Šitas pilnīgi ir tāds kā uzaicinājums, kuru nevar neizmantot ;)
Iespēja ar smaidu sejā sagaidīt žēlastību :D

Bet vispār es atcerējos otru lietu, kāpēc es sāku lietot tādu attieksmi. Tu kaut ko stāsti cilvēcīgi, bet efekts nekāds, jo cilvēks vienkārši nedzird, tu mēģini pievērst uzmanību un stāsti atkal, bet rezultāts tas pats. Tad tu sāc lamāties, pieliec klāt pāris rupjus vārdus un ... Jā! Ir kontakts, pēkšņi ausis ir atvērušās un cilvēks ir sācis dzirdēt. Protams, ir īpaši gadījumi, kam arī nekas tāds nepalīdz, bet ar tiem es nezinu kā varētu runāt. Šo tā īsti līdz galam es neesmu sapratis, bet lielākoties strādā.