Entry tags:

canada, snow, travel

Šovakar man uznāca rakstāmais, tādēļ šeku - reku pirmā daļa no sērijas "Seši kūrorti divpadsmit dienās".

Calgary – Banff (Sunshine village) – Lake Louise – Golden (Kicking Horse) – Panorama – Kimberley – Fernie – Calgary

xxx

Viens no iemesliem, kādēļ ir gribējies kādu laiku padzīvot Kanādā, ir Klinšu kalni un slēpošanas/snovošanas kūrorti. Šobrīd pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Toronto, tāpēc došanos uz Kanādas rietumkrastu ar visiem dēļiem bija jāplāno tāpat kā ikgadējos braucienus no Latvijas uz Alpiem. Vienīgais, ko nevar ieplānot, ir laikapstākļi un divpadsmit dienu ilgajā ziemas prieku ceļojumā svaigo sniegu dēlis paostīja tikai vienreiz un to pašu – ļoti plānā kārtā. Līdz ar to kvalitātes vietā bija jāspiež uz kvantitāti, kā rezultātā varu sniegt nelielu ieskatu sešos Klinšu kalnu kūrortos. Lidojums no Toronto uz Kalgari un tālāk – ar nomas auto.

xxx

Bānfa, Sunshine village (Saulesgaismas ciems)

http://www.skibanff.com/

Sanšainas ciems atrodas Bānfas nacionālā parka teritorijā un iebraucot tajā ar auto jāiegādājas iebraukšanas karte, kas maksā apmēram 10 dolārus dienā. Lielākā daļa apmeklētāju naktsmājas rezervē Bānfas mazpilsētā no kuras līdz kūrortam ir apmēram 15km, jo uz kalna to ir maz un tās ir dārgas.

Sanšainas ciema kūrorts piedāvā trīs kalnus un to ielejas, kas atšķiras ar trašu stāvumiem un garumiem. Gondolu līnija ir tikai viena, tādēļ vējainās un saltās dienās labāk uzvilkt vairākas termoveļas kārtas un ir vērts paķert līdzi arī sejas masku – noder gadījumos, kad ziemelis met sejā simtiem sniegpārsliņas ar asiem stūrīšiem. Visi nākamie un arī šis kūrorts ir diezgan mežaini, tāpēc asu izjūtu cienītājiem nebūs grūti atrast egļu biezokņus, caur kuriem traukties mēģinot neietriekties nevienā stumbrā.

Pūdera dienās uz kalna noteikti ir ļoti forši, par ko liecināja nobraukātais un pampakos sadzītais kalns – viss svaigais sniegs bija izbraukāts gan trasē, gan zem pacēlājiem, gan koku puduros. Kā saprotu, reizēm kādas trases atstāj netīrītas, bet, iespējams, ka tā ir tikai nesezonā, kad apmeklētāju daudzums nav tik liels. Rindu pie pacēlājiem janvāra vidū nebija – atliek tikai piešļūkt un braukt atkal kalnā. Pūdera cienītāji, ja nav slinkums, to var atrast vietās, līdz kurām jāpaiet kāds gabals no pacēlāja – vien dažas minūtes, tā kā – paldies cilvēces arvien pieaugošajam slinkumam – nedaudz neizbraukāta sniega iespējams sadabūt arī tad, kad trasēs uz to nav nekādu cerību.

Pati Bānfas pilsēta ir diezgan jauka – pāris kvartāli ar tradicionālajiem ziemas sporta preču veikaliem, restorāniem un citām noderīgām iestādēm. No restorāniem varu ieteikt Bear Street Tavern – garšīgs alus un picas, kā arī mājīga atmosfēra un daudz apmeklētāju.

Dzīvojot Bānfā, sasniedzamā attālumā, apmēram 57 km, ir vēl viens kūrorts – Lake Louise.

xxx

Lake Louise (Luīsa ezers)

http://www.skilouise.com/

Salīdzinot ar Sanšainas ciemu, Luīsa ezera kūrorts šķita skaistāks, kā arī nobraucieni pa trasēm likās garāki. No kopumā sešiem apmeklētajiem kūrortiem šis ir viens no maniem favorītiem. Arī šeit ir tikai viena gondolu līnija, no kuras paveras krāšņi skati uz kalnu korēm, mežiem un arī aizsalušo Luīsa ezera pleķīti kūrortam pretī esošajā kalnu grēdā.

Šeit pavadījām tikai vienu, toties saulainu dienu. Lielākā daļa trašu bija retraku svaigi ievafelētas un vienīgais trūkums bija vietām esošais ledus, bet tādu zem dēļa varēja just lielākoties tikai stāvākās un saules mazāk apspīdētās vietās. Trašu nav ļoti daudz, visu kalnu var mierīgi paspēt izpētīt dienas, pusotras laikā – katrā ziņā, es mazliet vīlos, jo no Kanādas kūrortiem gaidīju to pašu diženumu, plašumu un trašu daudzumu, ko piedāvā, piemēram, Francijas Trīs ielejas, taču šeit neviens kūrorts neko tik ievērojamu nepiedāvāja. Tas, ar ko Eiropas kūrorti nevar sacensties, ir nokrišņu daudzums, bet, ņemot vērā mainīgos klimata apstākļus, arī Kanādas Klinšu kalnos var uznākt bezsniega periodi, kā mums tas gadījās.

