noup! tikai pats nepieciešamākais 1tb disks pusē ;) bet jāpatīra

Kas ir "nepieciešamākais" - kas tāds, ko otreiz Tīklā neatradīsi? Nu, protams - paša sacerētie dokumenti, prezentācijas, apciparojumi (kā manas Bellacord plates digitāli) - tas ir unikāls un glabājams un bekapojams.
Bet filmas, MP3, visādi wallpapīri?

nu mūzika, ko klausos ikdienā stāv gan, tāpat deju mūzika, ko esmu atzinis par labu, tur masāžas mūzika - nu to, ko ikdienā lietoju vai klausos

no filmām tikai pamācību sērijas DIY un ekoizgudrotāju serčiks

bet pamatā dzēšu uzreiz ārā pēc noskatīšanās - otreiz nekad neskatos

Malacīts, kā vienmēr paraugzēns :)

Jap, kādi pāris TB būs. Un arī ik pa reizei brīnos, kam man tas ir vajadzīgs, un šo to padzēšu.

ne īpaši. Es ceru uz MaKo kolekciju.

Nez, mož uztaisīt format c:/u?
Piem sagribas Zvaigžņu karus palūkot - http://ffilms.org/star-wars-1977/ (google 5 sec. meklēšanas), kamdēļ glabāt?

nu, a kad atnāks, sacīsim, ķīnieši un šito visu nogriezīs nost? Vai arī pasaules labsirdīgākā un miemīlīgākā valsts uzliks mums ķepu un liks izmantot pašas izstrādāto atbildi fašistu un geju internetam, un ffilms taps nepieejams? Vai arī bebri nokodīs rūteri un tu paliksi naktī ar vienu pašu televizoru?

Uz visu jābūt gatavam.

Nu labsirdīgākā valsts pagaidām pati sevī nevar izskaust pirātus. Kas priecē.

Kādi tur, fakin ķīnieši, pusi no filmām, ko gribētos redzēt, un kas vecākas par, teiksim, ~20 gadiem, tīklā vairs neatrast.

Lielie megahīti dzīvo, protams, ilgāk, bet jebkas, kas tev konkrēti pašam iepaticies, bet nav globāla mēroga pieczvaigžņu kulta statusā, pamazām pazūd.

Piemērs man bija ar zviedru "Pikaso piedzīvojumiem" un tādu bērnības franču filmu "Mazā banda" -- nezinu, kā tagad, bet nācās krietni iesvīst, lai dabūtu.

Depardjē filmas, De Finess, viss, kas nav atzīts par kinožanra ūberklasiku, kuru māca bērniemstudientiem un par kurām nevāvuļo ikdienā, a la Hičkoks un Singing in the Rain, pamazām zūd. "My Fair Lady" un Hepbernas filmas vēl turās, bet arī pamazām aiziet.

Tie paši zvaigžņu kari varbūt vēl būs aktuāli pēc 10 gadiem, bet kad pamazām aiziet tā paaudze, kas par viņiem fanoja 1977. gadā, tā arī viņu pieejamība pamazām zudīs.

Iesaku Rutracker.org. Tur nevar atrast jaunumus (vai, precīzāk, bez ierunām dzēš, kad autortiesību pārstāvji sūdzas), bet specializācija kā reiz uz klasiku.
Piemēram par De Finesu - http://rutracker.org/forum/tracker.php?nm=%D0%B4%D0%B5%20%D0%A4%D1%8E%D0%BD%D0%B5%D1%81 62 rezulltāti

Jā, paldies; tas viss ir taisnība, bet principā man tik un tā šķiet, ka mīļākās filmas būtu jātur pie sevis drošības pēc :)

labs punkts. šārētās lietas izmirst, kad izmirst to šārētāji. diezgan meikssenss.

pat ja neatnāks ķīnieši / acta un pārējās briesmīgās burtu kombinācijas neizrubīs visas failu apmaiņas sistēmas / neiestāsies vispārēja apokalipse, un turklāt saglabāsies kaut kāda tehnoloģiju savietojamība un mani mazbērni spēs atskaņot vismaz kādu no mūsdienās izmantotajiem formātiem, viņiem, iespējams, būs pagrūti atrast pat grupas Fucking Guns diskogrāfiju, nerunājot par kaut ko marginālāku.

offt., tak ne tikai failu apmaiņa, arī institucionalizētas fizisku nesēju krātuves nav mūžīgas - paskat nupat, ko tik visu elenbē pirms pārvākšanās neizmeta nahren, grāmatas un plates utjpr.
pēc dažiem simtiem gadu ar daudz ko no mūsdienu lietām paļubom būs kā tagad ar sešpadsmitā gadsimta avīzēm - ir ziņas, ka tādas bijušas, bet pati lieta nav saglabājusies nevienā eksemplārā.

