tas ir absurds

Recent Entries

5/11/14 09:33 pm

No rīta iekrāvām riteņus nomas auto un tā arī ārā neizcēlām līdz auto vakarā nogādājām atpakaļ nomā. Uz viena riteņu trašu pakalna ričuku zīmoli rīkoja test-pedāļošanas dienu, tāpēc bija jāizmanto izdevība pabraukāties ar visādiem vairākus tūkstošus vērtiem velo - sākām uzreiz ar pašiem krutākajiem uz vietas esošajiem - Intense - draugs vispār dabūja dīlera personīgo riteni, rāmis - karbons, rati - karbons un pārējās sastāvdaļas arī atsevišķi piemeklētas. Diezgan jauka rotaļlieta, tā, uz 8000 CAD. Nez, tam džekam sirds nedrebēja, kad aizdzinām mežā? Manējais arī bija ar karbona rāmi, bet tas arī viss, lai gan tas viss bija manāmi vieglāks par manējo personīgo Santa Cruz pelēcīti.

Otrs dienas lielākais notikums bija tas, ka mana pakaļa beidzot izbaudīja teleskopisko sēdekli - nezinu, kā es tagad bez tāda dzīvošu, bet tas ir nereāli ērti, ka pie stūres ir vēl viens kloķītis, kuru nospiežot sēdekli vari pacelt un nolaist un nav vairs jāstājas, jākāpj nost, jāregulē, tad atkal jārāpjas atpakaļ un pēc brīža viss no gala.

Un trešais laikam bija tas, ka uz testa velo visiem bremzes bija standarta konfigurācijā - priekšējās - kreisajā, pakaļējās - labajā (man ir otrādi) pusē un tad vienā vietā es nejauši par stipru tās bremzes nospiedu un apdauzīju savu venēras pauguru un ir pilnīgi skaidrs, ka bērnu man nevarēs būt (māmiņdienas joks).

Trases kā tādas - meh - tik daudz pret kalnu jāmin un nogāzes beidzas pārāk ātri, takas vietām bija diezgan foršas, ar visādiem sakņu ķerubiem, tuvu takas malai augošiem kokiem, kas tā vien mēģina aiz kāda stūres raga aizķert, apkārt šaudās čimpanki. Bet vispār, laikam vecums - man tomēr labāk patīk ar pacēlāju uzbraukt kalnā un tad tikai lejā, sirdij un kājām trīcot. Arī grūti, bet kaut kā daudz jautrāk nekā mīt līdz spēku izsīkumam pret kalnu.

Vēl šodien visu dienu ierēcām par savu nomas auto - kaut arī pasūtīts bija kaut kas lēts un necils, lētais un necilais bija tik pieprasīts, ka uz mūsu ierašanos tas bija izbeidzies un tikām pie negaidīta apgreida uz Chrysler 300C. Divus velo un divus raspizģajus tajā ievietot ir diezgan ērti. Bet kopumā - tāds masīvs sūds vien ir, lai gan pirms padsmit gadiem ļoti patika.

3/23/14 04:41 pm

Nevar sagaidīt pavasari, bet kājas niez velo palietot - izslidinājos pa ledainu taku, pretī nākošie cilvēki smaida par šo neprātu un manām nolaistajām kājām no pedāļiem, kas slidinās abpus velosipēdam kā atbalsta ritenīši pa spoguļaino takas virsmu, lai tad, ja liktos uz acīm, tas nenotiktu ātri, bet pakāpeniski.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba