Jo biežāk kāds norāda uz tavām kļūdām, jo uzmanīgāks kļūsti un mazāk tās pieļauj. Zini kā, ja visiem vienalga vai tu dari pareizi vai nē, tad vai ir nozīme censties tikai savu iekšējo standartu dēļ? Ja jau centies tikai sevis dēļ, tad standartus var arī nolaist zemāk, tāpat varēsi būt laimīgs.
Man arī reizēm liekas, ka es strīdos strīda pēc. Ja strīdās saprātīgas puses, tad zini, ka tā rezultātā nonāksi pie kaut kā, kas ir tuvāk taisnībai. Tuvāk patiesajam.

Bet nu for fun, manuprāt, es strīdos divu iemeslu dēļ, cerībā, ka kāds spēs mani uzvarēt vai vismaz parādīt, ka es kļūdos, vai arī vienkārši mēģināt likt kādam kritiski padomāt. Kad kāds konfrontē tavu viedokli, tad sāc domāt, kā to aizstāvēt, kas ļauj nonākt pie apziņas - cik patiess tavs viedoklis ir.

Ja tu zini, ka tev ir taisnība, un zini, kā to pamatot, tad nevajag baidīties un klusēt. Ja kāds nevēlas šo taisnību atzīt, uzreiz vai vismaz pēc kāda laika, tad jau laikam nav nozīmes uztraukties, ka esi aizvainojusi cilvēku, kurš nespēj pieņemt taisnību.

Veiksmīgi!