Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2009-09-24 19:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:pardomas

Šodien pie pusdienām panesās ar kolēģi saruna par bērēm un to nozīmi. Nu daļēji arī tam visam piesaistot aizgājēju.

Galvenā atziņa jau bija, ka neviens tur tā īsti jau nesēro par aizgājēju, bet vairāk sēro paši par sevi. Aizgājējs jau ir nomiris un viņam vairāk nekā šajā pasaulē nepietrūks. Viņam vairāk nekas nav palicis, jo viņš šeit vairāk nav, palikušas lietas ir tikai tiem, kas ir palikuši šeit. Cilvēki, kas sēro, ka viņiem vairāk nebūs drauga, tuva cilvēka. Viņiem tas pietrūks. Tālāk jau bija sarežģītāks jautājums - ko tad īsti tur dara tie, kas ir atnākuši izteikt līdzjūtību? Ja viņiem nav bijusi saikne ar aizgājēju, tad skaidrs, ka par šo savu iztrūkumu viņi nesēro. Tad viņi atnāk izteikt līdzjūtību palicējiem, visdrīzāk tas tiek darīts tāpēc, lai uzmundrināto šos sērotājus, lai tie ar tiem nebūtu jāsatiekas, kā ar depresīviem cilvēkiem, jo tas visdrīzāk izraisīs arī depresīvas noskaņas viņos. Tad pēc būtības viņi cenšas vienkārši uzlabot vidi, kurā būtu jāuzturas.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]az
2009-09-24 20:27 (saite)
tāda saprātīga pasaule, kurā dzīvo un mirst ļoti saprātīgi cilvēki.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-24 20:42 (saite)
Kāpēc tā saki - saprātīga pasaule ar saprātīgiem cilvēkiem?

Tev droši vien kaut kas tuvs ir nomiris un droši vien daļēji atceries, kā par viņu sēroji, tad varbūt vari to aprakstīt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]az
2009-09-24 20:56 (saite)
Agrāk bēres bija lieli svētki, kur cilvēki vienkārši atnāca drosmi saņemties. Ieraudzīt, ka ar nāvi nekas nebeidzas. Ka pēc tam vēl ir bēres, vakariņas un balle ar muzikantiem un bučošanos.
Un man nešķiet, ka aizgājējam ir tik viegli aiziet. Varbūt viņš sēž ābelē un raud par nenodzīvotajām dienām. Un tad ierauga savas bēres un - saprot. Paskatās, ka visi tiek galā, un mierīgi aiziet.

Mana cilvēka bērēs mēs visi daudz raudājām, jo, kad rokās ir sauja smilšu, tā ir sakāve, to vairs nevar noliegt. Un pēc tam - pēc tam smējāmies. Jo tie, kas iet, parasti nāk atpakaļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-24 21:44 (saite)
Hmm, tas teksts par drosmes saņemšanos ir tāds baigi interesants. Savādāk man likās, ka bērēs var atnākt visādi cilvēki, kas nemaz tā īsti nesēro.

Aizsaules dzīve vismaz pagaidām nav pierādāma. Visdrīzāk reliģija to ieviesa, lai varētu padarīt kulturālākus cilvēkus un lai aizsargātu intelektuālo cilvēku daļu. Pat, ja aizsaules dzīve ir, tad paradīzē vairāk droši vien nav jēbēdā par palicējiem, a ellē nonākot jau ir jābēdā par nonākšanu tur.

Raudāšana ir sekas. Tu raudi, jo ir žēl. Žēl, ka kaut kā vairāk nav, ka tas vairāk nekad nebūs. Bet pēc tam tu smejies, jo ir jāaizpilda tukšums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]az
2009-09-24 21:52 (saite)
Raudāšana ir agregātstāvoklis, ļoti fizikāla parādība. Ja nekad nelītu, zeme būtu neauglīga. Kad kaut ko iesēj, vienmēr vajag aplaistīt. Un kad tu ieliec vectētiņu zemē un paraudi viņam virsū, varbūt izaugs ozols.
Nekad neesi domājis par to, ko domā pārējie bērni, kad viens no viņiem tiek ieņemts? Ja pieņem, ka ir kaut kāda nemateriāla substance pirms x un y hromosomām. Viņi saka - o, juris ir prom, viņa vairs nav, tikai mazā bumbiņa palikusi, gaismas iekšā vairs nav. Juris ir miris.
Ā, un tad juris piedzimst, tikai citā dimensijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-24 21:58 (saite)
Lai arī raudāšana ir agregātstāvoklis, tomēr to kontrolē mūsu smadzenes, tās dod pavēli - raudāt vai neraudāt. Tu taču neraudi staigājot pa kartupeļu lauku pēc tam, kad tie iestādīti, lai tie labāk augtu?
Nē, tur visu laiku ir materialā substance. Nematriāla substance starpposmā nav. Juris fiziski nepiedzimst citā dimensijā, ja vien nav dvēseļu dimensijas, kur sēž visas šīs dvēseles un skatās, kā viena pēc otras pazūd, lai materializētos cilvēkos.

