tas ir absurds ([info]mazeltov) rakstīja,
@ 2015-08-15 16:37:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:vkkf

Izskatās, ka, izbaudot savas garās brīvdienas, esmu palaidusi garām kārtējos kumēdiņus Latvijas kultūrtelpā.

Literārais žurnāls "Domuzīme". Tirāža - 1700 eksemplāri (viņu feisīša lapas sekotāju skaits - 670, o_O), lappušu skaits - 72. Plānotais izdošanas biežums - 4 reizes gadā.
Saskaņā ar žurnāla satura redaktores Rudītes Kalpiņas teikto, ar VKKF piešķirto summa 2015. gadā - 19,000.00 EUR pietiek diviem žurnāla izdevumiem.

Daži citāti no raksta tvnet.lv (http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/550508-iznak_jauns_literarais_zurnals_domuzime), kas mani sajūsmināja:

"Kalpiņa atklāja, ka literārais žurnāls «Domuzīme» izdots, jo šī niša Latvijā ir brīva. Nacionālā mērogā iznāk tikai viens literārs žurnāls - «Latvju teksti», kam vērojama arvien lielāka izaugsme. Viņa skaidro, ka Latvijā literārā vide, kur autoriem publicēt savus stāstus, pēdējos 15 gados ļoti sarukusi."

Niša ir brīva, vēl vairāk, tas ir nebeidzams melnais caurums, kurā mest VKKF naudu. Kā viņa pati saka, žurnāls vajadzīgs autoriem. Vai arī sabiedrībai?

un

"Žurnāla «Domuzīme» pirmajā numurā latviešu oriģinālprozu pārstāv Ingas Žoludes un Jāņa Ezeriņa noveles, un Gundegas Repšes romāna fragments;..."

Komentārs: Jāņa Ezeriņa noveles? Viņš kaut ko jaunu ir uzdrukājis pa tiešo drāti šim žurnālam no aizsaules? Gundega Repše - kur nu bez tās.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]veed_logs
2015-08-16 07:58 (saite)
"Viņa skaidro, ka Latvijā literārā vide, kur autoriem publicēt savus stāstus, pēdējos 15 gados ļoti sarukusi"

Nav taisnība. Pēdējos 15 gados var publicēties uz vella paraušanu, kaut vai tepat cibā. Vai citās vietās Interenetos. Kam tā publicēšanās papīra formātā vispār mūsdienās ir vajadzīga? Es, pieņemsim, gribu izlasīt kaut ko no jaunajiem rakstnieku veikumiem. Kāpēc man tādēļ ir jāpērk par valsts naudu taisīts izdevums un jāiet kaut kur uz grāmatnīcu un tas jāpērk? Pa to piķi pilnu Internetu varēja pierakstīt. Starp citu, vakar mēģināju atrast Internetā kaut ko (jebko) no vienas jaunās rakstnieces (arī ar šo izdevumu saistītas) darbiem, bet atradu tikai grāmatnīcu piedāvājumu ar dārgām grāmatām cietos vākos. Lai nejūtamies pārsteigti, grāmatas ir izdotas ar VKKF atbalstu. Ir sajūta, ka viss ir izveidots tā, lai šos jaunos un megatalantīgos rakstniekus tā arī neviens nelasītu, lai vienīgā normālam lasītājam uzreiz pieejamā lasāmviela būtu tādu pašu rakstnieku ļoti pozitīvās recenzijas. Nolaidieties no saviem augstumiem, tad varbūt jūs kāds arī sāks lasīt un atpazīt!

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-08-16 11:15 (saite)
Literatūra elektroniski ir ļoti specifisks publicēšanās paveids, ne tuvu ne visiem tas der
Nu tb tas, kas strādā, ir flash fiction - ja tu vari uzrakstīt stāstu līdz 1500 vārdiem, ļoti labi, ja tas stāsts ir prikolīgs un personisks, vēl jo labāk. Tas ir nenormāli brīnišķīgi (man tiešām patīk lasīt cilvēkus, kam šis žanrs padodas), bet ne tuvu nav visa literatūra.

