, bet kopsummai pieskaitījuši tikai vienu; mēs gan viņiem parādījām matemātiku).
Ēdienkarte. Kaut arī atradu dažas gramatiskās kļūdas (kokteiļu nosaukumos)...:D Ēdienkarte nebija pati plašākā, ko esmu redzējusi, bet priekš manis - pietiekama. 5 aukstās, 5 karstās uzkodas, vairākas pastas, pa kādiem pieciem zivju, gaļas ēdieniem un kaut kādi 4 saldie, kas mani nekad neinteresē, jo es neesmu no tām sievietēm kurai šokolāde liekas labāka par seksu un kuras garšas kārpiņas viļņojas simfonijā ēdot tiramisū vai kādu citu sū.
Ēdiens. Porcijas nav diženas, toties ir iespringts uz noformēšanu un to, lai tas, kas uz tā šķīvja uzlikts, garšotu. Uzkodai izvēlējos tīģergarneles, kuras bija draudzīgi kopā sakabinātas un uztupinātas uz krēmveidīgas un ļoti garšīgas masas (droši vien, ka daudz kaloriju), savukārt apkārt mazās čupiņās bija izkārtotas nelielos gabaliņos sagrieztas šitaki sēnes. Savukārt kā galveno pasūtināju zivi - jūras zeltaino karūsu vai jūras vilku, ja pareizi atceros. Viesmīlis pajautāja vai vēlos zivi atkaulotu un es vēlējos gan. Draugs izvēlējās Cēzara salātus un steiku. Steiks bija garšīgs. Mana zivs atpeldēja kopā ar diviem maziem puskartupelīšiem, jauku kabaču un tomātu simbiozes tornīti un mazām, saldenām ķirbja bumbiņām. Garšoja labi.
Dzērieni. Jē, Valmiemuižas alus (2Ls par 0.5)! Vīns pudelēs par 12 Ls un dārgāk.
Atrašanās vieta. Lūk, šis ir reāls mīnuss, jo, tā kā restorāns atrodas tālu iekšā Ķīpsalā un sabiedriskais tur nekursē, tad vienīgais veids, kā tur nokļūt ir vai nu ar auto vai arī ar kājām. Ar auto baigais mīnuss - kāds nevar dzert. Un kas tā par iešanu uz restorānu, ja nevar iedzert? Ar kājām - patālu. Mums no mājām pa šortkatu ejot (pāri slepenajam tiltam un tad caur visādiem šaubīgiem celiņiem (īstais veids kā iet uz restorānu :)) tas aizņēma kādas 15-20 minūtes. Atpakaļ nākot aizņēma 14, jo mēs bijām jautri un laiks skrēja.

Kopsavilkums. Bez atlaižu taloniem iet uz turieni būs dārgi - jārēķinās ar kādiem 30 Ls divām personām, jo nu ar pamatēdienu vien varētu būt drusku mazuma piegarša. Dārgākais no ēdieniem, šķiet, ka bija steiks - 9,90 Ls. Zivju ēdieni - ap 8 Ls. Uzkodas/salāti - 2,9 - ~5 Ls. Zupas - ap 3-4Ls. Un gribētos vairāk cilvēku, tas noteikti radītu vēl foršāku atmosfēru. Domājams, ka visa vaina dislokācijā - pārāk tālu no visa. Tomēr aiziet var, vismaz vienreiz (kad gribas aiziet kaut kur, nezin kur). Vispār, transports tomēr ir - kaut kāds mikriņš reizi stundā, pēdējais no restorāna gala centra virzienā atiet 20:10 (katru dienu). Kādi 300m būs līdz pieturai no restorāna jāpaiet.

http://www.ostasskati.lv/ (sadaļa restorāns - tikai pamatinfo un dažas bildes)

• 22 piebildes
• teikt

11/16/11 04:56 pm - Madride

Vakar kopā ar draudzeni izlēmām iečekot spāņu bāru-ēstuvi "Madride", kas atrodas uz Hanzas ielas (ļoti labi pamanāms stāvot Hanzas/Kr. Valdemāra ielas krustojumā).

Interjers - īpaši spānisku atmosfēru gan neraisa un pie tā varētu piestrādāt. Visticamāk - dinero jautājums. Tomēr kopumā, ja neiet kā uz nez kādu smalku restorānu, ir ok. Silti, gaiši, vienkārši.