Mākslīgais intelekts jau vairāk nav zinātniskā fantastika, bet laika jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]az
2009-09-25 05:58 (saite)
true. pēc analoģijas - no manām asarām nevar izaug materiāla substance, tātad no vectētiņa ozols neizaugs, no vectētiņa piedzims juris. jo pēc enerģijas nezūdamības likuma no vectētiņa ir kaut kam jāpiedzimst.
tā kā notiek ar graudiem, kad viņus iemet zemē.

un es pilnīgi redzu to "dvēseļu dimensiju", un kā viņi visi sēž un raud par mirušo juri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-25 08:32 (saite)
Labi, nemēģināšu sagraut Tavu enerģijas nezūdamības likumu, jo to var izdarīt samērā vienkārši, bet ne skaisti.

Ja pārāk daudz skatīsies uz kaut kādu abstraktu dimensiju, tad vari sabojāt reālo dimensiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]romija
2009-09-24 20:59 (saite)
Ir jau tāda pašsaprotams un nevienam neizskaidrojama rīcība - "atdot godu"
Neko tuvāk nejautā, es nepratīšu Tev atbildēt. Sajūtas jau nepaskaidro.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-24 21:37 (saite)
Par šito es arī domāju. Pēc būtības tu izrādi savu cieņu aizgājējam, jo tiem, kas tev nepatīk tu godu neatdod. Līdz ar to tev it kā ir žēl, ka ir viens cilvēks mazāk, ko tu vari cienīt, apbrīnot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-24 22:00 (saite)
Miris cilvēks ir miris cilvēks. Es to nesaistu ar tik laicīgām un izskaidojamām sajūtām kā patikšana vai nepatikšana. Aiziešana it kā stāv pāri šim sajūtām.
Bet egoistiski jāatdzīst, ka to aiziešana, kurus apbrīnoju, mīlēju vai cienīju (galvenokārt mīlēju) ir skaudrāka, bet dažkārt pat, šķiet, nepanesama.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-24 22:02 (saite)
jāatzīst :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-24 23:00 (saite)
Man liekas, ka temats sāk novirzīties uz drūmo nāvi.

Mums bija jautājums par to - ko un kāpēc cilvēki dara bērēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-25 08:02 (saite)
Tu taču zini kā gribas izteikt visu kas uz sirds, nerēķinoties ar postu un autoru.
Atvaino.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-25 08:30 (saite)
Es vienkārši saku, ka temats novirzās par, manuprāt, pārāk drūmām lietām un man vienkārši par to negribas runāt.
Runājot par drūmām lietām - pats vari dabūt drūmu noskaņojumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mat
2009-09-25 08:41 (saite)
Tev taču nebūs iebildumu precizēt - vai šis tiek domāts nopietni vai arī ir ļoti labi slēpts joks?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-25 08:53 (saite)
Protams, ka joks. Un nav nemaz slēpts. :)
Bet, jā, katrā jokā ir arī daļa nopietnības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-25 10:47 (saite)
Man jau liekas, ka šeit tā nopietnība ir pārāk daudz, lai spētu vienkārši pateikt vai tas joks vai nē, ja nav redzama cilvēka seja, kad tas tiek izteikts.
Nometot nost mīmikošanas elementu, kā joku to grūti uztver :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-25 11:04 (saite)
Joks ir šis - "Tu taču zini kā gribas izteikt visu kas uz sirds, nerēķinoties ar postu un autoru". (kāpēc joks, atļauju izdomāt pašam)
Pārējie mani komenti pie šī ieraksta ir nopietni.

Jā, un ja Tev ir pretenzijas pret augstprātīgo frāzi - "atļauju izdomāt pašam", tad atceries, ka es neko neiebildu, kad TU to lietoji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-25 11:16 (saite)
Nē, nu es jau par to pašu. Vienīgi vēl vajag mīmikošanas elementu, kas bija nākamajā rindā. Bet tā jau joks labs :)
Lai arī patiesībā sevī slēpj pietiekami daudz patiesības, varbūt pat reizēm pārāk daudz patiesības.

P.s. Katram ir tiesības pajautāt paskaidrojumu, ja viņš to nedara, tas nenozīmē, ka varēs rēķināties, ka arī kāds cits necentīsies izmantot šādas tiesības vēlāk.
P.p.s. Patiesībā tā nebija augstprātīga frāze, bet nevēlēšanās vēl vairāk dramatizēt situāciju, jo visdrīzāk tās vietā pateiktu kaut ko, kas varētu arī aizskart.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-25 11:31 (saite)
Paskaidrojumus var un vajag prasīt... tikai attieksmei jābūt neuzbrūkošai.
Tā man šķiet, bet kurš bez grēka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-25 15:04 (saite)
Ar uzbrūkošu attieksmi reizēm var labi novērtēt cilvēkus, vismaz diezgan ātri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-25 15:28 (saite)
Var jau gadīties, ka līdzsvarots cilvēks atbild ar pretuzbrukumu, jo pirms brīža viņam "traktors uzbrauca".
Bet lielos vilcienos, protams.
Kāda interese novērtēt cilvēkus, nu, tādus, ar kuriem ikdienā nav jāsastopas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-25 16:06 (saite)
Redzi, tas vēl būtu labi, ja atbildētu ar pretuzbrukumu, bet lielākā daļa to nedara. Lielākais vairums vienkārši pakļaujas uzbrukumam un pēc tam kaut kur nolien. Ja dzīvē tā kāds uzbrauc, tad galvenā problēma ir pārvarēt izbrīnu, ja neesi tam gatavs, bet virtuālā vidē ir ļoti daudz iespējas ar šādiem uzbrucējiem tikt ļoti vienkārši galā - ir iespējas sagatavoties.

Kāda var būt interese novērot cilvēkus, kurus ikdienā nesastop? Noskaidrot - vai šādu cilvēku būtu interese ikdienā sastapt un mēģināt to izdarīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-25 16:44 (saite)
Aha, tagad man skaidrs. Nākošreiz, kad nāksi manā žurnī kašķēties, lai dies Tev žēlīgs. ;)))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-25 21:37 (saite)
Šitas pilnīgi ir tāds kā uzaicinājums, kuru nevar neizmantot ;)
Iespēja ar smaidu sejā sagaidīt žēlastību :D

Bet vispār es atcerējos otru lietu, kāpēc es sāku lietot tādu attieksmi. Tu kaut ko stāsti cilvēcīgi, bet efekts nekāds, jo cilvēks vienkārši nedzird, tu mēģini pievērst uzmanību un stāsti atkal, bet rezultāts tas pats. Tad tu sāc lamāties, pieliec klāt pāris rupjus vārdus un ... Jā! Ir kontakts, pēkšņi ausis ir atvērušās un cilvēks ir sācis dzirdēt. Protams, ir īpaši gadījumi, kam arī nekas tāds nepalīdz, bet ar tiem es nezinu kā varētu runāt. Šo tā īsti līdz galam es neesmu sapratis, bet lielākoties strādā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-25 23:02 (saite)
;)
Hm, es ar prieku konstatēju, ka man nevienu negribas pārliecināt.
Pasaku savu viedokli un viss. Dzird - nedzird, kāda starpība.
Vienīgi gadījumos, kad šķiet, tas cilvēks tūlīt izdarīs pamatīgu kļūdu, nu, tad gan.
Bet no otras puses raugoties, varbūt jāļauj kļūdīties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-25 23:47 (saite)
Nez, ja kādam dod padomu, tad ir pilnīgi vienalga vai tas tiek vai netiek uzklausīts, bet reizēm ir situācijas, kad kaut ko vajag izdarīt vai šis darbs ietekmē tavu rezultātu/darbu. Sociālā sabiedrībā bieži esi atkarīgs no citiem.

