Respektīvi, es gribētu pasvītrot, ka pat ja rakstnieks raksta par, teiksim, drēbju pakaramo, viena no šī darba būtiskām īpašībām - vienalga bērnu vai pieaugušo literatūrā,- ir _pasaule_, kurā kaut kas notiek ar šo pašu drēbju pakaramo. Tā var būt implicīta pasaule, tā var būt detalizēti izdomāta vai kāda. Bet labā literatūrā, manuprāt, šī pasaule veido kopainu. Rovzlingzas garijpotera pasaule sastāv no drumslām, kuras tiek lipinātas kopā katrā nākošajā darbā par jaunu. Rezultātā garijpoters nedzīvo laikā, bet tikai telpā. Un tas šermina.

/Grrr