Tomēr es ļoti ieteiktu šo vietu apmeklēt, jo pasūtītās tapas (uzkodas) un dienas ēdiens bija ļoti garšīgi (šefpavārs ir spāņu džeks). Noteikti aiziešu vēl kādreiz, lai ietestētu arī pārējo ēdienkartes piedāvājumu.

Cenas: aukstajām tapas - 0,30 - 1 Ls, karstajām - 0,40 - ~5 Ls. Dienas pamatēdienu piedāvājumu jājautā viesmīlei. Man šķiet, ka nekas par 3 Ls dārgāk nebija.
Liela vīnu izvēle gan glāzēs, gan pudelēs. 150ml glāze - 1,5 Ls ar izvēles iespējām no kādiem 7 sarkanajiem vīniem un apmēram tik pat arī baltajiem.

Pasūtījām karstās kroketas (nelielas uzkodas ar pildījumu), tapas ar garnelēm un mīdijām un anšoviem. Kā pamatēdienu izvēlējāmies ceptas boquerones - ķilavām līdzīgas zivteles, kuras ēd ar visām asakām un astēm, kas tika pasniegtas kopā ar garšīgu sautējumu. Porcija nebija liela, bet kopā ar tapas paēst var.

Īpaši 18. novembrim visu dienu būs spēkā īpašs piedāvājums - zupa un pamatēdiens par 3,5 Ls. Domāju, ka ir vērts izmantot.

Tiem, kuriem garšo alus - ir pieejams tikai Cēsu, jo viņi vairāk koncentrējas uz vīnu. Ir arī citi, stiprāki dzērieni.

• 2 piebildes
• teikt

10/30/11 12:23 pm - Merlin Spīķeros

Vakar bijām restorānā "Merlin", kas iekārtots vienā no Spīķeru ēkām. Pirmajā stāvā - alus bārs, otrajā - restorāns. Rezervējot galdiņu, iesaku palūgt arī to, lai galdiņš būtu mīksto dīvānu zonā, jo vecākiem cilvēkiem ar pretenzijām uz komfortu (tādiem kā mēs), tie varētu būt ērtāki par parastajiem krēsliem.
Ēdienkarte - patika gan noformējums, gan saturs. Cenas - pieņemu, ka atbilstošas ņemot vērā kā noformejumu tā izmēru parametrus un, protams, arī garšu, bet tomēr - padārgi (mums bija īpašais internātā iegādātais atlaižu kupons par 8 Ls, kas ļāva pasūtīt paiku par 16 un piemaksāt pārējo). Vidēji jārēķinās ar kādiem 10-12 Ls personai, ja izvēlas kādu gaļas vai zivju pamatēdienu un dzērienu. Respektīvi, bieži uz turieni neiesi. It īpaši tāpēc, ka uz turieni jādodas gar apčurātajiem tirgus paviljoniem, kas īpaši apetīti neraisa. Vēl viens mīnuss - no latviešu izlejamajiem aliem pieejams tikai Cēsu un ārzemju - Heineken, kas ir šausmīgi, ja sevi pozicionē kā alus restorānu. Kaut gan piedāvājumā ir arī diezgan padaudz dažādi ārzemju pudeļu ali - ja nevar dabūt Valmiermuižu vai ko tādu - diez vai iesim vēlreiz.

Mēs izvēlējāmies:
«Chimichurri» – steiks no liellopa karbonādes ar apceptiem dārzeņiem - bija labs un garšīgs
Buļļa vaigs, sautēts krāsnī ar alu un garšvielām un ar trifeļu-kar-tupeļu biezeni - kopumā patika, bet buļļa vaigā ir kaut kas tāds, ko varētu saukt par siekalu vai puņķu dziedzeriem, teiksim, tādas caurspīdīgas želejveida joslas lielajā gaļas klucī. Kaut arī garšoja, nākamreiz laikam izvēlētos kaut ko citu, jo man pārāk laba fantāzija.
+ pa vīna glāzei (tā kā nebija pieejams normals izlejamais alus).

Interjers - diezgan ok un mājīgi, bet kaut kas tomēr līdz galam pietrūkst.

Ieteiktu iet tad, ja gribas apēst kādu kārtīgu un garšīgu grilētu gaļas gabalu. Kā alternatīvu šim restorānam es ieteiktu "Pie Kristapa kunga" uz Baznīcas ielas.

http://merlin.lv/index.php

Jā. Bet nu tagad beidzot jāizceļ miesas no mīkstā dīvāna un jādodas hujārīt ar moci pa trasi.

• 11 piebildes
• teikt

7/11/11 09:52 am - Liepāja gastrõ

Liepājā visvairāk man patika trīs lietas: smalko smilšu kāpas, vecās koka mājas un restorāni: Vecais kapteinis un Pastnieka māja.
Tā kā pusdienlaikā pēdējais bija pilns, riņķojām pa pilsētu meklējot kaut ko tik pat foršu un vienā šķērsielā pamanījām Veco kapteini - tumšu, bet mājīgu koka ēku un jauku dārzu ar galdiņiem un mums paveicās vienu dabūt arī sev. Neskatoties uz to, ka jāgaida diezgan krietns brīksnis, tas nekas, ja ir labs sarunbiedrs. Izvēlējāmies cūkgaļas steiku (Džeimsona steiks) un liellopu gaļas steiku ar maizes knēdeļiem (Minūtes steiks). Kā papildus bõnuss - viesmīle piedāvāja arī izvēlēties pa šķēlei uz vietas ceptu maizi (ar olīvēm un papriku, graudu un vēl kaut kādu). Žēl, ka tikai vienu, jo bija tiešām garšīga. Steiki arī vilties nelika un bija vērts gaidīt un maizes knēdeļi arī bija inčīgi. No saldajiem neko neizvēlējāmies, jo, kā es vienmēr saku "ai, man desa garšo". Dodoties prom, ja ir drosme un patīk uzmanība, var pazvanīt vētras zvanu - skan skaļi.

Pastnieka māja laikam komentārus neprasa, jo tas, šķiet, varētu būt populārākais restorāns pilsētā. Vispār, vienmēr ir prieks būt vietā, kur viss apkārtesošais ir saskaņots un ir padomāts arī par sīkumiem - ēdienkarte iesieta lielā polsterētā aploksnē un ēdienkartes lapas malā sarakstīts izdomāts, bet varbūt arī īsts stāsts par kādu pastnieku (var izlasīt mājaslapā). Un arī čeks tika iesists nevis parastā, bet uz ar zīmejumu apdrukāta čeku papīra.
Sev pasūtīju "Liepājas menciņus" - izrādās, ka pilsētas restorāni ir vienojušies (arī Vecā kapteiņa ēdienkartē redzēju) piedāvāt šo kā Liepājas firmas ēdienu (lieliska ideja, es gribētu kaut ko tādu redzēt katrā Latvijas pilsētā) - noteikti iesaku - krāsnī podiņā gatavots kartupeļu un kūpinātas mencas gabaliņu sautējums krējuma un diļļu mērcē - pasūtiet, nenožēlosiet! Starp citu, kā reiz pēdējā "Sestdienā" vienā no pirmajām lapām bija ielikts Liepājas menciņu podiņa foto.

Mājaslapas:
http://www.vecaiskapteinis.lv/lv/sakums-1
http://www.pastniekamaja.lv/mes.php?lang=lv

Man patīk iet uz restorānu skaisti.

• 7 piebildes
• teikt

6/8/11 09:51 am - Tokyo City

Kā jau īsteni žīdi, vakar aizgājām uz Tokyo City restorānu Kr. Barona ielā 2 un gribēju ieteikt arī jums, jo viņiem ir ļoti labs akcijas piedāvājums - divi ēdieni par vienu cenu, t.i., pasūtot ēdienu, pie kura ēdienkartē ir "A" uzlīme, otrai personai porcija būs bez maksas. Turklāt tur ir Valmiermuižas alus (gaišais, tumšais, nefiltrētais). Un īpaši gribu ieteikt izvēlēties tīģernēģerklinģergarneles saldajā krējuma-kokosu-ķiploku mērcē no karstajām uzkodām, lai gan beibēm ar šo pietiktu kā ar pamatēdienu. Izskatās tā (lielāku bildi neatradu):

 

Garneles apakšā un pa virsu kaut kāds salds rīsu makaronu mudžeklis.

http://www.tokyocity.lv/news.html

Piemēram, Kabuki, ja vēl tas ir spēkā, akcijas ir tikai katra mēneša 11. datumā, kad suši (un varbūt vēl kaut kam) ir 50% atlaide un tad tur, protams, ir rindas. Savukārt Tokyo City nekad nekādu rindu nav un iekārtojums greznāks.

• 4 piebildes
• teikt