Tā kā mans rezumē pēc vienas dienas Leikluīsā – šis ir estētisko skatu un slēpošanas/snovošanas-ar-baudu cienītāju kalns.

xxx

Goldena, Kicking Horse (Sperošais zirgs)

http://kickinghorseresort.com/

Izmantojot izdevīgu naktsmāju un pacēlāja kartes kombo piedāvājumu, varējām dzīvot kā īsteni buržuji īsteni skaistā un mājīgā numurā (Glacier Mountaineer Lodge) ar skatu uz galveno pacēlāju un trasēm. Vakaros var romantiski vērot kā pa kalnu, starmešus spīdinot, braukā retraki. Un ja vēl mēnestiņš čigāniņš arī mirdz, mākoņu neaizsegts, tad kur nu vēl skaistāk.

Kā var noprast pēc nosaukuma, šis kūrorts nav kājās un sirdī vājajiem un ja es sevi iepriekš uzskatīju par vidēja līmeņa dēļotāju, šis kalns ar savu stāvumu mani drīz vien atsēdināja pāris soļus atpakaļ. Lielākā daļa trašu (60%, ja nekļūdos) ir melnās vai dubultmelnās (trašu apzīmējumi ir attiecīgi šādi: zaļās, zilās, melnās un dubultmelnās), no kurām pēdējās piemērotas tiem, kuri jau ir dzimuši ar slēpēm/dēli pie kājām. Kā jau ierasts, ir tikai viena gondolu līnija, kas uzved galvenajā virsotnē, bet, lai tiktu līdz trasēm vispirms ir jānobrauc neliels, bet diezgan bailīgs pievadceļa posms. Galvenokārt bailīgs tiem, kuri sirgst ar vertigo, jo kādi 30-50 m sanākt braukt pa ceļu, kuram vienā pusē ir krauja un otrā pusē, var teikt, arī krauja (dubultmelnās/melnās trases). Diez ko patīkami nav, it īpaši tāpēc, ka gar malām nav nekāda sieta, kurā varētu sapīties un apstāties, ja gadās nokrist, vien tādi tievi, gari kociņi kā orientieri, bet nekas, kā redzat, dzīva un rakstu šīs rindas.

Šis kūrorts ir piemērots tiem, kuriem patīk pārvarēt grūtības un saņemties pagriezt dēli ar purnu uz leju pa stāvumu cerībā, ka izdosies pēc tam sabremzēties. Pirmajā dienā kalnu sanāca vairāk strīķēt ar pakaļkanti, nobrāžot kalnam jau tā maz palikušo mīkstā sniega kārtu, taču otrajā bija daudz maz aprasts, kā arī kalna austrumpuses trases nav tik skarbi nežēlīgas. Slēpotājiem apstākļos, kad trases ir cietas vai ar pampakiem, iespējams, ir vieglāk, taču dēļotājiem-iesācējiem un tiem, kuriem patīk pa kalnu braukt lieki neiespringstot – šis diez vai jūsu atmiņā paliks kā mīļākais kalns. Taču, ja jūs esat īstens slēpju/sniegadēļa pro&pavēlnieks (-ce) vai cilvēks, kam patīk staigāt pa naža asmeni un braukt pa to lejā – laipni lūgti Sperošajā zirgā, tas jūs jau gaida!

Gaida arī brīnišķīgais restorāns “Eagle's Eye”, kurā, lai arī samaksāsiet kādus dažus dolārus vairāk, toties dabūsiet gardākas pusdienas nekā parasti uz kalna piedāvātās. Tāpat, ja sanāk dzīvot uz paša kalna, pirms tam vēlams iepirkt proviantu tā pavairāk ielejā esošajā Goldenā, jo uz kalna pārtikas preču veikala vulgaris, šķiet, nebija (īpaši gan arī meklēts netika).

Noteikti jāpiebilst arī tas, ka Sperošais zirgs ir ievērojams ne tikai ar to, ka pa to braucot metas šermuļi, bet arī ar to, ka uz tā ir iekārtots arī neliels rezervāts lācim bārenim-sērdienim, kurš gan ziemas laikā, kā visi kārtīgi lāči, kaut kur krāc un šņāc un braucot gondolā var mēģināt uzminēt, kur, jo ir dots neliels mājiens, ka migas atrašanās vieta jāmeklē skatoties pa labi no gondolas līnijas astotā staba (uz šī staba ir arī uzlīme ar ciparu, lai nav sevi jānogurdina ar skaitīšanu). Informācijas plakātā par šo populāro iemītnieku bija rakstīts arī tas, ka atgriezties pie saviem brīvībā esošajiem brāļiem un māsām viņam nav iespējas, līdz ar to viņa mājas ir šī iežogotā teritorija un vasarā var mēģināt viņu notvert savās ikdienas gaitās, vēlams, nelienot tālāk par zīmēm, kas saka, ka tālāk ejot labi nebūs un vispār, labāk ir tīt makšķeres. Vēl par dzīvniekiem runājot, netālu no Goldenas ir vilku rezervāts, kur var pieteikties (latvieši var pieteikties ne tikai par apmeklētājiem, bet arī par vilkiem :D) un, ja paveicas, nofotografēties ar kādu mežonīgo komisāru reksi.

Goldenas apkaime ir iecienīta arī sniegamoču braucēju vidū, jo piedāvā plašus un dažāda stāvuma sniega areālus, kur tad arī izpausties. To, ka sniegamoči te ir populāri, pamanīt nav grūti, jo katrā otrā pikapā kravas kastē bija pa kādam šādam motorizētam agregāgatam ar slēpēm priekšā un tanka kāpurķēdi pakaļā. “Such fun!” kā teiktu Mirandas māte* (galvenās varones māte seriālā “Miranda”).

Rezumē – kalns asu izjūtu cienītājiem un, no noklausītas sarunas gondolā: “Ja sasnieg daudz pūdera, tad ar šo kalnu citiem kūrortiem ir ļoti grūti sacensties.”