1) precizēšu, ka mans komentārs bija *tikai* iebildums par internetu kā "magic bullet", kas varētu atrisināt LV literatūras problēmas, un nevienā acī nebija domāts kā "Domuzīmes" vai jebkura cita literāriska izdevuma aizstāvība, un es pat nezinu, kā vispār bija iespējams to izlasīt kā "Domuzīmes" aizstāvību. Bet par internetu kā "magic bullet" es drošvien ierakstīšu komentā vēdlogam, citādi pati sapīšos argumentos

2) attiecībā uz "Domuzīmi" pilnīgi piekrītu, ka tas varētu būt labāks izdevums, vismaz tiktāl, cik varēja spriest pēc pirmā numura, kurš man šķita pilnīgi meh; bet, no otras puses, es absolūti neesmu mērķauditorija, jo latvju literatūru lasu izlases veidā un parasti cenšos lasīt tikai mīlīgā garastāvoklī (kas negadās bieži), savukārt to ķirzaku ballīti, kas saucas "latvju literatūras aizkulises/pīļu dīķis" vispār cenšos neapmeklēt, creepy shit. Un jebkurā gadījumā es neuzskatu, ka "sataisīsim daudz literārās periodikas, un tad uzreiz būs baigi daudz literatūras" būtu loģisks risinājums - tā varētu būt daļa no kompleksa risinājuma, bet ne viss, kas nepieciešams.

3) par gariem tekstiem internetā/gariem tekstiem žurnālos: es redzu jēgu iebliezt romāna fragmentu internetā, lai dotu lasītājam iespēju saprast, vai tas viņam der vai neder (un attiecīgi ir jēga samaksāt par žurnālu/notrallināt laiku internetā, lai gūtu priekšstatu par tekstu, nevis uzreiz iepirkt visu grāmatu), vārdsakot sanāk tā kā pa pusei mārketings, pa pusei brīdinājums lasītājam. Tā kā gan internets (portāli, sviesta cibas, whatever), gan periodika manā uztverē ir īstermiņa medijs, tad tas man šķiet OK - es, protams, labprātāk to lasītu internetā, bet cilvēki ir dažādi

4) es nezinu, kurš te mēģina noliegt to, ka ar jaunajiem-talantīgajiem ir nenormāli daudz jāstrādā, lai tos varētu publicēt, katrā ziņā es tas nebūšu :D lielākā daļa manas saskares ar LV literatūru ir caur šiem jaunajiem-talantīgajiem, un tas tiešām prasa dafiga laika un darba, lai dabūtu ārā ne vien interesantu, bet arī labu-un-gatavu tekstu. Turklāt rezultāts var sekot nevis mēneša, bet gada vai vairāku gadu laikā (parasti no aizrautīga iesācēja līdz daudzsološam debitantam paiet apmēram 5-10 gadi, kuru laikā ir labi, ja tam iesācējam ir gan kolēģi, kas viņu baksta uz priekša, gan kāds profesionālis - ideālā gadījumā vairāki -, kas drusku pieskata procesu).

5) preventīvi attiecībā uz VKKF: lai arī es domāju, ka LV literatūrai ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai tā kaut cik attīstītos, es personiski cenšos turēties no tā visa pa gabalu - nu, t.i., ja mani uzaicina projektā, kurā ir VKKF atbalsts, es neatsakos tajā piedalīties, bet pati akurāt pēc finansējuma neraujos; attiecīgi neiedziļinos piešķīrumos un nevaru neko kompetenti iekomentēt vai kur nu vēl piedāvāt labākus ūberrisinājumus, kā to naudu sadalīt.