Mucā audzis, pa spundi barots
Es saprotu, ka par kapitālistiskām izklaidēm vien rakstu, bet turiet savus zirgus, rīt būs arī kaut kas par kultūru (Santaklausa parāde (dēmoniski smiekli)).
Respektīvi, vakar mēs gājām iečekot vienu no kārtējiem restorāniem mūsu blokā (Amsterdamā, kur dzīvojām, tur bija tikai pāris ēstuves un tās pašas tirdzniecības centrā, bet līdz centram braukt parasti bija slinkums, tāpēc tagad esam kā no ķēdes norāvušies).
Tātad, japāņu izakaja Fin. Vieta mājīga - ienākot pa durvīm, japāņu pavāri kaut ko uzgavilē (un arī prom ejot) - un tā katram klientam. Virtuve ir integrēta vispārējā vidē un forši skatīties kā tur tie džeki šaudās ar pannām apkārt. Pasūtīju glāzi sake, jo nosaukums bija Demon slayer. Jāteic, ka būtu jāizdzer kāda muca, lai tos savus dēmonus noslīcinātu, jo neko īpaši skarbāks šis sake par citiem dzertajiem nelikās. Bet pats smieklīgākais bija tas, ka pēc vakariņām (katram pa dižgarnelei un pusei no pannas ar apčurkstinātām zivīm, sēnēm un drāzeņiem) par kurām sapiķojām 50 bakšus, iegājām pāris mājas tālāk esošajā burgernīcā (ar kuponu, protams, domājāt, ka žīdu daba mūs ir pametusi?) un par 5 bakšiem beidzot dabūjām vakariņas.
Un tad nu šodien es atveru vikipēdiju, ierakstu "izakaya". Pirms gājām, man likās, ka izakaya ir ģimenes stūrēts bizniss, jo pirms mēneša lasīju plašu rakstu vienā ceļojumu žurnālā par Japānu un tas vārds tur arī figurēja. Savukārt vikipēdija saka, ka izakaya ir vietne, kur cilvēki iet dzert un papildus dabū arī kaut ko uzkost.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies (no savām stulbajām kļūdām)!
Nākamais listē - brazīļu restorāns sestdienā (bet ne šajā, jo man beidzot ir jāiekur ģimenes pavards un jāpagatavo kaut kas vairāk par ceptu olu) - all meat you can eat - tas ir - aizej tur, nezin kur un tad tur tie pavāri tik griež un cep un šmorē un dod visādus gaļas gabalus pagaršot. Izklausās pēc labas vietas.