Tipiskais piemērs gadās medībās - skatīt - šeit arī parādās tā starpība. Bet nu jā, reizēm laikam sanāk vienkāršāk piekrist un nebojāt sev nervus, bet tad atkal ir tas, ka nemācot neviens jau nemācīsies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-26 09:52 (saite)
Mēs runājam par uzbrukumiem te - virtualitātē, bet Tu pēkšņi pārcelies uz IRL. "Turklāt, notiek nemitīga pāreja no vispārīgiem izteicieniem uz konkrētiem. Atvaino, neesmu pieradis pie tādu stilu tekstiem."
Tā viš i :)



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-26 11:19 (saite)
Piemērs ir un paliek piemērs.

Virtuāli agresīvu attieksmi demonstrēt ir nedaudz savādāk, jo vārdiem klāt nenāk skaļusm, nenāk sejas izteiksme un intonācija. Galu galā tu neredzi to citus un to, kā mainās viņa izteiksme kaut ko tādu lasot. Turklāt, virtuāli ir dota neierobežota telpa - lai sagatavotos atbildei un vajadzības gadījumā nomierinātos, lai vienkārši neatbildētu.
Man liekas, ka šāda agresīva rīcība reizēm var novest pie pietiekami sakarīgas sarunas, jo, manuprāt, tas provocē cilvēkus domāt, un ir iespēja domāt pietiekoši plaši, jo ir neierobežotā telpa.

Kā tagad - izmanto manis teikto, lai censtos norādīt uz sliktu toni vārdu apmaiņā. Salīdzinājums gan tiek lietots nepietiekami labi, jo šeit ir variēšana starp diviem līdzīgiem tematiem tikai īsti nenošķirot, par kuru tagad iet runa, bet tu variēji starp dažādu spēku izteicieniem.

Jā, redzi tagad piemēram var pateikt, ka šo tekstu esi rakstījusi pietiekami ilgi un pārdomāti. Izskatās, ka ir bijušas vēl alternatīvas, ko pateikt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]romija
2009-09-26 12:19 (saite)
Jā, citāts nav precīzi attiecināts, bet to jau Tu pamanīji. Pietrūka laika. Bet tomēr ir viena lieta, kuru es ar to vēlējos pateikt neatkarīgi no visa. Tu dažkārt pārmet citiem kļūdas, kuras nepārtraukti pieļauj pats. Un tad vēl šķiet, ka Tu strīdies strīda dēļ, Tu vēlies pierādīt sev sevi.
Netiek runāts pēc būtības, bet tiek mesti āķi ar nolūku "noķert" un pamācīt.
Bet pats galvenais, es negribu Tevi aizvainot. Es te tā rakstu un domāju - ar kādām tādām tiesībām es Tev visu to saku. Bet ja jau saku, tad laikam ir sakrājies. Un, diemžēl, no klusētājām es neesmu.
Un nebūtu godīgi nepiebilst, ka Tevī ir tāds vīra cienīgs krampis, kurš, iespējams, dažkārt pašam nodara pāri.

Tā, nav vairs laika..
Es off.








(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mat
2009-09-26 14:22 (saite)
Jo biežāk kāds norāda uz tavām kļūdām, jo uzmanīgāks kļūsti un mazāk tās pieļauj. Zini kā, ja visiem vienalga vai tu dari pareizi vai nē, tad vai ir nozīme censties tikai savu iekšējo standartu dēļ? Ja jau centies tikai sevis dēļ, tad standartus var arī nolaist zemāk, tāpat varēsi būt laimīgs.
Man arī reizēm liekas, ka es strīdos strīda pēc. Ja strīdās saprātīgas puses, tad zini, ka tā rezultātā nonāksi pie kaut kā, kas ir tuvāk taisnībai. Tuvāk patiesajam.

Bet nu for fun, manuprāt, es strīdos divu iemeslu dēļ, cerībā, ka kāds spēs mani uzvarēt vai vismaz parādīt, ka es kļūdos, vai arī vienkārši mēģināt likt kādam kritiski padomāt. Kad kāds konfrontē tavu viedokli, tad sāc domāt, kā to aizstāvēt, kas ļauj nonākt pie apziņas - cik patiess tavs viedoklis ir.

Ja tu zini, ka tev ir taisnība, un zini, kā to pamatot, tad nevajag baidīties un klusēt. Ja kāds nevēlas šo taisnību atzīt, uzreiz vai vismaz pēc kāda laika, tad jau laikam nav nozīmes uztraukties, ka esi aizvainojusi cilvēku, kurš nespēj pieņemt taisnību.

Veiksmīgi!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?