Tas, kas galīgi nestrādā:
- gari teksti
- teksti, kas ir radīti tam, lai pie tiem atgrieztos

Kas ir problemātiski:
- redaktors/korektors (garantēti to to dabū dažos portālos)
- atgriešanās pie teksta pēc pāris gadiem (pat ja pieņemam, ka resurss vēl pastāv - kas nav garantēti - atrast tekstu pēc parametriem "es laikam atceros autoru un par ko tas stāsts bija, bet ne nosaukumu" var būt reāli ķēpīgi, papīra vai e-grāmata šajā ziņā ir pateicīgāka)

Savukārt e-grāmatu tirgus ir diezgan mikroskopisks :) Gan jau tevis meklēto autori var atrast nevis biezos vākos, bet e-grāmatā, a skuju tu to atradi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]amievil
2015-08-16 13:06 (saite)
Man šķiet, ka Jūs nonākat pretrunās.
Pirmkārt, Jūs kā vairums vietējo literātu nespējat paskatīties kritiski pret to, kas tiek apmaksāts no nodokļu maksātāju kabatām. Piemēram, LT, kas nepiedāvā jaunus kritiķus vai arī paņem tos, kas jau ir "pārbaudīti" citos izdevumos un portālos. Šķiet, ka ar to viņu problemātiskums arī beidzas. Ko gan var gribēt no izdevuma, kas "velk" visu periodisko izdevumu misiju uz savas četrreiz gadā pazibošās muguras. Taču Domuzīme varētu būt drusku labāks izdevums, ņemot vērā iepriekšējo izdevumu veiksmīgo/neveiksmīgo pieredzi, galu galā, ņemot vērā jau pastāvošo izdevumu formātu. Domuzīme neievieš neko būtiski jaunu, pilnībā konceptuāli kopējot LT un pat neveiksmīgo Tīrrakstu. Atšķirība tikai tajā, ka Domuzīme ir pilnībā Langas simpātijas laizošs, tas publicē KKF literārās komisijas rakstu jau pirmajā numurā (iztapīgi nosaucot viņu par viedokļa līderi), tad otrajā parādās jau citi Langas teksti un rodas sajūta, ka nākamajā tas turpināsies, lai gan Langa šoreiz nevar būt ne Hitlers, ne Staļins, ne Ulmanis, kuru vajadzētu cildināt. Un tomēr viņu ceļ un cildina, it kā viņa nebūtu arī LT redakolēģijā iesaistīta, it kā viņa nebūtu atklāti subjektīva, strīdīga persona, no kuras labāk norobežoties, nevis kurai pakaļu laizīt. Protams, tas ir tad, ja Domuzīme sevi tiešām taisītu kā liberālu, nevis labēji nacionālistisku literāru izdevumu.

Otrkārt, gari teksti internetā ir tas pats kas gari teksti žurnālos. Kāda nozīme publicēt romāna fragmentu žurnālā? Kāpec tur nav stāsts vai dzejolis? Tā tas izskatās pēc tās pašas elkdievības, kas Langas gadījumā. Un vēl tas izskatās pēc meliem relīzē, kas acīmrdzot ir koncentrāts no formāli uzrakstīta projekta apraksta: "trūks trūks, nekas cits jau nav, nav kur likt stāstus topošajiem talantiem". Žoludei nav kur likt stāstus? Vienai no ražīgākajiem LV autoriem, kas uzraksta vidēji vienu romānu gadā? (tas ir daudz, ja kas) Repšes romāns netiks pirkts, ja nenopublicēs periodikā? Kāda būs šīs publikācijas vērtība, kad pilnu versiju jau varēs nopirkt vai dabūt biblenē? Varbūt drīzāk tā ir draudzība ar izdevniecību, kas šo romānu gaida? Kādēļ man jāmaksā par šo draudzību? Kur ir mani jaunie, talantīgie, neatzītie ģēniji? Varbūt būsim atklāti - to nav vai arī ar tiem ir ļoti pamatīgi jāpastrādā, lai publicētu?
Un par Ezeriņu un Poruku otrajā numurā es pat nezinu ko domāt. Ģeniāls naudas ietaupīšanas līdzeklis. Stāsti ir labi bez šaubām. Bet vai izdevumam, kas nebūt neatrodas bankrota situācijā, būtu jācenšas ietaupīt uz klasiķu kaulu pamata?

Treškārt, es nesaprotu, kopš kura laika internetā kko ir grūtāk atrast, nekā noputējušā grāmatu plauktā. Vecas publikācijas, kuru nosaukumu ir grūti atcerēties, var atrast tikai elektroniski. Vai Jūs nekad neesat kko meklējusi pētnieciskiem mērķiem? Un par interneta cache arī nav dzirdēts? Un kuri tad ir tie ātri zūdošie portāli, kuros publicēto vairs nevar atrast? Protams, ja mūsu lielā un greznā bibliotēka nebūtu tika snobiska un ķertos ari pie interneta publikāciju fiksēšanas, argumenti šeit vispār būtu lieki. Arī tas, ka šī diskusija, kurā man noteikti nav ne mazākā taisnība, jo pašlaik vēršos pie slavenas rakstnieces, notiek internetā, ir kkāds izsmiekls.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-08-16 14:24 (saite)
:D es tikšu pāri psihotraumai "mani uzrunā uz Jūs", atbraukšu mājās un atbildēšu pienācīgi. īsā versija būtu "you're preaching to the choir" :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2015-08-16 19:45 (saite)
Vai tas, ka "Domuzīmei" vajadzēja izmantot Ezeriņu (un arī Poruku, kā izrādās), par kaut ko neliecina? Piemēram, par to, ka nemaz tik daudz literāru jaunrades darbu nav iespējams sakasīt?

Arī satori.lv ir redzams, ka lielākais ļeru-ļeru ir par politiskiem un sociāliem jautājumiem + recenzijas, informācija par notikumiem un Mākslai Vajag Telpu reklāmas, taču literatūras sadaļā kaut kas jauns parādās apmēram reizi nedēļā. Turklāt, nav jau tā, ka arī publicēto vidū būtu īpaši daudz zelta tīrradņu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2015-08-16 21:42 (saite)
1) precizēšu, ka mans komentārs bija *tikai* iebildums par internetu kā "magic bullet", kas varētu atrisināt LV literatūras problēmas, un nevienā acī nebija domāts kā "Domuzīmes" vai jebkura cita literāriska izdevuma aizstāvība, un es pat nezinu, kā vispār bija iespējams to izlasīt kā "Domuzīmes" aizstāvību. Bet par internetu kā "magic bullet" es drošvien ierakstīšu komentā vēdlogam, citādi pati sapīšos argumentos

2) attiecībā uz "Domuzīmi" pilnīgi piekrītu, ka tas varētu būt labāks izdevums, vismaz tiktāl, cik varēja spriest pēc pirmā numura, kurš man šķita pilnīgi meh; bet, no otras puses, es absolūti neesmu mērķauditorija, jo latvju literatūru lasu izlases veidā un parasti cenšos lasīt tikai mīlīgā garastāvoklī (kas negadās bieži), savukārt to ķirzaku ballīti, kas saucas "latvju literatūras aizkulises/pīļu dīķis" vispār cenšos neapmeklēt, creepy shit. Un jebkurā gadījumā es neuzskatu, ka "sataisīsim daudz literārās periodikas, un tad uzreiz būs baigi daudz literatūras" būtu loģisks risinājums - tā varētu būt daļa no kompleksa risinājuma, bet ne viss, kas nepieciešams.

3) par gariem tekstiem internetā/gariem tekstiem žurnālos: es redzu jēgu iebliezt romāna fragmentu internetā, lai dotu lasītājam iespēju saprast, vai tas viņam der vai neder (un attiecīgi ir jēga samaksāt par žurnālu/notrallināt laiku internetā, lai gūtu priekšstatu par tekstu, nevis uzreiz iepirkt visu grāmatu), vārdsakot sanāk tā kā pa pusei mārketings, pa pusei brīdinājums lasītājam. Tā kā gan internets (portāli, sviesta cibas, whatever), gan periodika manā uztverē ir īstermiņa medijs, tad tas man šķiet OK - es, protams, labprātāk to lasītu internetā, bet cilvēki ir dažādi

4) es nezinu, kurš te mēģina noliegt to, ka ar jaunajiem-talantīgajiem ir nenormāli daudz jāstrādā, lai tos varētu publicēt, katrā ziņā es tas nebūšu :D lielākā daļa manas saskares ar LV literatūru ir caur šiem jaunajiem-talantīgajiem, un tas tiešām prasa dafiga laika un darba, lai dabūtu ārā ne vien interesantu, bet arī labu-un-gatavu tekstu. Turklāt rezultāts var sekot nevis mēneša, bet gada vai vairāku gadu laikā (parasti no aizrautīga iesācēja līdz daudzsološam debitantam paiet apmēram 5-10 gadi, kuru laikā ir labi, ja tam iesācējam ir gan kolēģi, kas viņu baksta uz priekša, gan kāds profesionālis - ideālā gadījumā vairāki -, kas drusku pieskata procesu).

5) preventīvi attiecībā uz VKKF: lai arī es domāju, ka LV literatūrai ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai tā kaut cik attīstītos, es personiski cenšos turēties no tā visa pa gabalu - nu, t.i., ja mani uzaicina projektā, kurā ir VKKF atbalsts, es neatsakos tajā piedalīties, bet pati akurāt pēc finansējuma neraujos; attiecīgi neiedziļinos piešķīrumos un nevaru neko kompetenti iekomentēt vai kur nu vēl piedāvāt labākus ūberrisinājumus, kā to naudu sadalīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]amievil
2015-08-16 21:55 (saite)
Labāk sadalīt naudu jau gŗūti ieteikt. Bet vismaz mīlīgākus devējus ar mazāk netīru muti gan gribētos :)

Paldies par atbildi!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-08-16 22:29 (saite)
Man jau šķiet, ka šitajā pīļu dīķī atrast kādu, kas
1) orientējas lit. procesos pietiekami, lai varētu spriest par to attīstības iespējām
2) nav personiski pazīstams ar lielāko daļu procesa dalībnieku
3) vēlētos piedalīties ķirzaku ballītē, pats nebūdams ķirzaka
..ir diezgan mission impossible :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]amievil
2015-08-16 23:20 (saite)
Ūja, ūja. Nezinu par to "pazīšanas" faktu, bet ir gana daudz filologi un kultūras akadēmiķi saražoti, kurus gan laikam ir grūti sakustināt, bet kuri reizē ir pietiekami neitrāli vismaz projektu pieteicēju ziņā :)
Langai turpretī nav pat pie mums elementāri iegūstamās augstākās izglītības humanitārājās zinātnēs :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2015-08-16 23:27 (saite)
hm.

ja es vairāk uzticētos LV akadēmiskajai izglītībai (vai akadēmiskajai izglītībai vispār), varbūt. bet nu es nezinu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]veed_logs
2015-08-16 13:41 (saite)
Nezinu, mēs laikam dzīvojam kaut kādās citās pasaulēs. Ko nozīmē "nestrādā gari teksti"? Varbūt izteikšos skaidrāk - paņemiet tos 19 000 (vai cik tur) eiro un salieciet Internetā tos tekstus. Jums nestrādā, man strādā, es mācēšu izlasīt. Es protu lasīt. Ja ieliksiet neērti formatētus, es pats saformatēšu kā man vajag, iedodiet man to tekstu. Jūsu skatījumā laikam tekstu var lasīt tikai tad, ja tajā ir iegrūsts iespējami lielāks piķis. Nu, paņemtiet un ierunājiet audio formātā, ja nemākiet uzrakstīt. Nolaidieties taču no saviem augstumiem. Kamēr jūs tur filozofējiet, kas jums tur strādā vai kas nestrādā, tikmēr es novelku Internetā to, ko man vajag, gan noklausos, gan izlasu. Un pat legāli, ja kas. Un tie nav tie fenomenāli izcilie jaunie latviešu rakstnieki, jo tādus es īsti nevaru atrast.

Man ir aizdomas, ka te nav runa par to, ka būtu problēmas kaut ko nopublicēt, šāda problēma mūsdienās vienkārši neeksistē. Šeit ir runa tikai par to, kā dabūt iespējami vairāk piķi, pie tam, piķa iegūšanu nesekmē tas, ka jaunradītie teksti ir pieejami plašākām masām, jo tad kāds var pamanīt, ka "karalis ir galīgi pliks". Tās tādas manas privātās aizdomiņas.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]amievil
2015-08-16 13:58 (saite)
turklāt žurnāli garo tekstu problēmu nespēj atrisināt. romāni turpinājumos jau sen nav manīti periodikā.
visbiežāk periodika paņemt sliktāko no interneta - piemēram, nespēju uztaisīt baudāmu maketu ar normālām malām vai nespēju piesaistīt pieredzējušu korektoru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mazeltov
2015-08-16 19:53 (saite)
Tev nāk komentāri uz epastu? Man ir viens projekts padomā (ne tāds, kuru iesniedz VKKF, haha) un varbūt Tu gribētu piedalīties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]amievil
2015-08-16 20:03 (saite)
Nāk gan. Bet man var rakstīt uz taravasannina@gmail.com

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2015-08-16 22:15 (saite)
1) Ar frāzi "tie nav tie fenomenāli izcilie jaunie latviešu rakstnieki, jo tādus es īsti nevaru atrast" tu (sorry, uzruna Jūs man šķiet totāli nepiemērota cibai, bet nu saki, ja tu gribi, lai uzrunāju tevi max superpieklājīgi), šķiet, parādi pirmo problēmu. Praktiski visi autori, kas ir publicēti papīra formātā, šobrīd ir pieejami internetā (e-grāmatu formātā), bet tu, nebūdams losis, tomēr nespēj viņus atrast. Un man arī ir drusku jāpiestrādā, lai atrastu, kaut gan es pat zinu, kur meklēt (t.i., pirmā pietura las.am, un pēc tam var skatīties fastr vai izdevniecību mājas lapās). Internets pēc definīcijas ir miskaste, un vidusmēra lasītājam ir interesanti nevis rakāties pa turieni, mēģinot atrast kaut ko jēdzīgu, bet gan iebrist jau esošā sistēmā (piemēram, portālā/grāmatnīcā/whatever), kurā ir veikta kaut kāda priekšatlase. Izņēmums ir jau manis minētā flash fiction a.k.a. "smieklīgo kaķu video, tikai tekstā".

2) Portālā savukārt parādās problēma, ka ir nepieciešams redaktors, kas šo priekšatlasi veic + redaktori+korektori pašam tekstam + programmētāji, kas padara "publikāciju internetā" finansiāli gandrīz tikpat prasīgu kā papīra izdevumam. Un portāla formāts pats ir piemērots īsiem tekstiem (īsstāstiem, dzejoļiem), nevis pilna apjoma grāmatām (t.i., ideālais teksts ir tāds, kam ir viral efekts, nevis tāds, kuru tu lasi mēnesi un pēc tam varbūt nošēro, bet drīzāk jau ne).

3) Ja mēs skatāmies uz elektroniski pieejamām grāmatām, tad LV (dažādu iemeslu pēc, no kuriem viens noteikti ir ierobežotais tirgus, bet gan jau ir arī citi, kuros es neesmu iedziļinājusies, jo netaisos veidot savu e-grāmatu izdevniecību) e-grāmatas pagaidām nav aizgājušas kā pilnvērtīgs un patstāvīgs publikācijas veids (salīdzinot, teiksim, ar angliski pieejamo literatūru, kurā grāmatas publicēšana tikai elektroniski ir pilnīgi OK). T.i., garākam tekstam papīra publikācija vienkārši ir nepieciešama, lai sasniegtu lasītāju, un tas šobrīd ir fakts (man personiski nebūtu iebildumu, ja tas nebūtu fakts, bet ir tā, kā ir).

4) Pat ja mēs paņemam kaut kādu ideālo "brīvā tirgus" situāciju pietiekami lielā tirgū (piemēram, Kindle Direct Publishing platforma - kas gan pagaidām neatbalsta latviešu valodu), arī tur uzpeld visādas pretīgas problēmas
- nepieciešams labs redaktors, korektors un vāka autors, kas ir dafiga dārgi - ja tā visa nav, tad grāmatu vienkārši nepērk, jo vāks nav pievilcīgs un teksts neatstāj ideālu iespaidu (tātad kādam ir jāriskē ar savu naudu, lai šo grāmatu izdotu)
- ir nepieciešams mārketings - vienalga, vai tas ir ATL vai word-of-mouth, jo pamanīt jaunu tekstu šajā lieliskajā miskastē ir praktiski neiespējami. Kas atkal nozīmē vai nu naudu, vai to, ka autors ir atpazīstams - un atpazīstamība nozīmē vai nu iepriekšējas atzītas publikācijas (ieslēdzas Catch 24) vai arī kaut kādu ārprātīgu sociālo atpazīstamību (kas ir laiks un nervi) -, vai arī to, ka autors ir superatpazīstams citā jomā. Nu vai visus augstākminētos. (Pat tie cilvēki, kas iegūst atpazīstamību it kā nejauši, patiesībā pie tā ir nenormāli daudz strādājuši.)

Sausais atlikums ir tāds, ka, lai arī "davaj sabliežam visu lv literatūru internetā, un viss būs" izklausās pēc lōģiska risinājuma, patiesībā, lai sasniegtu to pašu lasītāju loku, visticamāk, nāktos ieguldīt vairāk naudas un darba, nekā to pašu izdodot periodikā/papīra formātā. Un jā, tas sūkā. Bet tāda ir LV lit situācija *šajā brīdī*.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?