lūk, aizdomājoties par tēmu "malfoja tēls britu literatūrā". rodas vairāki asi jautājumi; faktiski tie ir drīzāk jautājumi par harija potera visspēcību. eto s kem on imejet delo?

malfojs taču grāmatā ir uztaisīts par naturālu mudaku , kuru uzskatīt par cienīgu pretinieku varētu tikai kaut kāds autistu koledžas absolvents. nu, piemēram, kaut vai tehniskais aprīkojums. Harijam ir tas neredzamības mētelis, izšķirošā brīdī viņam palīgā nāk šķirmice(!), nemaz nerunājot par visādiem zirgērgļiem un citām lietām. malfojam kaut kas tāds ir kādreiz bijis novērots? nav. viņa tētis luciuss varbūt ir atmetis uz mēnesi visus līzinga maksājumus, lai tikai varētu nopirkt savam dēlēnam jaunu slotu kvidičam. harijs jauno slotu iegūst no kriminālās un deviantās pasaules. t'fu!

labi, paņemsim kaut vai sabiedrotos. harija pusē ir: 1)Rons - lai arī pilnīgi bezjēdzīgs personāžs, toties viņa vecākiem ir ietekme Augšējās Struktūrās; 2)Hermione - kura atrisina lielāko daļu Harija problēmu, meitene ar izcilām zināšanām un attīstītu loģisko domāšanu, zelts ne cilvēks. Tagad paskatīsimies, kas ir malfojam: divi tukli deģenerāti, kuri nesaprotams kā vispār mācās skolā un iegūst cilvēciskas atzīmes. tas, ka burt viņi nemāk, tas ir 100 %. pēc idejas deģenerātiem vajadzētu vismaz izrādīt fizisko pārspēku pār harija grupējumu. vai viņi to izrāda? nē. viņi katrā grāmatā vienkārši kaut ko uzdirš un tad aiziet pa kaut kādām savām darīšanām aka Gorčeva bomži. Skučno, devuški. Izcils pretinieks poteram.

roulinga nav lasījusi dikensu, mans secinājums.