kopš nomira ārējais cietais disks, kuru ar tāāāāādu rūpību pirku un liku tur bērnu bildes, dažādu mūziku, nu īsi sakot visu kas bija svarīgs uz to momentu, sapratu, ka labi vien ir, ka kāds bija jau iepriekš parūpējies, lai vismaz kaut kas paliktu uz ko paskatīties.

mazliet bija žēl, ka gāja zudībā pāris gadu bērnu bildes, bet nu... tā notiek. arī dienasgrāmatas ieraksti (toreiz par Cibu nezināju) un par to gan domāju - labi vien ir. tagad droši vien sirmus matus dabūtu lasot.