Krāju tāpēc, ka labu ir vieglāk paņemt no plaukta nekā meklēt starp tūkstošiem internetā tālēs.

Visu nekrāju, bet daļu patīk turēt lokāli. Mūzika gan ir mākonī. Video parasti paturu to, ko šķeit, gribēsies vēl kādreiz redzēt. Pirms nedēļas gan sanāca noresetot arhīvu, jo disks vienkārši noklājās... Bet arī labi, tur nebija nekā neaizstājama vai neatrodama.

"būs aizliegts izdomāt" (nevis radīt, palaist utml.) - tas skan.

Nu, tagad jau ir lietas, kas aizliegtas domu līmenī. Nupat likumu pieņēma, ka ar kriminālsodu sodīs tos, kas šaubīsies par padomju/hitleriešu noziegumiem. Pamēģini tagad pētīt, cik patiesībā Vorkutā vai Būhenvaldē izdzīvoja...

ohō. tas likums ira vissavienības vai republikānisks?

dažas, nozīmīgākās un visvisākās, krāju.
jo ne vienmēr var gadīties būt tur, kur ir tīkls
vai var gadīties, ka ilgi vilksies
vai, ka jāsit laptops padusē un jābēg (ok, šitas drīzāk ir joks)
dažas no neredzēto un skatāmo saraksta arī turu pa rokai, gadījumiem, kad nav internetu (te ne tik sen tāds vakars viens bija, dažs labs aizmirsa par internetu samaksāt..)

Tu savos piemēros uzdod mazliet nepareizos jautājumus. Raize par to, ka tīkla var kādā brīdī nebūt, neapšaubāmi laika gaitā tikai turpinās mazināties, taču šī raize nav vienīgais digitālā hoardera arguments, līdz ar ko "kāpēc tu to glabā, internets taču nepazudīs" ir pilnīgs straw man.

Nav jāpazūd internetam, lai kļūtu nepieejams saturs. Cik nav redzēti veci torrenti ar 0 seediem - reiz kādam kaut kur bija, vairs nav. Publiskās satura vietas mainās, servisi aizveras, maina politiku, pakļaujas kopīrastu iesniegumiem utt. Saturs, kas vienā brīdī ir, otrā var vairs nebūt, īpaši ja runa ir par ilgtermiņu.

Ļoti populārs aturs, protams, visticamāk tā arī nepazudīs, jo būs tīklā n dažādās vietās un veidos, bet jo tālākā cilvēces kultūras lauka perifērijā ir konkrētais darbs un mazāk zināms tas ir, jo lielāka iespēja tam tomēr pazust. Ja to uztver kā skalu, kur vienā galā ir Zvaigžņu kari un otrā ir tavi Bellacord ripi, tad iznāk par katru vērtīgo lietu piedomāt, kurā punktā uz šīs skalas tā ir, un lemt, vai ir vērts pieglabāt drošībai, t.i., vai pastāv risks nākamreiz vairs neatrast. Savukārt, satraukums par to atkrīt pilnībā, ja par saglabāšanu personīgi sev var vienmēr bez nosacījumiem parūpēties pats un šis ilgtermiņa saglabāšanas uzdevums nav jāatstāj citu rokās.

Tāpēc arī es turpinu krāt terabaitus ar mūziku un kino, turklāt arī sev vērtīgus youtube/vimeo/utt klipus/koncertus/lekcijas/utt mēdzu saglabāt lokāli arhīvam - ir daudzreiz nācies pēc mēneša vai gada saskarties tajā pašā youtubā ar "video vairs nav pieejams", un tad iet un malt cauri tīklu, vai kāds interesents nav paspējis uztaisīt mirroru kāda taivānas video servisā (nereti - bez rezultātim).

Vēl pastāv arī arguments "savā kārtībā vieglāk orientēties", bet tā jau vispār ir mazliet cita tēma - par kārtību datos vs spēcīgu search.

Laba argumentācija...

Man arī. Terabaits gan varētu būt viens vai divi.

tikai mūziku un bildes un savi filmētie video. un bildes ir lielas (raw) un daudz, ar video tas pats. terabaiti skrien griezdamies

kopš nomira ārējais cietais disks, kuru ar tāāāāādu rūpību pirku un liku tur bērnu bildes, dažādu mūziku, nu īsi sakot visu kas bija svarīgs uz to momentu, sapratu, ka labi vien ir, ka kāds bija jau iepriekš parūpējies, lai vismaz kaut kas paliktu uz ko paskatīties.

mazliet bija žēl, ka gāja zudībā pāris gadu bērnu bildes, bet nu... tā notiek. arī dienasgrāmatas ieraksti (toreiz par Cibu nezināju) un par to gan domāju - labi vien ir. tagad droši vien sirmus matus dabūtu lasot.